Liberālāk domājošās Saeimā pārstāvētās partijas, kuru pretstāves dēļ pirmajā raundā netika ievēlēts jaunais Satversmes tiesas tiesnesis, spējušas vienoties par kopēju kandidātu šim amatam. Tiesa, ne bez dažu ego upurēšanas. Nākamajā vēlēšanu raundā par ietekmi konstitucionālajā tiesā cīņa starp liberālajiem un konservatīvajiem varētu arī izpalikt.
Pirmais Satversmes tiesneša vēlēšanu raunds Saeimā notika īsi pirms Ziemassvētkiem. Tajā, saduroties “Jaunās Vienotības” un “Attīstībai/Par!” interesēm un ego, tiesnesis ievēlēts netika.
“Jaunā Vienotība”, pamatoti pārliecināta par sava kandidāta profesionālo kvalifikāciju, augstajam amatam virzīja Saeimas deputāti Inesi Lībiņu-Egneri, kas, kā dzirdams kuluāru sarunās, ļoti vēlējusies šo amatu. Savukārt “Attīstībai/Par!” virzīja konstitucionālajās tiesībās specializējušos advokāti Inesi Nikuļcevu, kura pirmajā raundā saņēma 47 no 51 nepieciešamās balss, lai kļūtu par Satversmes tiesnesi.
Četras trūkstošās balsis viņa nesaņēma galvenokārt tāpēc, ka ideoloģiski pietuvinātā “Jaunā Vienotība” nevēlējās sniegt savu atbalstu kandidātam, kurš prāvās Satversmes tiesā pret likumdevēju pārstāvējis “Saskaņu”. Savu lomu nospēlēja ar komandas gars, kuru pēc relatīvi nesenās šķelšanās “Jaunā Vienotība” īpaši (vismaz komunikācijā uz āru) cenšas uzturēt - savējie ir jāatbalsta.
Tagad abas partijas vienojušās, ka tām būs viena kandidāte uz jurista karjeras augstāko amatu - Satversmes tiesas tiesnesi. Tā būs Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne Anita Rodiņa.
Ar viņas kandidatūru pēc kurvīša saņemšanas pirmajā vēlēšanu raundā no konservatīvākajiem partneriem klajā nākusi I. Lībiņa-Egnere.
“Profesore Anita Rodiņa ir augstas raudzes konstitucionālo tiesību zinātniece, ar starptautisku pieredzi tiesību zinātnē un akadēmiskajā darbā, viņas augstās profesionālās spējas pierādītas arī Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekānes amatā. Satversmes tiesai Anitas Rodiņas pievienošanās būtu milzu ieguvums,” pauž koalīcijas partneru atbalstu tā arī nesaņēmusī I. Lībiņa-Egnere.
Rodiņa Latvijas Universitātē, iekļaujot studijas Orhūsas universitātē Dānijā, ieguvusi tiesību doktora zinātnisko grādu valststiesībās. Tāpat viņa ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju. A. Rodiņa par Juridiskās fakultātes dekāni tika ievēlēta 2015. gadā, savukārt 2019. gadā viņa šajā amatā ievēlēta atkārtoti.
Pēdējais ieraksts viņas “Curriculum Vitae” gan varētu radīt pretestību Jaunajā konservatīvajā partijā.
A. Rodiņa bija viena no LU akadēmiķiem, kas oponēja konservatīvos pārstāvošās izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas virzītajai pārliecībai, ka 2019. gadā LU rektora amatā Indriķi Muižnieku pārvēlējušais Universitātes senāts ir prettiesisks.
Konservatīvo Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Krišjānis Feldmans gan saka, ka ar nevienu kandidātu uz Satversmes tiesas tiesneša amatu viņa pārstāvētā frakcija vēl nav iepazinusies, taču neizslēdz, ka konservatīvie tāpat kā iepriekšējo reizi savu kandidātu nemaz neizvirzīs.
Arī Nacionālā apvienība vēl nav izlēmusi - virzīt vai nevirzīt savu kandidātu. Neoficiāli iepriekš izskanējis, ka apvienība amatam varētu virzīt tiesību zinātņu doktori Baibu Rudevski, kas kritizējusi Satversmes tiesas lēmumu par viendzimuma pāru tiesībām un šī iemesla dēļ parlamentā pārstāvētajos liberālajos spēkos uzdzen šermuļus. Taču politiskā spēka līderis to noliedz un pieļauj, ka apvienība savu kandidatūru varētu arī neizvirzīt. “Neizslēdzam, ka varētu virzīt savu kandidātu vai izvērtēt citus iesniegtos. Šobrīd diemžēl nevaru precīzāk pateikt,” saka R. Dzintars.
