Ar cerību partnerus koalīcijā pārliecināt atsaukt tā dēvēto restitūcijas likumu, ar kuru Latvijas ebreju kopienai paredzēts izmaksāt 40 miljonus eiro, Nacionālā apvienība izmantojusi koalīcijas sadarbības līgumā atrunātās tiesības un panākusi, ka likumprojekta izskatīšana Saeimā atlikta uz nedēļu. Tā to uztver likumprojekta iniciatori, bet Nacionālā apvienība cer, ka nedēļas laikā spēs panākt, ka likumprojekts no šīs Saeimas sasaukuma darba kārtības vispār tiek izņemts.
Tagad par Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likumprojektu dēvēto normatīvo aktu ceturtdien bija paredzēts nodot Saeimas komisijām. Šo ieceri iztraucēja piecu deputātu parakstīts iesniegums par šī jautājuma izņemšanu no parlamenta darba kārtības. Iesniegumu parakstījuši trīs Jaunās konservatīvās partijas un divi Nacionālās apvienības deputāti.
“Mūsu paraksts ir tehnisks,” saka viens no iesniegumu parakstījušajiem deputātiem - Jaunās konservatīvās partijas valdes loceklis Krišjānis Fedmans. Viņš atgādina, ka koalīcijas sadarbības līgums katrai frakcijai paredz tiesības no Saeimas darba kārtības uz nedēļu izņemt jautājumu, par kuru iniciators vēlas plašāku diskusiju. Tādēļ konservatīvie Nacionālajai apvienībai tikai palīdzējuši realizēt savas tiesības.
Savukārt jautāts, kāda ir viņa pārstāvētā politiskā spēka attieksme pret šo likumprojektu, K. Feldmans atteica, ka viņš tajā vēl nav iedziļinājies, jo pašlaik pievērsies citiem jautājumiem.
“Kad būs jābalso, tad frakcija domās par to, arī mums šajā jautājumā ir dažāda attieksme,”
saka politiķis. Viņš gan uzskata, ka likumprojektu virzījušajai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai pašai vajadzētu saprast, vai šis likumprojekts patiešām jāvirza tālākai izskatīšanai vai jāatstāj nākamajam Saeimas sasaukumam. “Tas jautājums, protams, nav viennozīmīgs. Argumenti ir abām pusēm,” piebilst K. Feldmans.
Likumprojektu iniciējusī “Attīstībai/”Par!”” Saeimas frakcija savu pozīciju nav mainījusi. Politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Vita Anda Tērauda Neatkarīgajai norādīja, ka viņas redzējumā Nacionālā apvienība vien izmantojusi sadarbības līgumā atrunātās tiesības, bet frakcija ir apņēmības pilna likumprojektu virzīt tālākai skatīšanai un pieņemšanai vēl šī Saeimas sasaukuma laikā.
12 deputātu lielajai “Attīstībai/”Par!”” Saeimas frakcijai šīs misijas realizēšanā ir arī pietiekami daudz atbalstītāju. Tā par labas gribas atlīdzinājuma likuma nepieciešamību ir pārliecināta arī 11 mandātus stiprā “Jaunās Vienotības” frakcija un 18 mandātus varenā “Saskaņa”. Arī dažādu politisko spēku pārstāvju veidotajā frakcijā “Neatkarīgie” ir tādi, kas atbalsta restitūcijas nepieciešamību. Tāpat Zaļo un zemnieku savienībā vairs nav vienots viedoklis šajā jautājumā un frakcijā par to būs brīvais balsojums. Tas vedina domāt, ka, likumprojektam nonākot līdz balsošanai, tā likteni izšķirs vien pāris balsis.
Nacionālās apvienības pārstāvis, lūgumu izņemt jautājumu no darba kārtības parakstījušais Edvīns Šnore uzsver, ka Nacionālā apvienība nevēlas tikai piebremzēt likumprojekta tālāku virzību, tā vēlas pārliecināt koalīcijas partneri atsaukt iniciatīvu pavisam.
“Doma ir vispār izņemt to no darba kārtības, jo, mūsuprāt, likumprojekts ir pilnīgi netaisnīgs pret Latvijas pilsoņiem, jo tas, saņemot medicīniskos pakalpojumus, dalīs viņus pēc etniskās piederības,” saka E. Šnore.
Viņš atsaucas uz likumprojekta pantu, kas paredz, ka kompensācijā saņemtos līdzekļus ebreju kopiena varēs izmantot arī tādu pasākumu un projektu finansēšanai, kuri saistīti ar veselības aprūpi.
“Pretēji veselajam saprātam viņi rosina nodrošināt veselības aprūpi nevis holokaustā cietušajiem, bet pēc etniskās pazīmes. Mūsuprāt, tas ir pilnīgi nepieņemami. Tāpēc mēs aicinām likumprojekta autorus netracināt tautu un izrādīt labo gribu - pašiem atsaukt likumprojektu,” saka deputāts.
Jautāts, vai, likumprojektu nododot komisijās, nebūtu iespējams labot tā neveiklās vai pārprotamās vietas, E. Šnore norādīja, ka likumprojekts Nacionālajai apvienībai nav pieņemams pēc būtības. Viens no daudziem iemesliem - pēkšņi pieaugusi tā summa, kura ir pieņemama Latvijas ebreju kopienai.
E. Šnore stāsta, ka pirms vairākiem gadiem Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Krupņikovs atzinis, ka atgūstamo īpašumu vērtība ir vairāk nekā 40 miljoni eiro, bet kopiena ir gatava pieņemt arī 20 miljonus. Tagad, jautāts, kāpēc summa dubultojusies, D. Krupņikovs deputātam atteicis: “Tad cena bija tāda, nepiekritāt, tagad cena ir cita.” E. Šnore pieļauj, ka ebreju kopienai strauji pieauguši izdevumi, lai pārliecinātu dažus deputātus atbalstīt šo likumprojektu.
