Eiropas Savienības iekšlietu komisāre Ilva Johansone aizvadītajā nedēļā Latviju līdz ar Lietuvu un Poliju kritizēja par mūsu metodēm, kas tiek izmantotas, lai neielaistu valsts teritorijā nelegālos imigrantus, kas mēģina iekļūt no Baltkrievijas.
“Pat šajā bīstamajā un sarežģītajā situācijā, kurā nonākušas šīs trīs ES dalībvalstis, tām nepieciešami likumi, kuros migrantu atgrūšana netiek akceptēta un netiek legalizēta,” uzrunājot Eiropas Parlamenta locekļus, paziņoja ES iekšlietu komisāre.
Vārds “atgrūšana” Eiropā galvenokārt tiek lietots, lai apzīmētu migrantu piespiedu atgriešanu pāri starptautiskajai robežai, vienlaikus liedzot viņiem tiesības lūgt patvērumu. Brisele apgalvo, ka saskaņā ar ES tiesībām un starptautiskajiem līgumiem par patvēruma meklētājiem šāda migrantu atgrūšana tiek uzskatīta par nelikumīgu.
Tajā pašā laikā Johansone nepaskaidroja, kāpēc Eiropas Komisija nevēršas pret minētajām trim valstīm par viņas pieminētajiem šķietamajiem pārkāpumiem. Eiropas Parlamenta deputāts Andris Ameriks (“Gods kalpot Rīgai”) uzskata, ka komisāres kritika ir tikai viņas viedoklis, jo Eiropas Savienība kopumā jau apliecinājusi, ka izprot Baltkrievijas kaimiņzemju problēmu un ir gatava palīdzēt arī finansiāli.
ES iekšlietu komisāre kritizējusi mūsu pieeju migrantu krīzes risināšanai pie Baltkrievijas robežas. Vai, jūsuprāt, šādai kritikai ir pamats?
Johansone ir politiski vairāk orientēta uz bēgļu uzņemšanu, tāpēc viņai šķiet, ka visiem pārējiem arī tā jādara. Tas ir tāds politisks uzstādījums. Bet mēs zinām, ka Eiropas Komisija mums dos papildu līdzekļus un nākamnedēļ Eiropas Parlamentā būs balsojums par īpašu režīmu Latvijai, Lietuvai un Polijai šī migrācijas jautājuma risināšanā. Un tas ir atšķirīgs no kopējās Eiropas politikas šajā jautājumā.
Ja mēs tiekam kritizēti, kāpēc Eiropas Savienība nevēršas pret Latviju ar kaut kādām sankcijām vai vismaz nopietnākiem rājieniem?
Viņi nevar vērsties. Tas ir absolūti saprotams. Vispirms ar bēgļu krīzi no Āfrikas ņēmās dienvidi - Grieķija, Itālija un visi pārējie, arī spāņi. Tad diskutēja, kurus kuģus uzņems, kurus ne. Beigās Spānija un Itālija pateica, ka tas viss ir nepieņemami. Tagad tas pats notiek ziemeļos. Mēs saprotam, ka tā nav mukšana no kaut kā, tā ir apzināta rīcība, kas noved pie tā, ka cilvēki mēģina nelegāli iekļūt Eiropas Savienībā.
Politiski var būt atšķirīgi viedokļi, kā ar viņiem runāt - maigāk vai mazāk maigi, bet ir viennozīmīgi skaidrs, ka pret mums šobrīd izdarīs izņēmumu attiecībā uz migrācijas politikas pamatnostādnēm, kas apliecinās, ka var būt politiski dažāda retorika, bet praktiski Eiropas Savienības robežas ir jāsargā, ņemot vērā, kas šobrīd notiek pasaulē un mēs nezinām, kas vēl notiks.
Vai, jūsuprāt, Eiropas Savienība ir sniegusi pietiekami lielu atbalstu valstīm, kurām jātiek galā ar migrantiem uz Baltkrievijas robežas?
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas sākotnējie cietie paziņojumi, ka Eiropas Savienība nemaksās par žoga celšanu uz tās robežām, ir aizgājuši citā virzienā - Eiropas Savienība dos naudu, un tam jau ir apliecinājums. Nauda robežas stiprināšanai tiks piešķirta.
Jautājums, vai mēs mākam to apgūt? Tā ir mūsu lielākā problēma - nauda ir, bet nevaram to žogu uzlikt. Te ir vairāk muldēšana, nevis darīšana.
