“Par cilvēcīgu Latviju” – partija, kas kādreiz bija pazīstama ar “KPV LV” vārdu un kas 13. Saeimā sākotnēji izveidoja otro lielāko frakciju – savas pozīcijas parlamentā jau sen zaudējusi. Nu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs tai parlamenta vēlēšanu gadā liedzis arī valsts finansējumu, taču šī politiskā spēka līderi nav zaudējuši optimismu un gaidāmajās vēlēšanās sola piedalīties.
Par “KPV LV” 13. Saeimas vēlēšanās nobalsoja 120,2 tūkstoši valsts pilsoņu, kas politiskajai organizācijai deva 16 Saeimas deputātu mandātus un ikgadējo valsts finansējumu 643 369 eiro apmērā.
Jau pēc vēlēšanām nākamajā gadā “KPV LV” frakcija sašķēlās, un pērn bija pat brīdis, kad tā vispār pajuka, jo tajā nebija pietiekams deputātu skaits. Šāda situācija radīja jautājumu, vai politiskais spēks, kas nespēj izdzīvot pat vienu Saeimas sasaukumu, ir tiesīgs saņemt nodokļu maksātāju finansēto valsts atbalstu.
Valsts prezidents Egils Levits pērnā gada sākumā aicināja Saeimu likumā ieviest grozījumus, kas līdzīgās situācijās nākotnē tik nestabilai partijai vēlēšanās nopelnīto valsts finansējumu samazinās.
Nesagaidījis no Saeimas iniciatīvas izpausmes, E. Levits paziņojis, ka šonedēļ parlamentā iesniegs attiecīgu likumprojektu un cer, ka Saeima to apstiprinās vēl šajā sasaukumā un jaunā kārtība būs attiecināma jau uz 14. Saeimā ievēlētajām partijām. Pagaidām nav zināms, ar kādiem tieši priekšlikumiem klajā nāks Valsts prezidents, bet, ņemot vērā viņa iepriekš pausto, var pieņemt, ka partijas dzīvotspēja un tiesības saņemt vēlēšanās nopelnīto finansējumu tiks mērītas pēc regulāri biedra naudu maksājošo politiskās organizācijas pārstāvju skaita.
Iepriekš politiskajām partijām šāds E. Levita priekšlikums nebija pieņemams, bet nu bez valsts finansējuma atstātā “Par cilvēcīgu Latviju” (PCL) ir gatava to atbalstīt. Tiesa, esot viens nosacījums.
Partijas līderis Māris Možvillo stāsta, ka ar prieku atbalstīs jaunos partiju finansēšanas noteikumus, ja tiks ņemti vērā arī PCL priekšlikumi. Proti, politiskā organizācija vēlas panākt, ka likumā tiek noteikts - ja deputāts pamet tās partijas frakciju, no kuras ievēlēts, viņam jānoliek arī deputāta mandāts.
“Patiesībā šī nauda pienākas partijai, nevis tās Saeimas frakcijai, kā uzskata prezidents. Ja deputāts uzmetis partiju, kādas tiesības viņam pārstāvēt partiju Saeimā? Viņš nav no vienmandāta vēlēšanu apgabala ievēlēts, viņš ievēlēts no partijas saraksta, kuru apstiprinājusi partijas valde,”
saka M. Možvillo.
Jautāts pēc komentāra par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmumu vēlēšanu gadā liegt partijai valsts finansējumu, M. Možvillo pauda pārliecību, ka KNAB lēmums ir nepamatots un noteikti tiks pārsūdzēts.
“Mums par kampaņu pašvaldības vēlēšanās Rīgā grib uzvelt izdomātus pārkāpumus. Spriežot pēc dokumentiem, tas ir pasūtījums, mēģina atrast kaut ko tādu, kur var piesieties, bet tur pilnīgas muļķības sarakstītas,” saka M. Možvillo. Viņš pagaidām gan nevēlas atklāt nianses par organizācijai inkriminētajiem pārkāpumiem. Savukārt KNAB paziņojis, ka 2020. gadā partija pretlikumīgi izlietojusi tai piešķirto valsts budžeta finansējumu vairāk nekā 30 tūkstošu eiro apmērā.
Līdzšinējā partiju pieredze liecina, ka tiesvedība par KNAB pieņemto lēmumu var ilgt vairākus gadus, taču PCL tas nebaidot un organizācija ir apņēmības pilna startēt šoruden paredzētajās 14. Saeimas vēlēšanās. Naudas tam esot pietiekami.
“Mēs būsim vēlēšanās, neskatoties ne uz ko. Protams, zināmus sarežģījumus tas radīs, bet mēs startēsim. Mums kontos joprojām ir gan valsts līdzekļi, gan ziedojumu nauda. Mēs neesam ne pliki, ne nabagi,”
saka PCL līderis.
Publiski pieejamie finanšu dati gan neiedveš tādu optimismu. Savā debijā 2018. gadā, kad KPV LV piedzīvoja savas pirmās Saeimas vēlēšanas, tā kampaņā iztērēja 132 tūkstošus eiro. Taču KNAB apkopotā informācija liecina, ka partijai kopš 2019. gada 1. janvāra saziedoti vien 25,37 tūkstoši eiro. Arī valsts finansējumu PCL līdz šim apguvusi veiksmīgi. PCL deklarācija par 2020., Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu gadu vēsta, ka PCL šajā gadā iztērējusi 569,36 tūkstošus eiro, no kuriem reklāmās ieguldīti 299,06 tūkstoši eiro.
Šie cipari vedina domāt, ka reputācijas krīzi jau ilgstoši cietošajai partijai finanšu, lai izveidotu vērā ņemamu kampaņu, varētu arī nepietikt. Arī politologs un sabiedrisko attiecību eksperts Filips Rajevskis uzskata, ka valsts finansējuma zaudēšana PCL ir milzīgs zaudējums.
“Finansējuma zaudējums var ļoti būtiski ietekmēt PCL rezultātus vēlēšanās. Kamēr viņiem bija nauda, viņi varēja apvienoties ar kaut ko, kam ir saturs un cilvēki. Tagad viņi nav interesanti arī aprēķina laulībām,” saka eksperts.
