Valsts galvenā spiega amata kandidātam atbalsts briest arī opozīcijā

© sab.gov.lv

Rīt Saeimas Nacionālās drošības komisija iepazīsies ar Nacionālās drošības padomes sestdien izvirzīto kandidātu vakantajam Satversmes aizsardzības biroja direktora amatam. Padomes locekļi pauduši pārliecību, ka kandidāts gūs plašu Saeimas atbalstu, taču opozīcijā strādājošie deputāti pagaidām ir nogaidoši. Daži par kandidātu gan izsakās pozitīvi, bet gaida pārstāvēto partiju verdiktu.

Aizvadītajā sestdienā Nacionālās drošības padome vakantajam SAB direktora amatam nolēma virzīt nesen mūžībā aizgājušā Jāņa Maizīša vietnieku Egilu Zviedri.

Kā jau slepena dienesta pārstāvim pienākas, ziņas par E. Zviedri ir gana skopas. Zināms, ka viņš valsts drošības iestādēs strādā kopš 1992. gada, SAB - kopš 2000. gada. Patlaban viņš ir biroja direktora vietnieks un Izlūkošanas pārvaldes priekšnieks.

Augstāko izglītību viņš ieguvis Rīgas Tehniskajā universitātē - inženierzinātņu bakalaura grāds būvniecībā, bet Biznesa augstskolā “Turība” iegūts maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā.

Cer uz plašu atbalstu

Par E. Zviedra apstiprināšanu amatā būs jālemj Saeimai. Pirmie ar viņu tuvāk iepazīsies Saeimas Nacionālās drošības komisijā strādājošie deputāti. Komisiju vadošais Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) jau prognozējis, ka E. Zviedris varētu gūt atbalstu Saeimā, jo viņš ir savas jomas profesionālis, līdz šim nav bijis iesaistīts lietās, kurās figurē politiķi, kā arī apliecinājis to, ka labprāt sadarbojas ar citām valsts drošības iestādēm. Arī Nacionālās drošības padomē strādājošais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pauž viedokli, ka ir pamats uzskatīt - Saeima E. Zviedra kandidatūru varētu atbalstīt. “Viņam ir redzējums par to, kā turpmāk attīstīties SAB, kā arī par nepieciešamajiem darba uzdevumiem, lai birojs spētu nodrošināt labus rezultātus,” paudis ārlietu ministrs.

Opozīcija uzmanīga

Arī opozīcijā izskan pagaidām uzmanīgi signāli par E. Zviedra atbilstību SAB direktora amatam. Tiesa, uzrunātie vēl vēlas apspriesties ar savām partijām un iepazīties ar E. Zviedri tuvāk.

“Ja cilvēks pretendē uz šādu amatu un par viņu ir maz informācijas, tas ir ļoti labi. Pat apsveicami patiesībā. Manā skatījumā, ja cilvēks, kas pretendē tieši uz šo amatu, ir politiski neitrāls profesionālis, tad viņam ir lielas izredzes tikt ievēlētam. Man nav informācijas, kas liecinātu, ka viņš īpaši simpatizē kādai vienai politiskajai partijai,”

saka Nacionālās drošības komisijā “Saskaņu” pārstāvošais Valērijs Agešins. Politiķis gan piebilst, ka pēc tam, kad ar kandidātu rīt būs ticies komisijā, viņš ar E. Zviedri tiksies arī frakcijas sēdē. Tikai pēc tam V. Agešins spēšot sniegt plašāku komentāru par kandidāta izredzēm tapt ievēlētam ar “Saskaņas” atbalstu.

Arī Saeimas frakciju “Neatkarīgie” Nacionālās drošības komisijā pārstāvošā Ramona Petraviča, norādot, ka vispirms ar E. Zviedri jātiekas klātienē, neslēpa viedokli, ka SAB direktora amata kandidāts vieš cerības.

“Iestādei jāstrādā atbilstoši savam nosaukumam, līdz ar to noteikti vēlētos pārrunāt biroja darbības prioritātes - kā viņš to saredz, ko mēs varam sagaidīt. Šai iestādei jābūt ar augstu prestižu, lai cilvēki var justies droši un pārliecināti, ka tā ir iestāde, uz kuru var droši paļauties. Par iepriekšējo vadītāju tā īsti pārliecība nebija radusies, līdz ar to tiešām no jaunā vadītāja gaidu enerģisku darbu,” saka deputāte.

Pie frakcijām nepiederošajai Ļubovai Švecovai trešdien, visticamāk, nebūs iespējas iepazīties ar E. Zviedri tuvāk, taču politiķe uzskata, ka viņš ir ļoti augsta līmeņa profesionāls un ir krietni atbilstošāks SAB vadītāja amatam nekā publiskajā telpā izskanējušais prokurors Juris Juriss. Tiesa, arī Ļ. Švecova pirms Saeimas balsojuma grib pakonsultēties ar biedriem partijā “Latvija pirmajā vietā”. Tajā darbojas arī Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko, taču, ņemot vērā faktu, ka viņa nav vakcinējusies pret Covid-19, balsojumā piedalīties viņa nedrīkstēs.

Vēl vienu nule dibinātu partiju - “Republika” - Saeimā pārstāv četri deputāti, kuri nav piederīgi nevienai Saeimas frakcijai, taču šīs deputātu grupas līderis Vjačeslavs Dombrovskis cer, ka četru deputātu uzaicinājumu E. Zviedris nenoraidīs. “Pagaidām šo jautājumu neesmu vērtējis,” saka Vj. Dombrovskis.

Politika

Kvoruma trūkuma dēļ Saeima trešdien, 30. oktobrī, nenobalsoja par steidzamības noteikšanu 2025. gada budžeta projektam: par to nobalsoja tikai 49 deputāti, bet bija nepieciešamas vismaz 50 balsis. Izrādās, uz Saeimas sēdi nebija ieradušās divas “Jaunās vienotības” (JV) deputātes: Ingrīda Circene un Anna Rancāne. Esot slimas. Nenobalsoja arī Augusts Brigmanis (ZZS). Šī politiskā katastrofa tika labota ar 30 minūšu pārtraukumu, un slimās deputātes atveda, lai viņas nospiestu vajadzīgo podziņu.

Svarīgākais