Jānis Vitenbergs: negribētu, lai mans solis izraisa lielākas turbulences valdībā

© Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo Agency

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs ar savu paziņojumu par partijas KPV LV pamešanu, lai kļūtu par Nacionālās apvienības biedru, vēlreiz izgaismojis, cik sašķelta ir 13. Saeimā kā otra lielākā frakcija ievēlētā, bet tagad par otru mazāko frakciju kļuvusī partija. Viņa lēmums nedaudz arī satricinājis koalīciju, jo Nacionālā apvienība tiek pie koalīcijas sadarbības līgumā neatrunāta ministra amata, taču J. Vitenbergs cer, ka nopietnas problēmas koalīcijā viņa lēmums neradīs.

Neatkarīgās aptaujātie politiķi neatcerējās gadījumu, kad aktīvs ministrs būtu paziņojis par savas partijas pamešanu un pievienošanos citam koalīcijas spēkam. Bijis vien pietuvināts gadījums, un arī tajā bija iesaistīta Nacionālā apvienība, bet stabilitāti nācās nodrošināt “Vienotību” pārstāvošajam V. Dombrovskim.

Proti, Valda Dombrovska trešajā valdībā Nacionālā apvienība no savām rindām izslēdza tieslietu ministru Jāni Bordānu, kas bija nodibinājis biedrību, lai dibinātu alternatīvu konservatīvu politisko spēku. Pēc šī lēmuma Nacionālā apvienība atsauca J. Bordānu no ministra amata, taču ar V. Dombrovska atbalstu viņš to tomēr saglabāja.

Jūs, šķiet, esat pirmais ministrs, kas, būdams amatā, maina politisko piederību vairāk nekā gadu pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām. Kāpēc izvēlējāties to darīt tieši tagad?

Interesanti dzirdēt šādu faktu, bet man nebija mērķis būt pirmajam. Ir izveidojusies laba sadarbība ar Nacionālo apvienību, redzēju, ka KPV īsti savu nākotni neredzu. Tādēļ gaidīt kādu labāku laiku nebūtu prātīgi, un man būtu grūti pašam šajā situācijā dzīvot un strādāt esošajā kolektīvā. Tādēļ es pieņēmu lēmumu rīkoties nekavējoties. Domāju, ka šāda skaidrība ir labāka gan KPV gan Nacionālajai apvienībai.

Ko jūs, būdams Nacionālās apvienības biedrs, ekonomikas ministra amatā varēsiet paveikt tādu, ko nespējāt paveikt, būdams KPV LV rindās?

Lai ministrs varētu realizēt savas prioritātes, ir vajadzīga aizmugure gan organizācijā, gan Saeimā, gan valdībā. Nacionālā apvienība ir spēcīga tieši ar šo spēju caursist sev svarīgus jautājumus. Un mums šeit arī pārklājas intereses un vērtības.

Man ir svarīgi, lai nepazūd uzņēmēju ambīcijas, kas iekļautas šajā Eiropas atveseļošanas plānā. Ir svarīgi, lai šis projekts tiktu pabeigts tādā izpausmē, kāds tas ir šobrīd, vai vēl labākā.

Ir jāstrādā pie mājokļu jautājuma reģionos, īres mājokļiem, lai varētu sākt tos būvēt, lai attīstītu novecojušo mājokļu fondu. Arī šeit mums ar Nacionālo apvienību ir vienots redzējums. Arī uzņēmējdarbības attīstīšana reģionos. Tās ir prioritātes, pie kurām esmu ilgi strādājis, tādēļ negribētos, lai kaut kas apstājas politisko svārstību dēļ.

Jūsuprāt, KPV LV frakcija Saeimā izdzīvos līdz nākamajām vēlēšanām?

Grūti komentēt, jo ar saviem kolēģiem frakcijā tik daudz kas kopā pārdzīvots šajā laikā. Grūti komentēt viņu nākotni.

Es redzu, ka daļai no frakcijas nākotne politikā noteikti ir. Novēlu, lai viņi spēj satuvināties. Varbūt arī mana aiziešana veicinās to, un viņi varēs nostrādāt līdz galam, izveidos jaunu un spēcīgu kodolu, varbūt piesaistīs jaunus līderus, jo partijas finansējums ir gana liels. Jautājums, kā viņi to izmantos.

Kāds no frakcijas noteikti atradīs mājvietu sev citur. Sarunas jau ir visu laiku, tie kolēģi ir pietiekami aktīvi, jauni un talantīgi. Viņi var būt interesanti citām politiskajām partijām.

Koalīcijas partneri jau ir sākuši runāt, ka jūsu pārejai uz Nacionālo apvienību jābūt kaut kādām sekām. Kādām sekām jābūt, netiek skaidri pateikts, bet var nojaust, ka domāta ministru portfeļu pārdalīšana. Nebūs neērta sajūta, ja būsiet vēl vairāk satricinājis jau tā trauslo koalīciju, kuru kopā satur tikai apziņa, ka citu koalīcijas kombināciju īsti nav?

Grūti salīdzināt, neesmu bijis citās valdībās. Attiecības vienmēr bijušas interesantas, dzirkstele vienmēr bijusi starp politiskajiem spēkiem, bet vienmēr spēts rast kopsaucēju.

Es tiešām negribētu, lai šis mans solis izraisa lielākas turbulences valdībā. Es tomēr vēlētos, lai mana pāreja būtu kā kompromiss starp divām politiskajām partijām. Protams, nav viegli, ir diskusija starp abiem spēkiem, bet es gribētu, lai tas tiek atrisināts iekšēji. Neskarot citus kolēģus, jo visiem ir jāstrādā, nevienam nav izdevīgi ilgi dzīvot uz šīs pulvera mucas.

Politika

Partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers neslēpj nodomu piedalīties nākamā gada 7. jūnijā paredzētajās Rīgas domes vēlēšanās. Viņš jau uzsācis savu priekšvēlēšanu aģitāciju, uzdodot toni visai kampaņai, kura, pateicoties tieši Šleseram, varētu būt atšķirīga no citām.