Nacionālā apvienība un Jaunā konservatīvā partija tā arī nespēja pārliecināt partnerus koalīcijā, ka, pasargājot iedzīvotājus no energoresursu cenu straujā kāpuma, nepieciešams samazināt tiem piemērojamo PVN likmi, uz ko ilgstoši aicinājusi arī opozīcija. Neraugoties uz to, Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars ar sarunās panākto ir apmierināts.
Lai pret līdzīgām energokrīzēm vērstos proaktīvi, koalīcijas partneri arī apņēmušies mēneša laikā izstrādāt un iesniegt valdībā atbalsta programmu mājsaimniecībām pārejai no fosilā kurināmā apkures, piemēram, dabasgāzes, uz ilgtspējīgiem apkures veidiem un mikroģenerācijas jaudām, piemēram, saules paneļiem. Tāpat valdībā tiks iesniegts informatīvais ziņojums, kas atvieglos atļauju iegūšanu atjaunojamās enerģijas ražošanas būvēm un iekārtām.
Taču šis ir tikai pirmais raunds. Nacionālā apvienība ir apņēmusies turpināt meklēt atbalsta risinājumus uzņēmējiem. Visticamāk arī šīs sarunas nebūs vieglas, taču jau panāktā vienošanās koalīcijā esot radījusi zināmu stabilitāti.
Koalīcijas konservatīvais spārns jau ilgāku laiku neveiksmīgi cenšas pārliecināt partnerus par nepieciešamību samazināt PVN energoresursiem. Partneru argumenti jūs ir pārliecinājuši, ka PVN samazināšana nav vajadzīga un vēlamais efekts ir sasniedzams citādi?
Notika sarunas, lai par risinājumu vienotos visas četras puses, lai elektrības un gāzes patērētājiem terminētais atbalsts būtu pēc iespējas ātrāk. Tagad esam vienojušies par kompleksu risinājumu, kas ietver vairākas sadaļas.
Līdz aprīļa beigām valsts pilnībā kompensēs elektrības sadales tarifa un OIK izmaksas, būs 50 eiro mēneša pabalsts par katru bērnu, tajā skaitā studējošajiem līdz 24 gadiem, jauns 20 eiro mēneša pabalsts visiem senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti, bet palielinātais mājokļa pabalsts tiks maksāts līdz pat gada beigām. Turklāt valsts mājsaimniecībām kompensēs siltumapgādes un gāzes apkures izmaksu ekstremālo sadārdzinājumu.
Šis pasākumu komplekss nav lēts - apmēram 250 miljoni, bet par to visas koalīcijas partijas ir vienojušās, un ar to mēs strauji būsim gatavi iet uz priekšu.
Opozīcija kārtējo reizi solījusi pieprasīt premjerministra demisiju, ja iedzīvotāju rēķini par energoresursiem netiks samazināti jau tuvākajā laikā. Nacionālā apvienība situācijā, kad netiek ņemti vērā tās ieteikumi, joprojām šajā balsojumā paliks uzticīga esošajai koalīcijai?
Es varu teikt, ka pirmdien koalīcijas sarunas bija ļoti karstas un asas. Tā, maigi izsakoties, nebija draudzīga parunāšanās. Bet šis bija obligāti nepieciešams solis. Mēs uzskatām, ka iedzīvotājiem pašlaik atbalsts ir jāsniedz, kā to dara arī citās Eiropas Savienības valstīs.
Mēs varam bezgalīgi diskutēt, kurš līdzeklis efektīvāks, bet kopumā atbalsta apjoms ir visnotaļ iespaidīgs, taču tas arī nenozīmē to, ka turpmāk nediskutēsim par to, kā vairāk palīdzēt uzņēmējiem.
Mēs turpināsim meklēt vidējā termiņa risinājumus, bet akūti nepieciešamais solis - vienošanās ir panākta. Un koalīcijas ietvaros zināmu stabilitāti tas veicinās.
Publiski izskanējis, ka Nacionālās apvienības premjera amata kandidāts pēc 14. Saeimas vēlēšanām varētu būt Siguldas mērs Uģis Mitrevics. Vai šī ziņa atbilst patiesībai?
Man faktiski jau kopš pagājušā gada nogales prasa par dažādiem premjera amata kandidātiem. Ja es sākšu par katru no tiem komentēt, tad pēc izslēgšanas metodes man būtu jānosauc kandidāts, bet nevaru to izdarīt, jo vēl nav valdes lēmuma un tuvākajās nedēļās tāda arī nebūs.
Mēs apspriežam vairākus kandidātus. Varu apstiprināt, ka Siguldas mērs jau aizvadītajā vasarā kļuva par Nacionālās apvienības biedru un viņš ir aktīvs biedrs, bet vairāk par savu kandidātu mēs šobrīd neesam gatavi neko teikt, jo tas nav mans vienpersonisks lēmums.
