Uzreiz pēc ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā Egils Levits pauda gatavību kļūt par visas Latvijas tautas prezidentu, taču no šī mērķa aizvadītajos prezidentūras gados viņš ir tikai attālinājies. Ņemot vērā dažas likumsakarīgas vai nacionālas atšķirības, viņš ir valstī nepopulārākais politiķis.
Neatkarīgās ik gada nogali pasūtītā un pētījumu centra SKDS realizētā pētījuma “Uzticēšanās valsts un sabiedriskajām institūcijām un politiķu un valsts amatpersonu darbības vērtējums” rezultāti liecina, ka krievvalodīgo vidū visnepopulārākais ir premjerministrs Krišjānis Kariņš. Viņa darba vērtējuma reitings atdūries pret negatīvajiem 58,4 reitinga punktiem. E. Levits šajā reitingā ar negatīvajiem 53,8 punktiem seko premjeram.
Latviski runājošās Latvijas tautas vidū pats nepopulārākais politiķis ir Eiropas Parlamenta deputāte, Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka un Ainārs Šlesers (secīgi negatīvie reitingi: 60,8 un 48,4). Un tikai tad ar negatīvajiem 41,3 reitinga punktiem seko Valsts prezidents.
Gada laikā krievvalodīgo vidū E. Levita reitings sarucis par 20,9 punktiem, bet latviski runājošo - par 37,4 punktiem.
Sabiedrisko attiecību speciālists un politologs Filips Rajevskis šīs atšķirības skaidro ar to, ka K. Kariņš kā premjerministrs publiskajā telpā tiek vairāk eksponēts un saistīts ar dažādiem ierobežojumiem valstī. Savukārt latviski runājošās tautas vidū T. Ždanoka negatīvu tēlu iemantojusi, pateicoties ilgstošai pret Latvijas valsti vērstai darbībai, bet A. Šlesers nav spējis lauzt sevis saistīšanu ar iepriekšējo ekonomisko krīzi, kuras laikā Latviju pameta simtiem tūkstošu iedzīvotāju.
Apvienojot abu respondentu grupu rezultātus, kļūst redzams, ka E. Levits ir nepopulārākais politiķis un šajā negatīvajā topā pat apsteidzis veselības ministru Danielu Pavļutu, kurš latviski runājošo vidū ir ceturtais nepopulārākais politiķis, bet krieviski runājošo - trešais nepopulārākais.
Interesanti, ka krievvalodīgo vidū prezidents, premjers un veselības ministrs tiek vērtēts sliktāk par Nacionālās apvienības līderi Raivi Dzintaru, kura reputācija šajā auditorijā varētu tikt pielīdzināta T. Ždanokas reputācijai latviski runājošo vidū.
Lai gūtu kaut daļēju skaidrojumu E. Levita popularitātes kritumam cittautiešu vidū, Neatkarīgā vērsās pie Rīgas klasiskās ģimnāzijas direktora Romana Alijeva, kas trīs iepriekšējo Valsts prezidentu kancelejā vadīja Mazākumtautību konsultatīvo padomi.
E. Levitam stājoties amatā, šī padome atjaunota netika, taču R. Alijevs ir pārliecināts, ka tas nenozīmē, ka šie jautājumi nav prezidenta darba kārtībā, jo vairāk tādēļ, ka E. Levits organizējis diskusijas par kopīgām vērtībām, par vienotu Latviju, kurās iesaistīti arī mazākumtautību pārstāvji.
R. Alijevs uzskata, ka skaidrojums E. Levita nepopularitātei krievvalodīgo vidū meklējams atdalītajās informatīvajās vidēs un faktā, ka daudzi uzticas ne pārāk godprātīgiem informācijas izplatītājiem interneta sociālajās platformās.
“Tie parasti ir vienkārši aktīvisti sociālajos tīklos, cilvēki, kuri krievu valodā izplata diemžēl tikai negatīvu informāciju par Latviju, par mūsu sabiedrību. Jo daudz ir atkarīgs no interpretācijas. Ir diezgan skumji, ka viss ir pasniegts un komentēts no tāda viedokļa, no kura izriet - re, skatieties, Krievijā viss ir labāk. Tā ir informatīvās telpas sadalījuma problēma,”
saka R. Alijevs un piebilst, ka atsevišķā informatīvajā burbulī dzīvo ne tikai daļa krievvalodīgo, bet tāds ir arī latviešiem.
Uz atšķirīgiem un strikti nodalītiem informatīvās telpas burbuļiem, kas zināmā mērā izskaidro arī atšķirības reitingos, netieši norāda arī Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja Lelde Metla-Rozentāle.
“Nezinu, kā Levita kungam ir ar krievu valodu, bet neesmu redzējusi, ka viņš mēģinātu uzrunāt krievu auditoriju. Varētu jau teikt, ka te ir Latvija un kāpēc prezidentam jārunā krieviski, bet, zinot par atšķirīgajām informatīvajām telpām, iespējams, būtu lietderīgi, ja prezidents spētu uzrunāt to auditoriju tā, lai viņi sadzird viņiem uztveramā valodā,” skaidrojot, kāpēc, viņasprāt, Valsts prezidents nav spējis ar savu veikumu pārliecināt krievvalodīgos, saka eksperte.
Līdzīgi citiem ekspertiem arī L. Metla-Rozentāle norāda uz to, ka E. Levits epidemioloģiskās krīzes laikā pārlieku nostājies valdības pusē, kas negatīvi ietekmējis viņa darba vērtējumu sabiedrībā kopumā.
“Būtu gribējies, ņemot vērā, ka prezidentam ir reprezentatīva loma, lai viņš būtu cerību devējs, emocionālais atbalsts. Ja Kariņa kungam bija jānāk ar racionāliem un nepopulāriem, bet nepieciešamiem lēmumiem, Valsts prezidentam vajadzēja būt tam, kas sabiedrībā uztur pozitīvo garu. Prezidents švaki šo lomu pildīja,” saka L. Metla-Rozentāle.
