Saprazdams, ka labticīgi iegūtais nekustamais īpašums viņam likumīgā kārtā var tikt atņemts, mākslinieks Aivars Vilipsons pēc palīdzības vērsās pie tieslietu ministra. Cerēto palīdzību viņš tā arī nesaņēma. Tiesa jau nolēmusi, ka dzīvoklis māksliniekam atņemams. Taču cerības uz taisnīgāku regulējumu ir personām, kas līdzīgā situācijā nonāks nākotnē. Darbu pie attiecīga normatīvā akta radīšanas sākusi Saeima.
Šis jautājums aktualizējies pēc tam, kad publiski izskanēja informācija, ka māksliniekam Aivaram Vilipsonam tiek konfiscēts dzīvoklis, kuru viņš labticīgi iegādājies, taču kas arestēts kriminālprocesā. Darījums bijis iespējams tāpēc, ka valsts Valsts policijas personā Zemesgrāmatā nebija izdarījusi iezīmi, ka dzīvoklis arestēts. Beidzoties kriminālprocesam, tiesa sprieda dzīvokli konfiscēt par spīti tam, ka savulaik izkrāptajam dzīvoklim pašlaik likumīga mantinieka nav. To pieprasa spēkā esošā normatīvā bāze.
Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisija otrdien pievērsās šai problēmai un lēma, ka jau tuvākajā laikā tiks atrisināts jautājums par gadījumiem, kad labticīgā īpašnieka mantai vairs nav likumīga mantinieka.
Komisijā strādājošais Jānis Iesalnieks (Nacionālā apvienība) stāsta, ka atsevišķā likumprojektā tiks izstrādāta norma, kas labticīgajam īpašniekam ļaus dzīvokli paturēt sev, ja tam nebūs likumīgo mantinieku, bet darījuma laikā policija nav parūpējusies, lai Zemesgrāmatā tiktu iekļauta atzīme par īpašuma arestu.
Gadījumi, kad dzīvoklim ir likumīgi mantinieki, juridiski esot sarežģītāki. Ir skaidrs, ka izkrāptais dzīvoklis ir jāatdod tā sākotnējam īpašniekam. Savukārt īpašniekam, kas kļuvis par upuri krāpniekam, varētu paredzēt kompensāciju. Niansētāku informāciju par to, kāda šī kompensācija varētu būt, politiķis vēl nevarēja pastāstīt. Deputāti šai tēmai pievērsīšoties tuvākajā laikā.
“Nianses vēl nav pilnībā izstrādātas. Ja valsts vainas dēļ Zemesgrāmatā nav liegums, tad būtu jāveido kompensāciju fonds. Bet vēl ir jāpadomā par niansēm. Tas ir Tieslietu ministrijas uzdevums,” saka J. Iesalnieks, kas sola, ka gadījumus ar bezmantinieku nekustamo īpašumu, Saeima apņēmusies atrunāt likumā “pietiekami raiti”.
Komisijas vadītājs Andrejs Judins norāda, ka tiks turpināta diskusija par citiem nepieciešamajiem grozījumiem, lai efektīvāk aizsargātu labticīga ieguvēja intereses kriminālprocesā, tajā skaitā, par Tieslietu ministrijas un tiesībsarga ierosinājumu izveidot tiesisku mehānismu, lai kompensētu zaudējumus labticīgiem ieguvējiem.
Saistībā ar A. Vilipsona gadījumu tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) komisijai nosūtījis priekšlikumus likumu labojumiem, lai uzlabotu labticīgo mantas ieguvēju tiesību aizsardzību.
“Man nav saprotams konkrētais risinājums, kad konfiskācijas rezultātā labticīgajam ieguvējam atsavina dzīvokli, kas šajā konkrētajā gadījumā nevar tikt atdots sākotnējam īpašniekam, bet ir piekritīgs valstij,” saka ministrs.
“Mēs labosim pirms sešiem gadiem pieļauto neizdarību. Jau toreiz - 2014. gadā - tika uzsākta šīs problēmas sakārtošana, bet netika pabeigta līdz galam,” uzsver J. Bordāns.
Tieslietu ministrs piedāvā normatīvajos aktos nostiprināt divus pamatprincipus - pirmkārt, ja krāpšanas vai cita nozieguma rezultātā ir nodarīts kaitējums nekustamā īpašuma labticīgajam ieguvējam, to kompensētu valsts.
Pašlaik īpašniekam pašam civilprocesa kārtībā nepieciešams vērsties tiesā ar civilprasību pret nozieguma izdarītājiem. Likumā paredzētās tiesības celt prasību Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā nav uzskatāms par pilnvērtīgu labticīgās personas aizsardzības mehānismu.
*****
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Signal kanālā.
