Valdībā sākta diskusija par reakciju, ja epidemioloģiskā situācija būtiski pasliktinās. Viens no Veselības ministrijas priekšlikumiem paredz noteikt, ka visu veidu pakalpojumi iekštelpās būtu pieejami tikai vakcinētiem iedzīvotājiem. Izņēmums varētu būt mazie veikaliņi, kuros varētu iekļūt arī ar negatīvu Covid-19 testu.
Veselības ministra padomnieks rīcībpolitikas jautājumos Kaspars Bērziņš stāsta, ka ministrija rosina arī noteikt, ka jau ar oktobra sākumu visi pasākumi, pakalpojumi un aktivitātes iekštelpās, kas nav pirmās nepieciešamības, notiktu tikai iedzīvotājiem ar Covid-19 sertifikātiem, proti, Covid-19 pārslimojušajiem, vakcinētajiem un ar negatīvu testu. Tas attiektos arī uz darbu klātienē un lielveikalu apmeklējumu.
Līdztekus iespējamo ierobežojumu izstrādei tiek veidoti arī noteikumi, kas noteiktām profesijām regulētu nepieciešamību vakcinēties, taču, kā jau vēstīja Neatkarīgā, valsts iestādēs nevakcinēto atstādināšana jau ir sākusies.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā strādājošais Gundars Daudze, kas pārstāv Zaļo un zemnieku savienību, uzskata, ka tā ir nepieļaujama pašdarbība, bet epidemioloģiskās situācijas normalizēšanā valdība pieļāvusi tik daudz kļūdu, ka būs ārkārtīgi grūti tās labot.
Valdība spriež, vai nebūtu lietderīgi ieviest noteikumu, kas nevakcinētajiem liedz saņemt jebkādus pakalpojumus iekštelpās. Vai, jūsuprāt, šāds ierobežojums būtu samērīgs un veicinās vakcināciju?
Domāju, ka vakcinācijas projekts pašlaik ir neatgriezeniski sabojāts valdības neprasmes komunicēt ar valsts iedzīvotājiem dēļ. Atceramies, kad tās tikko kļuva pieejamas, cilvēki stāvēja rindās…
Obligātums vienmēr demotivē un rada pretestību - apzinātu vai neapzinātu. Atceramies, skolā bija obligātā literatūra. Tajā sarakstā bija daudz labu grāmatu, bet ar to lasīšanu bija kā bija.
Par pakalpojumiem iekštelpās ir tā, ka jāņem vērā pirmās nepieciešamības preces - pārtika, medikamenti, arī degviela. Ja šajās pozīcijās tiks ieviesti šie ierobežojumi, daudziem cilvēkiem nebūs iespējams šīs preces iegūt, jo ne jau visiem ir kāds apgādnieks, kas uz to veikalu var aiziet un atnest vajadzīgo. Aptieku jau neviens netaisīs zem klajas debess, lauka vidū. Šeit noteikti nevajadzētu no vannas to bērniņu ar visu ūdeni izliet.
Par to, ka nepieciešams lielāks vakcinēto īpatsvars, valdošajā koalīcijā domstarpību nav, vien pagaidām nav risinājuma, kā to panākt. Ko jūs ieteiktu darīt šī mērķa sasniegšanai?
Man ļoti grūti par to runāt, mēs esam opozīcijā, bet arī bez tā liekas, ka viss ir tik slikti, ka nezinu, no kuras puses ķerties šim jautājumam klāt.
Taču ir viena pozitīva nianse - iedzīvotājiem sniegtajā informācijā par inficētajiem un mirušajiem tiek pieminēts, cik to vidū ir vakcinēto un cik nevakcinēto. Šī informācija var motivēt. Bet ilustrācijai lietderīgi būtu pateikt, cik tajā pašā dienā nomiruši no citām slimībām.
Savukārt es kā ārsts saku, ka esmu redzējis, kā cilvēki šī vīrusa iespaidā izskatās. Šis vīruss rada kapilāro trombozi un plaušu nekrozi jeb plaušu atmiršanu. Ja cilvēkam ap 70% no plaušu virsmas atmiruši, nav iespējams kompensēt elpošanas funkciju, un tas ir skumji.
Parādījušās ziņas par to, ka nevakcinētos atstādina no darba, nesaglabājot algu. Regulējums valsts līmenī šajā jautājumā vēl nav tapis, tādēļ - vai valsts un pašvaldību iestādes, jūsuprāt, ir tiesīgas šādi rīkoties?
Šobrīd regulējuma patiešām nav. Un ja nav regulējuma, tad īpaši valsts un pašvaldību iestādes nedrīkst nodarboties ar pašdarbību.
Ar privātajiem uzņēmumiem ir cita situācija. Kaut kādā mērā tie var noteikt savus noteikumus, un valstij viņus diezgan grūti ietekmēt, bet tas ir diskutabls jautājumus, lai tajā iedziļinās juristi.
