Atdzimst ideja par Tiesībsarga biroja likvidēšanu – reorganizāciju?

© Oksana Džadana/ F64

Laikā, kad tiek vērtēti kandidāti uz tiesībsarga amatu un līdzšinējais ombuds Juris Jansons turpina virzīt ideju par tiesībsarga institūcijas nostiprināšanu valsts pamatlikumā, atkal izskan doma par biroja likvidēšanu jeb apvienošanu ar citām institūcijām. Šī ideja gan varētu būt atsevišķa deputāta, nevis tā pārstāvētā politiskā spēka – Jaunās konservatīvās partijas – pārliecība.

Trešdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija uzklausīja partiju izvirzītos kandidātus tiesībsarga amatam. “Jaunā Vienotība”, “Attīstībai/Par!” un Nacionālā apvienība šim amatam atkārtoti virza Juri Jansonu, kurš amatā bijis jau divus pilnvaru termiņus. KPV LV Saeimas frakcija amatā vēlētos redzēt savu kādreizējo biedru, Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru Krišu Lipšānu, bet Jaunā konservatīvā partija - juristu Edgaru Zelderi.

Apvienojot likvidēt?

Iepazīstinot parlamentāriešus ar iecerētajiem darbiem, ja amatā viņš tiktu apstiprināts jau trešo reizi, J. Jansons kā vienu no savām prioritātēm minēja nepieciešamību panākt to, lai tiesībsarga institūcija tiktu nostiprināta Satversmē.

Tiesībsargs uzskata, ka šāds solis konstitucionālā līmenī nostiprinātu biroju un nākotnē liegtu valdībai vai likumdevējam mēģināt institūciju likvidēt, ja pie varas esošajiem institūcijas veiktais šķiet traucējošs. Tiesībsargs norādīja, ka šāds mēģinājums jau bijis.

J. Jansons runāja par teju 12 gadiem veciem notikumiem, kad lielās dižķibeles laikā, 2009. gadā, valdībā tika apspriesta iespēja likvidēt Tiesībsarga biroju. Tā laika ekonomikas ministrs Artis Kampars toreiz stāstīja, ka valdībā par šo jautājumu tikai notikušas diskusijas, taču ir jāizvērtē, vai šajā laikā [Latvijas ekonomika krīzes rezultātā ir katastrofāli iedragāta] valsts var atļauties tiesībsarga funkcijas uzturēšanu.

Ideja par Tiesībsarga biroja lietderību nu atdzimusi nedaudz savādāka. Proti,

Jauno konservatīvo partiju pārstāvošā, cilvēktiesību komisijā strādājošā Eva Mārtuža komisijas sēdē jautāja, vai nebūtu lietderīgi apvienot Tiesībsarga biroju ar Satversmes tiesu un Augstāko tiesu.

J. Jansons likumdevējai norādīja, ka šo institūciju kompetences un pilnvaras ir krasi atšķirīgas un to darbību regulē atsevišķi likumi, tādēļ institūciju apvienošana nebūtu prātīgs darbs.

Ideja par Tiesībsarga biroja apvienošanu gan varētu būt E. Mārtužas personīgā, jo partijas valdes loceklis un Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Krišjānis Feldmans Neatkarīgajai apliecināja, ka par šādu iniciatīvu partijas rindās līdz šim neko nav dzirdējis.

Netīkamais Jansons

Komisijas sēdes gaitā Jaunās konservatīvās partijas nepatika pret J. Jansona kandidēšanu uz trešo pilnvaru termiņu nebija nepamanāma. Tās pamatā, vismaz saskaņā ar oficiālo viedokli, ir fakts, ka politiskajai organizācijai nav pieņemami, ka personas ietekmīgos valsts amatos atrodas ilgāk par diviem pilnvaru termiņiem.

Šī ideja konceptuāli nav nepieņemama arī pārējām Saeimā pārstāvētajām partijām, kas gada sākumā galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Tiesībsarga likumā, ko izsludināja Valsts prezidents. Tie ierobežo maksimālo termiņu ombuda amatā. Ar izmaiņām noteikts, ka viena un tā pati persona var būt par tiesībsargu ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Attiecīgās izmaiņas gan stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī un tādējādi neattieksies uz nākamajām vēlēšanām.

Konservatīvos pārstāvošā Dagmāra Beitnere-Le Galla arī atgādināja par iespējamajām saitēm, kas J. Jansonu saista ar kādu politisko partiju, jo likums tiesībsargam liedz būt politiskās partijas biedram.

Uz šo līdz galam nenoformulēto jautājumu, J. Jansons atbildēja, ka pēdējo desmit gadu laikā, kopš viņš ir tiesībsarga amatā, ir pierādījis savu politisko neatkarību un rīkojies pēc savas pārliecības neatkarīgi no tā, kura partija vada valdību. Jāatgādina, ka 2019. gadā J. Jansonu Zaļā un zemnieku savienība, kā arī daži KPV LV deputāti virzīja Valsts prezidenta amatam.

“Neesmu bijis nevienā partijā. Ja mani kāda partija virza, tad demokrātiskā iekārtā tas ir normāli, ņemot vērā, ka nevar izvirzīt tiesībsarga amata kandidātu vai Valsts prezidenta kandidātu bez politiskās virzīšanas,” uzsvēra J. Jansons.

Viņš atgādināja, ka Tiesībsarga likumā veikti grozījumi, paredzot, ka nepieciešami 10 deputātu paraksti, lai virzītu kandidātu uz attiecīgo amatu, kamēr Valsts prezidenta amatam pietiek ar vienu balsi.

Savukārt, atbildot uz jautājumu, cik “politiski korumpēts” viņš ir, J. Jansons uzsvēra, ka, viņaprāt, šis jautājums ir “absolūti nevietā un liecina par provokatīvu pieeju un izpratnes trūkumu par viņa neatkarību, un to, cik neatkarīgi tiesībsargs darbojas, nevērtējot amatpersonu piederību politiskai organizācijai vai interesēm”.

*****

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Signal kanālā.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais