Uzklausot Ārlietu ministrijas ziņojumu par Krievijas parlamenta Valsts domes vēlēšanām, Saeimas Ārlietu komisijas vairākums nolēma izstrādāt Saeimas paziņojumu, kurā nosodīs vēlēšanās pieļautos pārkāpumus. Taču nopietnāks izaicinājums par šo formālo soli būs nepieļaut, iespējams, nelikumīgi ievēlēto Krievijas tautas priekšstāvju darba uzsākšanu starptautiskajās organizācijās.
Sākotnēji bija plānots, ka Saeimas Ārlietu komisijas sēde, kurā piedalījās arī Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš, kaut arī attālināti, notiks atklātā formātā, tomēr, lai Ārlietu ministrijas pārstāvji varētu brīvāk izpausties, tika nolemts rīkot slēgtu sēdi.
Komisijas vadītājs Rihards Kols stāsta, ka sēdē, uzklausot Ārlietu ministrijas pārstāvjus, secināts, ka Krievijas valdošais režīms vairs pat necenšas imitēt demokrātiskas vēlēšanas. “Ir skaidrs, ka ne tikai vēlēšanu dienā ir pārkāpumi, bet arī pirmsvēlēšanu periodā notika ļoti sistēmiska vēršanās pret opozīciju un pilsonisko sabiedrību,” saka R. Kols.
Komisijas sēdē deputāti apsprieduši to, kā vēlēšanu rezultātus ietekmējis fakts, ka Krievijas federācija okupētajās un separātiski noskaņotajās kaimiņvalstu teritorijās masveidā izsniedz Krievijas pilsoņu pases.
“Ukrainas separātiskajās teritorijās ir izdalīti aptuveni 600 tūkstoši Krievijas pilsoņu pasu,”
uzsverot, ka tas ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām, stāsta Ārpolitikas komisijas vadītājs.
Apzinoties, ka Latvijai nav ietekmes pār šiem procesiem, bet nevēloties klusēt par kaimiņos notiekošajām netaisnībām un likuma pārkāpumiem, Ārlietu komisija sagatavos kritisku Saeimas paziņojumu par vēlēšanām Krievijā. Gaidāms, ka ar nelielām debatēm šis paziņojums tiks pieņemts, kā tas līdzīgos gadījumos noticis arī līdz šim.
Taču R. Kols uzsver, ka līdz ar nozagtajām vēlēšanām Krievijā starptautiskajai sabiedrībai darba kārtībā nācis klāt jauns punkts - saprast, kā rīkoties ar tiem Krievijas parlamenta Valsts domes deputātiem, kas tiks virzīti uz pārstāvniecību starptautiskās organizācijās, piemēram, Eiropas Padomes parlamentārajā asamblejā.
R. Kols atgādināja, ka drīz pēc Krimas okupācijas Krievijas deputāti no šīs organizācijas tika izslēgti, taču, sākoties Francijas prezidentūrai, aizliegums Krievijas pārstāvjiem piedalīties sēdēs tika atcelts.
Ārlietu ministrijas pārstāvji un M. Riekstiņš komisijas sēdē arī mierinājuši, ka būtiskas izmaiņas Latvijas un Krievijas attiecībās pēc tam, kad Krievijas prezidenta Vladimira Putina partija “Vienotā Krievija” Valsts domē ieguva vairāk nekā 50% mandātu, nav gaidāmas. Par to liecina arī sabiedroto - ASV un Eiropas Savienības valstu - kopīgā, Krievijā notiekošos procesus kritizējošā reakcija.
Šim viedoklim pievienojas arī Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Evija Djatkoviča. Viņa gan norāda, ka Latvijai, gaidot Krievijas vēlēšanas 2024. gadā, jāsaglabā modrība. Līdz tam Krievijas darba kārtībā ir citas, svarīgākas aktualitātes, kā, piemēram, Baltkrievija, Afganistāna, Bundestāga vēlēšanas Vācijā un arī vēlēšanas Francijā, kas notiks vēlāk.
Pētniece pieļauj, ka Krievijas retorika pret Latviju ik pa laikam varētu saasināties, skarot tādas tēmas kā Krievijas masu mediju retranslācijas aizliegums, krievvalodīgo tiesības, Latvijas stingrā nostāja Krievijas jautājumā Eiropas Savienībā. Nevarot arī izslēgt, ka Krievija varētu aktualizēt Latvijas un, iespējams, Lietuvas un Igaunijas iekļaušanu kaimiņvalstij nedraudzīgo valstu sarakstā, tomēr tas, pētnieces ieskatā, galvenokārt paredzēts Krievijas iekšējās “auditorijas” patēriņam.
