Pēdējā laikā sabiedrības aizvien vairāk šaustītajā Krišjāņa Kariņa valdībā notikušas straujas izmaiņas, kas vedina domāt, ka valdošajā koalīcijā spēkā pieņemas panika, bet iniciatīvu un spēka pozīcijas no “Attīstībai/Par!” pārņem koalīcijas konservatīvais spārns – Nacionālā apvienība un Jaunā konservatīvā partija. Tiek gan cerēts, ka situācija atkal mainīsies, kad sabiedrība pati savām acīm varēs vērot konservatīvo un citu Ministru kabineta locekļu uzvedību un sniegumu atkal atklātās sēdēs strādājošajā valdībā.
Nacionālā apvienība ar Jaunās konservatīvās partijas atbalstu jau pāris nedēļas centās pārliecināt koalīcijas partnerus, ka, mīkstinot Covid pandēmijas radīto negatīvo ietekmi uz sabiedrību, nepieciešams par katru bērnu ģimenēm izmaksāt 500 eiro lielu vienreizēju pabalstu.
Vēl pagājušajā nedēļā šo ieceri nepārprotami atbalstīja tikai konservatīvie koalīcijas spēki. “Attīstībai/Par!” un KPV LV, norādot uz nepieciešamību diskutēt par to, kā panākt, lai pabalstu patiešām saņem tās ģimenes, kurām tas nepieciešams, centās izvairīties no iniciatīvas atklātas noraidīšanas.
Treknu izsaukuma zīmi šim stāstam pielika premjera partiju “Jaunā Vienotība” pārstāvošais finanšu ministrs Jānis Reirs. Viņš, izraisot nesaklausīt neiespējamu sašutuma vilni visos sabiedrības slāņos, paziņoja, ka vienreizēja pabalsta ģimenēm 500 eiro apmērā par bērnu izmaksa nebūtu lietderīga.
Pirmdien premjera un visas koalīcijas nostāja šajā jautājumā bija krasi mainījusies. Pirms iknedēļas koalīcijas sanāksmes premjers paziņoja, ka rosinās partnerus atbalstīt 500 eiro vienreizējā pabalsta izmaksāšanu.
Īsi pēc K. Kariņa paziņojuma ar atbalstu šai iniciatīvai klajā nāca arī “Attīstībai/Par!” līderis veselības ministrs Daniels Pavļuts, kura “saimniecībā” esošie pret Covid-19 vakcinācijas pasākumi arī satricinājuši sabiedrības viedokli, jo viestas pamatotas aizdomas par jau tā nepietiekamā skaitā esošo vakcīnu lietderīgu izmantošanu, ārpuskārtas vakcinējot, piemēram, dažus politiķus.
Pavisam neilgi pēc D. Pavļuta paustā publisko telpu sasniedza ziņa, ka koalīcija jau vienojusies par pabalsta izmaksu.
Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, vienreizēja pabalsta izmaksa 500 eiro apmērā par katru bērnu budžetam izmaksās 179 miljonus eiro. Šim aprēķinam par pamatu ņemti statistikas dati, kas liecina, ka patlaban valstī ir aptuveni 358 000 nepilngadīgu personu. Precīzākus aprēķinus vēl sniegs Labklājības ministrija.
Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka krasā pozīcijas maiņa liecina par to, ka K. Kariņa un “Jaunās Vienotības” neveiksmes, kā arī partiju apvienības “Atīstībai/Par!” pozīciju vājināšanos pēc skandāla ar Juri Pūci un apvienības “de facto” pairšanu, veiksmīgi izmantojuši koalīcijas konservatīvie spēki - Jaunā konservatīvā partija un Nacionālā apvienība. Šīs partijas nu esot uzskatāmas par K. Kariņa valdības mugurkaulu.
Eksperts norāda - K. Kariņa pakļaušanās konservatīvo vēlmēm liecina, ka koalīcijas liberālajā spārnā spēkā pieņemas panika.
“Tā ir zināma panika. Beidzot informācija par to, kā valdība reaģē uz esošo situāciju, sasniegusi plašu sabiedrības loku. Arī par vakcināciju var teikt, ka tā cietusi pilnīgu fiasko. Ministru kabinets ar savu ārkārtas vakcināciju pārvērtās par vienu no kaitinošākajām akcijām ļoti ilgā laika posmā. Viņi beidzot sāk saprast, ar ko tas viņiem politiski var beigties. Šādā situācijā viņi saprot, ka kaut kas jādara. Un ko var darīt? Mēģināt nopirkt vēlētāju, un šis ir tāds lēmums: pirksim vēlētāju!” pauž F. Rajevskis, kas līdzīgi “Jaunās Vienotības” iepriekš paustajam uzskata, ka Latvija ir pietiekami maza, lai nekaisītu naudu, iepriekš nedefinējot konkrētas, atbalstu patiešām pelnījušas sabiedrības grupas.
Premjeram pietuvināti cilvēki skaidro, ka neesot gan tā, kā izskatās, bet vismaz dažiem tas var izskatīties un daži to varētu pasniegt tā, ka K. Kariņš cietis sakāvi arī citā konservatīvo aizsāktā un opozīcijas atbalstītā cīņā.
Proti, Jaunā konservatīvā partija jau ilgstoši paudusi vēlmi atgriezties pie kārtības, kurā Ministru kabinets aizklātā sēdē skata tikai nelielu daļu darba kārtības jautājumu. Konservatīvie skaidro, ka pilnībā slēgta valdības sēde ļauj K. Kariņam slinkot un piesegt savu nekompetenci.
Tālāk par konservatīvo šķendēšanos publiskajā telpā šis jautājums līdz pirmdienai nenonāca. Taču pirmdien ar priekšlikumu procesos aktīvāk iesaistīties Saeimai klajā nāca opozīcija.
Tā savākusi pietiekami daudz parakstu, lai, atsaucoties uz Satversmi, šodien notiktu Saeimas ārkārtas sēde, kurā opozīcija aicina pieņemt lēmumu, kas Ministru kabinetam, lemjot par pasākumiem vai nosacījumiem saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanu vai atbalsta sniegšanu saistībā ar šiem ierobežojumiem, uzdod rīkot atklātas Ministru kabineta sēdes. Pandēmijas laikā slēgtas notikušas visas sēdes neatkarīgi no tajā apskatīto jautājumu specifikas.
“Ņemot vērā, ka valdība, lemjot par pasākumiem saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanu vai atbalsta sniegšanu saistībā ar šiem ierobežojumiem, nav bijusi spējīga sniegt tiem pamatotus un sabiedrībai saprotamus skaidrojumus, Latvijas sabiedrībai joprojām nav zināms skaidrs pamatojums un jēga vairumam valdības pieņemto lēmumu, kas rada pamatotas bažas, ka valdība nav spējīga adekvāti vērtēt notiekošos procesus,” atsaucoties uz nepieciešamību nodrošināt atklātāku un atbildīgāku valdības lēmumu pieņemšanas procesu, šāda lēmuma nepieciešamību skaidro opozīcija.
Opozīcijas iniciatīva nepieciešamo atbalstu Saeimas balsojumā šodien pulksten 9.00, visticamāk, negūtu, taču tas arī zaudējis aktualitāti, jo premjers koalīcijas partneriem paziņojis, ka šodien pulksten 10.00 paredzētā Ministru kabineta sēde notiks atklāti.
Taisnības vārdā gan jāpiebilst, ka opozīcijas iniciatīva juridiski nav īsti korekta, jo Ministru kabineta darbu regulē Ministru kabineta iekārtas likums, kas premjeram dod tiesības izsludināt slēgtas valdības sēdes. Lai šo kārtību mainītu un panāktu savu, opozīcijai būtu jārosina šī likuma grozījumi.
Savukārt premjeram pietuvināti avoti skaidro, ka K. Kariņš jau ilgstoši bijis neapmierināts ar dažu partneru nespēju strādāt saskaņoti, skaidrot pašu virzītos lēmumprojektus valdībā un to atbilstību sabiedrības interesēm, ko “atsevišķi politiskie spēki” [lasīt - “Jaunā konservatīvā partija] vēlas izmantot savās interesēs publiski. Tādēļ, redzot aizvien lielāku sabiedrības neizpratni par valdībā lemto, premjers nolēmis turpmāk noturēt atklātas valdības sēdes.
Šādu versiju par ticamu atzīst arī F. Rajevskis, kurš uzskata, ka K. Kariņam šajā situācijā slēgtas valdības sēdes bijušas vajadzīgas vismazāk. Līdz ar atklāto sēžu atsākšanu atbildība par pieņemtajiem lēmumiem izlīdzināsies pār visiem koalīcijas partneriem.
