Armands Krauze: Valdība streipuļo, bet turas pie krēsliem

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Saruna ar Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētāju, Saeimas deputātu (Zaļo un zemnieku savienība, ZZS) Armandu Krauzi

Kā vērtējat pašlaik notiekošo valdībā?

Šie “vingrojumi” jeb “troņu spēles” parāda valdības nespēju un tās milzīgās pretrunas, kas ir starp koalīcijas partneriem. Tas nenozīmē, ka koalīcijas partneri jau nespēj saturēt valdību kopā un sadalīt krēslus, bet tā ir nespēja normāli strādāt un izdarīt elementāras lietas. To parāda nekonsekventie, nesaprotamie, neloģiskie tirdzniecības ierobežojumi, atbalsts un neatbalsts uzņēmējiem un citas lietas. Valdība vienā brīdī saka vienu, pēc tam ko citu, bet iedzīvotāji skatās, gaida un cieš. Vieniem ļauj strādāt, citiem neļauj, vienus atbalsta, citus neatbalsta. Kritēriji, kāpēc neļauj vai neatbalsta, ir absurdi. Cilvēki nevar nopirkt apavus un apģērbu - labi vismaz, ka pavēra vaļā kādus lietoto apģērbu veikalus, un uzreiz pie tiem sastājās garas rindas. Jo daudzi nav tik bagāti, ka viņiem būtu pilni skapji ar mantām un katru dienu varētu vilkt jaunu jaku. Dažam tiešā nozīmē vairs nav ko vilkt mugurā.

Pašlaik ir iestājusies valdības darba nespēja, un tas ļoti nāk par sliktu cilvēkiem.

Taču nedomāju, ka šī situācija liecina par drīzu valdības krišanu, jo koalīcijas partnerus kopā satur vēlme sēdēt amatos. Ir redzama vēlme pārdalīt varu, nospiest uz ceļiem KPV LV un sadalīt šīs partijas mantojumu. Ar to pašlaik ir aizņemtas valdošās partijas, bet ekonomika, veselība, izglītība paliek novārtā.

Gadījumā, ja tomēr valdība sabruktu, vai jūs ietu valdībā?

Politiskajām partijām, protams, ir svarīgi būt pie lēmumu pieņemšanas, lai varētu realizēt mērķus, programmu, pildīt solījumus vēlētājiem. Taču mēs neesam valdībā un varam darboties tikai kā trauksmes cēlēji.

ZZS ir gatava strādāt valdībā, bet nekādā gadījumā nevēlamies kļūt par tapu muciņā, lai neizlīst viss šķidrums. Tas nav pat ūdens, kas ir valdības muciņā, bet kaut kāds nesaprotamas konsistences šķidrums kā kandža vai “krutka”, no kuras valdošā koalīcija ir apreibusi un streipuļo aizvien nepievilcīgāk.

Mēs nevēlamies aizstāt kādu citu. Mēs būtu ar mieru tikai tad, ja tā būtu saruna pilnīgi no jauna un no šā murga, kas tagad, tur nebūtu vairs nekas.

Pieņemsim, ka šodien valdība krīt un ZZS var dabūt veselības ministra amatu. Ko jūs darītu?

Ja valdība krīt, tad vispirms ir saruna par to, kas valdībai ir jāizdara, un pēc tam, kurš būs veselības ministrs.

Veselības ministrijai jau sen bija jāizdara viss, lai vakcīnas ir pieejamas un jāļauj vakcinēties visiem tiem, kas grib. Un tikai pēc tam, pašās beigās, ja kļūst redzams, ka ir daudz cilvēku, kas negrib, tad varētu sākt kādu pierunāšanu. Bet mūsu valdība jau nodarbojas ar biedēšanu un draudēšanu, neaizdomājoties līdz tam, ka cilvēkiem ir arī cilvēktiesības. Valdība jau draud, bet cilvēki sadalīti kategorijās, kuram vakcīna ātrāk, kuram vēlāk. Ja valdība būtu izdarījusi savu darbu un nodrošinājusi vakcīnas, tie pārējie, kas ir skeptiķi, arī, vismaz daļa, pārdomātu, ja redzētu, ka radi, kaimiņi jau ir vakcinēti. Un tad tas nebūtu tā kā tagad, kad ar padomju laika metodēm propagandē un piespiež tautu iet uz poti. Tie, kas nevēlas potēties, kļūst par sistēmas ienaidniekiem, par “nepareizajiem”, bet tie, kas vakcinējas, ir labie. Valdība nodarbojas ar lietām, kas tai nav jādara - valdība nedrīkst sašķelt iedzīvotājus, valdībai jāstrādā priekš visiem iedzīvotājiem. Taču tagad ir tā, ka valdība nespēj nodrošināt ar vakcīnām un veic vēl visādas dīvainas manipulācijas. Man ir sajūta, ka atgriežamies padomju propagandas ietvarā - paņēmieni ir tie paši, tikai nosaukumi ir citi. Es neesmu vakcīnu pretinieks, es jau agrāk esmu vakcinējies pret visādām kaitēm, taču esmu par cilvēktiesībām un brīvību, kuru Latvija izcīnīja astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito sākumā.

* * * * * * * * * *
Publikāciju apmaksā politisko partiju apvienība “Zaļo un zemnieku savienība”

Politika

Partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers neslēpj nodomu piedalīties nākamā gada 7. jūnijā paredzētajās Rīgas domes vēlēšanās. Viņš jau uzsācis savu priekšvēlēšanu aģitāciju, uzdodot toni visai kampaņai, kura, pateicoties tieši Šleseram, varētu būt atšķirīga no citām.