Mēģinot sniegt palīdzīgu roku pandēmijas vissmagāk skartajām nozarēm, opozīcijā esošie deputāti rosina samazināt tām piemērojamo PVN likmi. Koalīcijas pārstāvji gan nav gatavi šo iniciatīvu atbalstīt, jo uzskata, ka daudz lielāku labumu šīm nozarēm nestu intensīvāka vakcinācija. Turklāt gaisā virmojot idejas par pretēja procesa nepieciešamību – PVN palielināšanu.
Šīs nedēļas Saeimas sēdē parlamentārieši lems par piecu opozīcijas deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodošanu komisijām.
Kaspara Ģirģena, Vjačeslava Dombrovska, Ērika Pucena, Evijas Papules un Ralfa Nemiro piedāvātie likuma grozījumi paredz, ka līdz pandēmijas kontrolei paredzēto ierobežojumu atcelšanai 5% PVN likme jāpiemēro sabiedriskās ēdināšanas iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem, skaistumkopšanas iestādēm, kultūras un sporta pasākumiem, kā arī izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs.
Likumprojekta izstrādātāji norāda, ka Covid-19 pandēmijas un ar to saistīto ierobežojumu dēļ visvairāk cietušas tieši šīs nozares. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpots par 48,7% mazāk ārvalstu un vietējo viesu (1,46 miljoni) nekā 2019. gadā, un tas ir zemākais rādītājs pēdējo desmit gadu laikā. Savukārt sabiedriskās ēdināšanas nozares apjoms salīdzinājumā ar 2019. gadu samazinājies par 32,6%.
Balstoties šajā statistikā, deputāti pauž pārliecību, ka vissmagāk skartās nozares jāatbrīvo no nodokļu sloga, lai novērstu uzņēmumu bankrotus un cilvēkkapitāla zaudēšanu citām valstīm. Deputāti uzskata, ka PVN likmes samazināšana šīm nozarēm ļaus samazināt cenas, tādējādi palielinot pieprasījumu, veidot uzkrājumus, palīdzot uzņēmējiem pārvarēt šo krīzi.
“Samazinot PVN likmi, ilgtermiņā pieaugs nozarē nodarbināto skaits, kas nozīmē, ka palielināsies valstī nomaksāto darbaspēka nodokļu apjoms, kas savukārt kompensētu budžeta ieņēmumus, kuri kristos samazinātās PVN likmes dēļ,” pamatojot likumprojekta nepieciešamību, pauž tā iesniedzēji.
Taču koalīcija šiem argumentiem nepiekrīt. Atbildīgās Saeimas komisijas - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas - priekšsēdētāja vietniece Iveta Benhena-Bēkena atzīst, ka Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai pieņemtie ierobežojumi samazināja ekonomisko aktivitāti klātienē sniedzamo pakalpojumu sektorā.
Taču, lai uzņēmumu vadītājiem un to īpašniekiem, kā arī pašnodarbinātajiem būtu iespējams izturēt šo smago periodu un neiestātos maksātnespēja, tika radīti atbalsta mehānismi - darba vietu subsidēšana, apgrozāmo līdzekļu granti, nenotikušo kultūras pasākumu kompensējošais atbalsts un daudzi citi atbilstoši nozares specifikai.
“Lai būtu iespēja izmaksāt naudu caur atbalsta mehānismiem, Latvijas valsts to aizņēmās vai tā tika piešķirta no Eiropas Komisijas fondiem.
Pēc Eiropas Komisijas ieskatiem jebkāds nodokļa likmes samazinājums nebūtu pieļaujams, drīzāk ir bijuši indikatīvi mēģinājumi sarunu procesos no EK puses ierosināt PVN likmes paaugstināšanu visiem pakalpojumiem un produktiem,” skaidro oficiāli pie frakcijām nepiederošā, bet “de facto” “Jauno Vienotību” pārstāvošā politiķe.
Viņa arī atgādina, ka pašlaik procesā ir nodokļu sistēmas izmaiņas, un brīdina, ka jebkuras mehāniskas izmaiņas nodokļu likmēs, taču bez būtiskām izmaiņām pašā nodokļu sistēmā, pašlaik var radīt neatgriezeniskas sekas - nodokļu likmes pieaugumu pārējiem ar PVN apliekamajiem darījumiem.
Tāpēc kā kompromiss būtu izvērtējama iespēja lemt par garākiem nodokļu parādu dzēšanas termiņiem, atbalsta mehānismu ieviešanu, kuru mērķis ir digitalizācijas rīku ieviešana uzņēmumā, kas palīdzētu uzņēmējiem efektīvāk pārvaldīt savus resursus un nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus.
Celt ierobežojumu latiņu nevakcinētajiem
I. Benhena-Bēkena arī uzskata, ka likumprojekta izvirzītais mērķis - palielināt sniegtā pakalpojuma apjomus un nodrošināt peļņas pieaugumu - nebūtu sasniedzams bez vakcinācijas tempu strauja pieauguma.
“Ja mums nebūs epidemioloģiski droša vide, tad turpināsies ierobežojumi un mēģinājumi citiem paņēmieniem mazināt saslimšanas riskus (..) Latvijai ir būtiski būt starp tām valstīm, kurās ir augsts īpatsvars vakcinēto iedzīvotāju, jo stipri apšaubu, ka attīstīto valstu ceļotāji kā galamērķi izvēlas vietu, kur, pavadot savas brīvdienas, pastāv augsts risks atgriezties mājās inficētam ar Covid-19,” saka deputāte.
Līdzīgās domās ir arī Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA). Tā nosūtījusi vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, aicinot ieviest stingrākus nosacījumus pret Covid-19 nevakcinētajiem iedzīvotājiem, pēc iespējas ierobežojot šādu personu socializēšanos.
Asociācijas vēstulē, kas adresēta Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, ekonomikas, veselības, finanšu un ārlietu ministram, teikts, ka, neskatoties uz to, ka joprojām nav pieņemts lēmums, ka “zaļajā režīmā” varēs strādāt pie jebkura saslimstības līmeņa, viesnīcu un restorānu nozarē vakcinācijas aptvere ir vairāk nekā 80%, taču sabiedrībā kopumā tā ir būtiski zemāka.
LVRA uzskata, ka šī iemesla dēļ pakalpojumu ņēmēju skaits gan izmitināšanas, gan ēdināšanas sektorā draudoši samazinās.
LVRA “kā atbildīgs un uzticams sadarbības partneris, aizstāvot sava sektora un visas tūrisma nozares intereses”, vēstulē aicina Latvijā īstenot Itālijas, Igaunijas un Lietuvas modeļus, kas atbalsta stingrākus nosacījumus nevakcinētajām personām, pēc iespējas ierobežojot šādu personu socializēšanos.
Tāpat asociācija aicina ieviest Igaunijas un citu valstu praksi, kas atļauj bez testa un pašizolācijas ieceļot un pasākumus apmeklēt visām vakcinētajām personām, neatkarīgi no tā, vai Eiropas Zāļu aģentūra vakcīnu ir reģistrējusi vai nav.
Tiesa, arī LVRA labprāt redzētu samazinātu PVN likmi pārstāvētajās nozarēs. Asociācija aicina virzīt grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, nosakot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem samazināto nodokļa likmi vismaz 12%, kāda tā pašlaik ir izmitināšanas pakalpojumiem.
