Gatavojoties 14. Saeimas vēlēšanām, politisko partiju apvienības “Jaunā Vienotība” kodolu veidojošā “Vienotība” savu līderi nemaina. Organizācijas priekšsēdētāja amatā atkārtoti ievēlēts Arvils Ašeradens, kas līderību partijā sola pakāpeniski nodot jaunajai politiķu paaudzei. Savukārt vēstījums, ka priekšvēlēšanu laikā “Jaunā Vienotība” varētu vēlēties apvienoties ar kādu radniecīgu partiju, kļūst aizvien skaidrāks.
A. Ašeradena palikšana partijas valdes priekšsēdētāja amatā nav nekas pārsteidzošs. Viņš partijas kongresā, kas notika aizvadītajā nedēļas nogalē, uz to bija vienīgais kandidāts. Pretēji partijām, kas lepojas ar lielu konkurenci uz organizācijas vadītāju amatiem un saista to ar attīstītu demokrātiskumu, “Vienotība” uzskata, ka konkurences trūkums liecina par to, ka organizācija ir stabila un skaidri apzinās sasniedzamos mērķus.
Kā vienu no šādiem mērķiem A. Ašeradens iezīmēja īsteni veiksmīgu startu nākamgad paredzētajās Saeimas vēlēšanās. Tajās “Jaunā Vienotība” apņēmusies iegūt divreiz vairāk Saeimas deputātu mandātu nekā šajā Saeimā - vismaz 16.
Uz šādiem rezultātiem ļaujot cerēt partijas līdz šim piedzīvotais. Proti, pirms 13. Saeimas vēlēšanām daudzi prognozēja, ka “Jaunā Vienotība” pazudīs no politiskās skatuves, taču tā ne tikai nepazuda, tā kļuva arī par valdību veidojošo partiju. Sekojošās Eiropas Parlamenta vēlēšanas organizācijai ļāvušas atgūt spēkus, bet šovasar notikušās pašvaldību vēlēšanas liecinot, ka partija savu ietekmi būtiski audzējusi - “Jaunā Vienotība” ieguvusi 15% no visu pašvaldību mandātiem, un tas esot visu laiku labākais politiskās organizācijas rezultāts pašvaldību vēlēšanās.
Uz vēl vienu cerības veicinošu faktoru norādīja arī oficiāli “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijai nepiederošā, bet frakcijas vārdā runājošā Anda Čakša. Viņa atgādināja, ka “Jaunās Vienotības” frakcija ir vienīgā, kas šī sasaukuma laikā skaitliski ir nevis sarukusi, bet kļuvusi lielāka.
Tiesa, “Jaunās Vienotības” frakciju šajā sasaukumā “de facto” papildināja divi no “KPV LV” saraksta Saeimā ievēlēti deputāti un pati A. Čakša, kas 13. Saeimā iekļuva no Zaļo un zemnieku savienības saraksta.
Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, neoficiālās sarunās par iespējamo spēku apvienošanu iesaistījušās gan parlamentā nepārstāvētās, gan opozīcijā un koalīcijā strādājošās partijas. Tajā skaitā arī “Jaunā Vienotība”.
Oficiāli par šo tēmu neviens no politiskajiem spēkiem, atrunājoties, ka jāvēro, kā rīkosies politiskie pretinieki, atklāti runāt pagaidām nevēlas. Savukārt “Jaunās Vienotības” kongresā varēja saklausīt divus neskaidrus vēstījums par to, ka partija tiešām vēlētos apvienoties ar kādu radniecisku politisko spēku.
A. Ašeradens, runādams par iespējamo spēku konsolidāciju, norādīja, ka “Jaunajai Vienotībai” it kā nav nepieciešami papildspēki, lai veiksmīgi startētu Saeimas vēlēšanās. “”Vienotība” ir sistēmiska, pašpietiekama partija, partija kas aug. Mums nav bažu par to, kā startēsim nākamajās vēlēšanās,” teica A. Ašeradens. Taču viņa piebilde atstāja vietu minējumiem, ka apvienošanās tomēr ne tikai varētu notikt, bet ir pat vēlama. “Mums ir vienīgi bažas par Latvijas valsti, lai tā nezaudētu savu kursu,” piebilda amatā pārvēlētais partijas priekšsēdētājs.
Skaidrāk par vēlamo spēku apvienošanu izteicās premjerministrs Krišjānis Kariņš.
“Mūsu interesēs ir, ka Latvijas politikā atkal notiktu kaut kāda konsolidācija [..] Mūsu DNS ir uz cilvēku un domubiedru apvienošanu [..] Valstij ir nepieciešama kaut kāda konsolidācija, un mums kā partijai tajā varētu būt nozīmīga loma,” teica Ministru prezidents.
Līdz šim izskanējis, ka “Jaunā Vienotība” uz 14. Saeimas vēlēšanām varētu apvienot spēkus ar “Kustība “Par!””, kuras attiecības ar “Latvijas attīstībai” pēc Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām ir krietni sašķobījušās.
“Vienotībai” šis bija ne tikai ar likumu un partijas statūtu noteiktu pienākumu veikšanas - valdes un domes pārvēlēšana - kongress, bet arī jubilejas pasākums. Apvienojoties “Jaunajam laikam”, “Pilsoniskajai savienībai” un “Sabiedrībai citai politikai”, pirms desmit gadiem tika dibināta partija “Vienotība”.
Eiroparlamentāriete Sandra Kalniete šo jubileju centās padarīt vēl nozīmīgāku. Viņa atgādināja, ka varētu runāt pat par divdesmit gadu jubileju, jo gandrīz precīzi pirms 20 gadiem tika dibināts “Jaunais laiks”, kas vēlāk kļuva par “Vienotības” kodolu.
Apcerot aizvadītos gadus un “Vienotības” un tās priekšteču lomu tajos, S. Kalniete norādīja, ka pēdējie 20 gadi liecina par partijas stabilitāti un politisko briedumu.
“Latvijas politiskajā ainavā, kurā laiku pa laikam uzmirgo partijas viendienītes, bet citas aiziet nebūtībā pēc vienas Saeimas, 20 gadi ir cienījams vecums un pamatīga politiskā pieredze. Briedumu esam sasnieguši, kopā izejot caur uguni un ūdeni, grimstot un ceļoties, bet pat svarīgākais - mēs esam mācījušies no savām kļūdām un tapuši labāki, gudrāki, iekļaujošāki," teica politiķe.
Savukārt A. Ašeradens un K. Kariņš, kā arī finanšu ministrs Jānis Reirs uzsvēra, ka “Vienotības” līdzšinējā pieredze liecina, ka partija spēj pieņemt būtiskus lēmumus valstij izšķirošos brīžos. “Tā kalve, kas pierāda, kas mēs esam vai neesam, diemžēl ir krīzes,” teica K. Kariņš.
