Reaģējot uz Daugavpils un Rēzeknes pašvaldību realizēto sadarbību ar Krievijas Federāciju, rosināts veikt grozījumus likumā par pašvaldībām. Ar grozījumiem iecerēts novērst nepilnības, kas pavēra iespējas realizēt darbības, kas ir pretrunā ar valsts oficiālo ārpolitikas kursu.
Neatkarīgā jau vēstīja, ka Daugavpils pašvaldība ar Krievijas Federācijas ģenerālkonsulātu parakstījusi nodomu protokolu par pilsētas centrā, Dubrovniku parkā, esošā padomju memoriāla atjaunošanu par Krievijas līdzekļiem. Savukārt Rēzeknes pašvaldība līdzīga projekta realizēšanā iesaistījusi Krievijas ģenerālkonsulu Daugavpilī Jevgeņiju Koļesņikovu, kas strādā pašvaldības izsludinātā metu konkursa komisijā.
Ņemot vērā, ka šāda prakse, kad pašvaldības slēdz vienošanās ar citu valstu oficiālām pārstāvniecībām, balansē uz likuma pārkāpšanas sliekšņa, šim jautājumam pievērsās Saeimas Ārlietu komisija, kas ar Latvijas Pašvaldību savienības un Ārlietu ministrijas pārstāvjiem sprieda par vienotas ārpolitikas veidošanu valsts un pašvaldību līmenī.
Sēdē konstatēts, ka pašlaik likums par pašvaldībām neuzliek par pienākumu šādas darbības saskaņot ar Ārlietu ministriju. “Likums par to runā diezgan virspusēji - lai informē Ārlietu ministriju,” saka Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols.
Lai novērstu potenciālos riskus, ka līdzīgā situācijā tiek grauts valsts tēls, kā arī diskreditēts tās ārpolitikas kurss, kurš lielā mērā ir integrēts visas Eiropas Savienības ārpolitikas kursā, nolemts šo nepilnību novērts. Proti, pārredzamā nākotnē likumā tiks skaidri ierakstīta procedūra dažādu sadarbības līgumu slēgšanai ar citu valstu oficiālajām pārstāvniecībām. “Tas nekādi neapdraudēs pašvaldību tiesības slēgt sadraudzības līgumus ar ārvalstu pilsētām,” uzsver R. Kols.
Komisijas sēdē šo ieceri, kuru par labu esam atzinusi gan Ārlietu ministrija, gan Latvijas Pašvaldību savienība, atbalstīja pieci no septiņiem Saeimas deputātiem. Pret balsoja “Saskaņu” pārstāvošais Nikolajs Kabanovs un Jānis Tutins.
Jautāts, kāpēc viņš neatbalsta vēlmi sakārtot valsts ārpolitiku skarošus jautājumus, N. Kabanovs atteica, ka nav iemesla, lai šo kārtību apstiprinātu.
“Pašlaik visas pašvaldības strādā saskaņā ar Latvijas likumiem un nevienā no tām nav konstatēta kaut kāda darbība, kas varētu tikt raksturota kā pretvalstiska. Šķiet, ka Nacionālā apvienība, izvirzot šo priekšlikumu, vadījās pēc savām politiskajām nostādnēm un prasa lieku publicitāti sev,” saka N. Kabanovs.
Viņš uzskata, ka Rēzekne un Daugavpils darbojas savas kompetences ietvaros un to parakstītie dokumenti “nav valstiska mēroga pasākums, bet gan humanitāri ar lokālu pienesumu”.
Te jāatgādina, ka par Krievijas centieniem Daugavpilī un Rēzeknē iedzīvināt un nostiprināt tā dēvēto tautiešu politiku Austrumeiropas politikas pētījumu centrs veicis arī akadēmisku pētījumu. Tajā norādīts, ka krievu valodas nostiprināšana, kultūras un vēstures izpratnes izplatīšana ir minami kā primārie Krievijas īstenoto iniciatīvu mērķi Daugavpils un Rēzeknes pašvaldībās.
Turklāt abās pašvaldībās novērojama nekritiska attieksme pret Krievijas iniciatīvām, ignorējot to, ka Krievija tās kultūras, humanitārās, izglītības un tautiešu politikas aktivitātes uztver kā daļu no valsts kopējās ārpolitikas un nacionālo interešu virzīšanas.
