Valsts amatpersonām plānots ievērojams atalgojuma pielikums; premjera alga pieaugtu par 42%

© Vladislavs Proškins/F64

Ministru Kabinets šodien ārkārtas sēdē lems par grozījumiem "Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā", kas amatpersonām paredz augstāku atalgojumu nekā pašreiz.

Likumprojekta anotācijā uzsvērts, ka neadekvāts atalgojums valsts pārvaldē ir sekas krīzes laikā veiktajam mēnešalgu samazinājumam, kā arī tam, ka augstākajām mēnešalgu grupām maksimālais iespējamais mēnešalgas līmenis nav ticis paaugstināts kopš 2010. gada. Izveidojusies situācija draud ar augsta līmeņa speciālistu un pieredzējušu vadītāju aiziešanu no valsts pārvaldes, kā arī nespēju piesaistīt augsta līmeņa profesionāļus darbam valsts pārvaldē. Salīdzinošajā pētījumā par atalgojuma apmēru darba tirgus atalgojuma eksperti norāda uz kopējās atalgojuma tendences valsts pārvaldē kritiski zemo līmeni.

Tāpēc nepieciešams paaugstināt amatpersonām algas. Saeimas deputātiem algas koeficientu plānots palielināt no pašreizējiem 3,2 līdz 3,5.

Savukārt Valsts prezidenta, Minustru prezidenta un Saeimas priekšsēdētāja atalgojumam plānots piemērot koeficientu 7, kas nozīmē, ka šīs amatpersonas saņems vienādu algu. Šobrīd Ministru prezidenta atlalgojumu aprēķina, izmantojot koeficientu 4,93, tātad atalgojuma kāpums būs par 42%.

Plānots, ka daļa šo likuma izmaiņu stātos spējā 2022. gada 1. jūlijā, daļa - 2023. gadā.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais