Prezidents Levits Rīgai pievērsies īpaši

© Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja

Kopš neatkarības atgūšanas šādā vai tādā veidā ikviens Valsts prezidents izrādījis interesi par Latvijas galvaspilsētas attīstību, taču Valsts prezidents Egils Levits, kuram nenoliedzami patīk uzstāties ar runām, šo latiņu pacēlis daudz augstāk. Saskaņā ar iepriekšējo prezidentu kanceleju pārstāvju pausto, E. Levits ir pirmais, kas ar runu uzstājies Rīgas domes sēdē.

Turklāt Rīgas domes sēde bija sasaukta īpaši par godu E. Levita runai. Līdz šim prezidenti ar Rīgas vadību runājuši dažādos formātos, taču šādu godu prezidenti domei vai dome prezidentiem līdz šim nebija izrādījusi. Tiesa, pēc šīs sēdes Rīgas domes vadība E. Levitu iepazīstināja ar savu pilnvaru pirmajā gadā (gadskārta apritēja augusta nogalē) paveikto un nākamajos gados ieplānoto. Turklāt nevar noliegt, ka valstiski ir ļoti svarīgi, kāda ir Rīgas, kurā mīt aptuveni puse valsts iedzīvotāju, attīstības stratēģija.

“Galvaspilsētas loma izceļ arī Rīgas atbildību pret valsti kopumā. Tas nozīmē, ka Rīgas stratēģiskajai attīstībai jānorit saskaņā un kopskatā ar mūsu valsts attīstības redzējumu,” klātesošajiem domniekiem teica E. Levits.

Kopumā, vērtējot ārkārtas vēlēšanās ieceltās Rīgas domes pirmajā pilnvaru gadā paveikto, E. Levits izteicās pozitīvi. Piemēram, par zemo emisiju zonu ieviešanu, satiksmes plūsmu pārveidi, labiekārtošanas un citiem domnieku iecerētiem darbiem. Turklāt Rīgas attīstības programma nodota sabiedriskajai apstiprināšanai, ko prezidents dēvē par “uzteicamu tiešās demokrātijas izpausmi”.

Taču ar lielisku attīstības plānu vien nepietiekot, jo Rīga pēdējās desmitgadēs stipri atpalikusi no mūsu kaimiņvalstu galvaspilsētām - Tallinas un Viļņas.

Tāpēc “mums ir nepieciešama apsteidzoša izaugsme visdažādākajās jomās. Ir nepieciešamas ne vien spožas prioritātes, bet arī pragmatisks plāns un atskaites punkti, pēc kuriem mēs varēsim vērtēt, kā šīs prioritātes īstenosies”.

Neraugoties uz gana komplimentējošo runu, Rīgas domniekiem tika arī sava daļa kritikas. Šajā sadaļā E. Levits pievērsās Rīgas domes centieniem padarīt Rīgu draudzīgāku kājāmgājējiem un velosipēdistiem.

“Viskaislīgāk apspriestās reformas ir satiksmes organizācijā, kuras mērķis ir dot priekšroku gājējiem, velobraucējiem un sabiedriskajam transportam. Tomēr jāatzīmē, ka papildu sastrēgumu radīšana vēl nenozīmē labu satiksmes organizēšanu.

Tas ir daudz, daudz kompleksāks pasākums,” atgādinot par pagaidu veloceliņiem un satiksmi koriģējošajiem stabiņiem, kas izraisīja ievērojamu viedokļu sadursmi sabiedrībā, teica Valsts prezidents.

Atgādinot par šīm viedokļu sadursmēm, E Levits norādīja arī uz citu trūkumu, kas piemītot ne tikai Rīgas domei, bet arī valdībai.

“Domes apņēmībai būtiski mainīt ierasto kārtību ir gan skaļi atbalstītāji, gan vēl skaļāki noliedzēji. Jo cilvēkiem nepatīk mainīt paradumus. Tieši tāpēc ir svarīga komunikācija - rīdziniekiem skaidrot ne tikai pārmaiņu mērķus, bet arī pārmaiņu jēgu un to būtisko labumu, ko tās dos visai sabiedrībai. Tā mēs panāksim, ka cilvēki sadarbojas, nevis pretdarbojas. Man jāsaka, ka komunikācijas jautājums ir aktuāls visām valsts varas iestādēm, sākot no Ministru kabineta, ieskaitot Valsts prezidentu un Rīgas domi. Mums ir jārunā labāk ar iedzīvotājiem. Domas ir labas, un mēs varam par tām diskutēt, bet tās ir attiecīgi jāskaidro,” aicināja valsts augstākā amatpersona.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais