Politiskajos kuluāros pēdējā laikā tiek kurinātas runas par to, ka valdošā koalīcija kaļ plānus par pašlaik jūnija sākumā plānoto pašvaldību vēlēšanu atlikšanu. Temperatūrai ceļoties, tēmu labprāt izmanto opozīcija, taču politiskie spēki, kuru kompetencē būtu šāds lēmums, kategoriski noraida šādas runas. Politiskā ikdiena rit, gaidot 5. jūniju – vēlēšanu dienu.
Jāatzīst, ieganstu vēlēšanu atcelšanai atrast nemaz nebūtu tik grūti - epidemioloģiskā situācija, kas pagaidām nedod iemeslu optimismam, vai pārdesmit pašvaldību sūdzības Satversmes tiesā par administratīvi teritoriālo reformu. Tiesas spriedumi, no kuriem pirmo sola martā, varētu daudz ko mainīt pašreizējos plānos par vēlēšanām 42 līdzšinējo 119 pašvaldību vietā.
Vēlēšanu atlikšana līdz labākiem epidemioloģiskajiem apstākļiem izdevīga būtu arī dažiem koalīcijā strādājošajiem politiskajiem spēkiem, kuriem ļoti nepieciešama būtu aci pret aci komunikācija ar potenciālo vēlētāju, kas Covid-19 diktēto noteikumu dēļ nebūs iespējama.
Taču atbildīgais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (“Atīstībai/Par!”), kura priekšgājējs un partijas biedrs Juris Pūce vadīja administratīvi teritoriālās reformas veidošanu, ir pārliecināts, ka runām par vēlēšanu atlikšanu nav pamata ne Satversmes tiesas gaidāmā sprieduma, ne epidemioloģiskās situācijas kontekstā.
“Sabiedrības drošība un veselība ir pirmajā vietā, taču tikpat būtiski ir nodrošināt demokrātijas stūrakmeņu nemainību, lai iedzīvotāju iespēja realizēt savas izvēles tiesības vēlēšanu ceļā netiktu atliktas.
Ar jaunu jaudu ir atsācies vakcinācijas process, kas vieš pamatotas cerības, ka vasaras sākumā sabiedrības veselība būs noturīgāka. Esmu gandarīts, ka Ministru kabinets atbalstīja arī manu iniciatīvu prioritārā kārtā vakcinēt arī Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) un iecirkņu vēlēšanu komisijas darbiniekus, tādējādi gādājot par iespējami drošu sekmīgu un saprātīgu pašvaldību vēlēšanu norisi,” saka ministrs.
Viņš arī norāda, ka CVK rīkojas atbilstoši šiem apstākļiem un jau savlaicīgi domā par darbinieku komplektēšanu vēlēšanu iecirkņiem. Tāpat pašvaldību vēlēšanu organizēšanā noderēs arī vērtīgā pieredze, kas gūta, sekmīgi īstenojot Rīgas domes vēlēšanas, kur arī tika ievēroti nepieciešamie drošības pasākumi Covid-19 ierobežošanai.
“Līdz ar to uzskatu, ka CVK var noorganizēt sabiedrībai drošas vēlēšanas un to pārcelšana nav nepieciešama. Pašvaldību vēlēšanu pārcelšana varētu radīt nevajadzīgus sarežģījumus administratīvi teritoriālās reformas kontekstā un vairot nenoteiktību pašvaldību iedzīvotāju vidū. Tā, piemēram, vēlēšanu pārcelšanas gadījumā būtu jāmeklē risinājumi, kas ļautu darboties tām pašvaldībām, kuru pilnvaru termiņš būtu beidzies, reformai stājoties spēkā,” piebilst. A. T. Plešs.
Viņš ir pārliecināts arī par to, ka Satversmes tiesas spriedums administratīvi teritoriālo reformu un tās viestās izmaiņas vēlēšanu organizēšanā neapdraudēs, jo ministrs ir pārliecināts, ka gan ministrija, gan Saeima, strādājot pie reformas, ievērojusi atbilstošu procedūru un likums ir pieņemts, ievērojot visus priekšnoteikumus.
“Šī reforma, vēl jo vairāk laikā, kad saskaramies ar Covid-19 radīto krīzi, ir nepieciešama, lai stiprinātu pašvaldības un to kapacitāte ievērojami pieaugtu, sniedzot ikvienam iedzīvotājam labākus pakalpojumus. Bet, protams, jāsagaida Satversmes tiesas spriedums, un, ja būs nepieciešamas izmaiņas, tad Saeimai līdz vēlēšanām, kas ir 5. jūnijā, tādas būs jāveic,” piebilst politiķis.
Runas par to, ka “Jaunā Vienotība” vai kāds cits koalīcijas spēks vēlētos panākt pašvaldību vēlēšanu atlikšanu, detonēja “Jauno Vienotību” pārstāvošais premjers Krišjānis Kariņš, kad koalīciju veidojošo partiju sanāksmē pajautāja “Attīstībai/Par!” pārstāvošajam veselības ministram, vai vēlēšanas epidemioloģiskās situācijas dēļ nevajadzēs atlikt.
Šāds jautājums izrietējis no fakta, ka tieši “Attīstībai/Par!” iniciatīvas rezultātā epidemioloģiskās situācijas dēļ divkārt tika atliktas Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas.
Premjers no jaunā veselības ministra Daniela Pavļuta (“Attīstībai/Par!”) saņēmis noliedzošu atbildi un skaidrojumu par vēlēšanu iecirkņu un komisiju darbinieku laicīgu vakcinēšanu. Tādēļ premjera un “Jaunās Vienotības” redzējumā - līdzīgi “Attīstībai/Par!” - jautājums par vēlēšanu atlikšanu nav aktuāls.
Arī no “Saskaņas” saraksta Saeimā ievēlētā, bet partijai nepiederīgā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītāja Inga Goldberga neslēpa, ka baumas par vēlēšanu atlikšanu sasniegušas arī pašvaldības, kuru pārstāvji ar bažu pilniem jautājumiem vērsušas komisijā.
Taču viņa uzskata, ka vēlēšanu atcelšana nav nepieciešama, jo vairotu sabiedrības neuzticēšanos esošajai varai. Attaisnojums šādam lēmumam būtu vien “ļoti smaga kovidsituācija” un fiziska nespēja vēlēšanas noorganizēt. Taču CVK atbildīgajai komisijai apliecinājusi, ka ir gatava noorganizēt vēlēšanas arī pie administratīvi teritoriālajai reformai nelabvēlīga Satversmes tiesas sprieduma. Savukārt atbildīgā komisija ir gatava veikt nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, ja tādu nepieciešamību noteiks Satversmes tiesas spriedums, lai vēlēšanas likumīgi varētu noritēt izsludinātajā datumā - 5. jūnijā.
