Pēc neveiksmīgā pirmā balsošanas raunda Saeimā, koalīciju veidojošās partijas beidzot spējušas vienoties par kopīgu kandidātu vakantajam Satversmes tiesas tiesneša amatam. Taču cīņā par “pareizās” ideoloģijas pārstāvniecību konstitucionālajā tiesā šis būs vien īss pamiers. Vasaras nogalē kļūs vakanta vēl viena tiesneša vieta un kandidāts uz to būs jāizvirza Ministru kabinetam, kurā cīniņš atsāksies ar jaunu sparu.
Viena Satversmes tiesas tiesneša amata vieta atbrīvojās pēc tam, kad tās priekšsēdētāja kļuva par Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesi. Ideoloģisku un kandidātu personisko īpašību dēļ koalīcijai neizdevās vienoties par kopīgu kandidātu, tādēļ aizvadītā gada nogalē pēc vairākām balsošanas kārtām jaunais tiesnesis tā arī netika ievēlēts.
Atsakoties no ambīcijām, ar jauno kandidātu klajā nāca augstajā amatā neievēlētā “Jaunās Vienotības” pārstāve Inese Lībiņa-Egnere. Viņa koalīcijai piedāvāja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāni Anitu Rodiņu, kuras atbilstību amatam atzina arī “Attīstībai/Par!”, kuras kandidāts pirmajā balsojuma raundā guva lielāku, bet nepietiekamu deputātu atbalstu ievēlēšanai amatā. Un viņa bija pietiekami neitrāls kandidāts, lai būtu pieņemama gan koalīcijas konservatīvajam, gan liberālajam spārnam.
Savukārt pārējās Saeimas frakcijas nolēmušas savus kandidātus uz šo amatu nevirzīt.
Parlamenta kuluāros bija izskanējusi informācija par vēl vismaz divu iespējamo kandidātu pieteikšanu no valdošo partiju vidus, taču, izsverot vairākus apstākļus, kas saistīti ar iespējamo pretendentu atbilstību kritērijiem, neviens cits cilvēks amatam nav pieteikts.
A. Rodiņa kandidēšanu uz jurista karjeras augstāko amatu esot ļoti rūpīgi izsvērusi. Viņa norāda, ka, kandidējot uz tik svarīgu amatu, ir jābūt paškritiskai, jo, neskatoties uz to, ka viņas pieredze konstitucionālajos jautājumos ir ievērojama, tas nenozīmē, ka Satversmes tiesas tiesneša darbā nevajadzēs apgūt jaunas zināšanas.
“Nekas nestāv uz vietas, jo Satversmes tiesā ir jāsastopas ar dažādiem izaicinājumiem katru dienu, un tieši ST mūsdienās saskaras ar dinamisku attīstību,” saka Rodiņa.
Viņa uzsver, ka joprojām aktīvi seko visam, kas notiek potenciālajā darbavietā, it īpaši par visu, kas saistīts ar konstitucionālo sūdzību attīstību. “Man ir palaimējies sekot Satversmes tiesai jau kopš pirmā sprieduma, līdz ar to man ir sistēmisks redzējums uz tiesas procesu analīzi,” stāsta amata kandidāte.
Ņemot vērā, ka A. Rodiņa ir vienīgais koalīcijas kandidāts, viņas apstiprināšanu amatā var uzskatīt jau par notikušu. Taču par ideoloģisko pārstāvniecību Satversmes tiesā cīniņš ar to nebeigsies.
A. Rodiņas kandidatūras izvirzīšana saskaņā ar Satversmes tiesas likumu un sadalītajām kvotām bija parlamenta kompetencē, taču jau 17. augustā beigsies pašreizējās Satversmes tiesas priekšsēdētājas Sanitas Osipovas otrais, pēdējais pilnvaru termiņš.
Saskaņā ar likumu un tām pašām kvotām S. Osipovas pēctecis būs jāizvirza tām pašām koalīcijas partijām, tikai cīņa par sev tīkamāko kandidātu no parlamenta nu pārcelsies uz Ministru kabinetu.
“Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina Saeima. Trīs Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu priekšlikuma, divus - pēc Ministru kabineta priekšlikuma un vēl divus - pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma. Augstākās tiesas plēnums izraugās Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātus no Latvijas Republikas tiesnešu vidus,” pauž Satversmes tiesas likums.
*****
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Signal kanālā.
