“Jaunās Vienotības” līderis, premjerministrs Krišjānis Kariņš, stiķējot savu “jauno” valdību, izvēlējies stratēģiju, kas savulaik viņa pārstāvētajai partijai laupīja premjerministra amatu – nogaidīt. Premjers ierosinājis iesaldēt esošo situāciju līdz pašvaldību vēlēšanām un sarunas par Ministru kabineta aprisēm turpināt pēc tām.
Nav noliedzams, ka pašvaldību vēlēšanu rezultāti varētu atvēsināt dažu koalīcijas partneru ambīcijas. Piemēram, Jaunā konservatīvā partija, kura par spīti žēlumu raisošiem zemiem reitingiem mēģina pieteikt savas tiesības ne tikai uz ekonomikas, bet arī uz finanšu un iekšlietu ministra amatiem, saņemot vēlēšanu rezultātu auksto dušu, varētu piebremzēt savas ambīcijas. Vai gluži pretēji…
Taču vietā būtu atcerēties pamācību par vēstures nezināšanu, kas bīstama ar to, ka pagātnes kļūdas tiek atkārtotas. Proti, laikā, kad “Vienotību” sāka tricināt tās liberālā un konservatīvā spārna nesaskaņas, vilcināšanās rezultātā, piemeklējot nākamo premjeru pēc Valda Dombrovska demisijas, “Vienotība” premjera amatu burtiski uzdāvināja Zaļo un zemnieku savienībai. Tiesa, jāatzīst, ka situācijā, kad neviens no koalīcijas partneriem īsti nevēlas uzņemties premjerministra amata nastu, šāda stratēģija šoreiz var būt veiksmīgāka.
Pirmdien situācijā, kurā par ekonomikas ministra amatu stīvējās tikai KPV LV un Nacionālā apvienība, atmosfēru karstāku padarīja Jaunās konservatīvās partijas līdera Jāņa Bordāna paziņojums, ka viņa vadītā organizācija ekonomikas ministra amatam izvirza Gati Eglīti, kurš ir gatavs uzņemties arī finanšu ministra pienākumus. Par to nedaudz aizplīvurotā manierē aizvadītās nedēļas nogalē G. Eglītis izpaudās arī mikroblogošanas vietnē “Twitter”, kur paziņoja, ka Latvija būtu gatava vērienīgai ekonomiskajai un sociālajai reformai, ja vien tiktu nomainīts pašlaik “Jauno Vienotību” pārstāvošais finanšu ministrs.
Premjers cer, ka sarunu atsākšana pēc pašvaldību vēlēšanām, kas paredzētas 5. jūnijā, atvieglos jaunā atbildības nozaru saraksta veidošanu un vienlaikus neapdraudēs vakcināciju pret Covid-19, kas pašlaik uzņēmusi cienījamus apgriezienus.
“Mūsu uzdevums kā politiķiem ir neapdraudēt šo procesu [..] mums viss šobrīd norit [..] mēs vienojāmies, ka atvērsim sarunas par iespējamajām sadarbības līguma izmaiņām pēc pašvaldību vēlēšanām [..] jo šis priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņas laiks nav īstais laiks, lai vestu tik nozīmīgas sarunas [..] mēs ļausim šīm vēlēšanām mierīgi noritēt,” saka premjers.
Viņam piekrīt arī pašlaik Ekonomikas ministriju pārvaldošās Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars. “Vēlēšanu tuvošanās šīs sarunas nepadara vienkāršākās - drīzāk otrādāk. Tas ir papildu kairinājums [..] ir sava loģika tajā, ka cerēt uz konstruktīvākām sarunām varam pēc vēlēšanām,” saka R. Dzintars un norāda, ka visu interesēs būtu, ja koalīcijas partneri spētu vienoties par izmaiņām valdībā vēl pirms vēlēšanām.
Arī “Attīstībai/Par!” pārstāvošais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs un Jaunās konservatīvās partijas līderis tieslietu ministrs Jānis Bordāns K. Kariņa iniciatīvu atzina par labu esam. J. Bordāns gan uzsvēra, ka sarunu pauzes laikā nepieciešams visaptverošs koalīcijas darba izvērtējums.
Vien pajukušās KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Možvillo pauda neapmierinātību, ka premjerministrs nav paudis nepārprotamu pozīciju par KPV LV izvirzīto kandidātu ekonomikas ministra amatam - uzņēmēju Pēteri Šmidri.
