Nemainīgi nestabili stabilā valdošā koalīcija jau atkal sašķēlusies vairākās daļās. Šoreiz strīdoties par to, kas būtu labākais kandidāts tiesībsarga amatam. Pašlaik lielākās izredzes ir esošajam ombudam – Jurim Jansonam. Tas izteicienos tradicionāli neizvēlīgākā koalīcijas partnera – Jaunās konservatīvās partijas – pārstāvim savus koalīcijas biedrus mudinājis nodēvēt par oligarhu un korumpantu interešu aizstāvjiem.
“Jauno konservatīvo frakcija tiesībsarga amatam ir izvirzījusi juristu Edgaru Zelderi! Garantējam viņam jauno konservatīvo 15 balsis. Oligarhu un korumpantu balstīto Jansonu jaunie konservatīvie neatbalstīs!” mikroblogošanas vietnē “Twitter” rakstīja konservatīvo Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Krišjānis Feldmans.
Tiesa, Saeimā “oligarhu un korumpantu” atbalstītajam J. Jansonam, kura aktivitāšu dēļ Satversmes tiesa taisījusi vairākus spriedumus, kas nepatīkami izgaismo lēmējvaras un izpildvaras nespēju ievērot pašu izdotos likumus, ir ievērojams atbalsts.
Jansona kandidatūru apņēmusies atbalstīt “Jaunā Vienotība”, Nacionālā apvienība, “Attīstībai/Par!” un opozīcijā esošā “Saskaņa” un Zaļo un zemnieku savienība. Šiem politiskajiem spēkiem ir 63 no 100 deputātu balsīm.
Savukārt nepieciešamo dokumentu trūkuma dēļ Jaunās konservatīvās partijas virzītais tiesībsarga amata kandidāts Edgars Zelderis līdz balsojumam Saeimā varētu arī netikt, vēsta LETA.
Tiesībsarga likums nosaka, ka līdztekus iesniegumam par tiesībsarga amata kandidātu pievienojami vairāki kandidāta parakstīti dokumenti - piekrišana kandidēt uz amatu un priekšlikumi par cilvēktiesību un labas pārvaldības jomā nepieciešamiem risinājumiem.
Saeimas prezidijā saņemti iesniegumi par trīs kandidātu pieteikšanu minētajam amatam. Divu kandidātu - J. Jansona un Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Kriša Lipšāna (KPV LV) - izvirzīšanas dokumentu kopā ietverti visi likumā paredzētie materiāli. Savukārt konservatīvie nav iesnieguši E. Zeldera skatījumu par cilvēktiesību un labas pārvaldības jomā nepieciešamajiem risinājumiem.
Par kandidāta virzīšanu uz balsojumu Saeimā gan būs jāizšķiras parlamenta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kurai saskaņā ar likumu būs jāvērtē, vai kandidāti iesnieguši visus dokumentus un vai kandidāti atbilst likumā noteiktajām prasībām.
Jaunie konservatīvie neatbalsta Jura Jansona atkārtotu virzīšanu uz tiesībsarga amatu. Viens no iemesliem - tas būtu viņa trešais termiņš. Kāpēc nepiekrītat viedoklim, ka likums, kas grozīts īsi pirms ombuda pārvēlēšanas, būtu attiecināms tikai uz nākamajām tiesībsarga vēlēšanām?
Likumā ir pieļauta viņa kandidēšana, un to mēs esam atbalstījuši, ka likumā nenotiek vēršanās pret vienu cilvēku. Tas būtu pārāk maziski. Mūsu apsvērums ir cits. Mūsu priekšvēlēšanu programmā viens no uzsvariem bija, ka augstos amatos esošām amatpersonām nevajadzētu ieņemt šo amatu vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Mēs konsekventi šo uzstādījumu esam ievērojuši arī par Cimdaru [ilggadējs Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Arnis Cimdars, kurš pērn netika pārvēlēts šajā amatā]. Arī visur citur esam šo principu ievērojuši. Mums šķiet, ka tas ir labas pārvaldības princips, runājot par augstajām amatpersonām, lai neveidotos tādi lēņi.
Ko jūs atbildētu tiem, kas uzskata, ka jaunajiem konservatīvajiem J. Jansons nepatīk viņa aktīvās darbības dēļ, kā rezultātā Satversmes tiesa taisījusi vairākus likumdevējam nekomplimentējošus spriedumus?
Runājot par Jansona aktivitāti, ir jānodala divas lietas. Ja par Satversmes tiesu, viņš jaunajiem konservatīvajiem ir ļoti palīdzējis, jo uz vēlēšanām mēs solījām celt minimālās pensijas līdz 200 eiro. Tieši pateicoties Jansona aktivitātei, izdevās radīt situāciju, ka koalīcijas partneri nevar no šī jautājuma atkratīties. Tā rezultātā pensijas, pie 35 gadu minimālā stāža ir 200 eiro. Un tas lielā mērā ir pateicoties tam, ka Jansons iesniedzis Satversmes tiesā šādu pieteikumu, kas šajā gadījumā bija mums par labu. Bet pārsvarā tā pieteikumu sniegšana ir viņa tiešie pienākumi. Nedomāju, ka viņš apzināti gribēja palīdzēt jaunajiem konservatīvajiem, bet tā sanāca.
Līdz ar opozīcijā strādājošo “Saskaņu” un Zaļo un zemnieku savienību J. Jansona kandidatūru atbalsta ne tikai “Jaunā Vienotība” un “Attīstībai/Par!”, bet arī Nacionālā apvienība, kas ideoloģiski šajā Saeimas sasaukumā jums ir vistuvākā, ko apliecinājuši arī vairāki balsojumi. Jūs J. Jansona atbalstītājus esat nodēvējis par oligarhiem un korumpantiem. Pie kuriem pieskaitāt “Jauno Vienotību” ar “Attīstībai/Par!” un pie kuriem Nacionālo apvienību?
Ņemot vērā premjerministra Kariņa pasīvo rīcību, ir tāda tendence veidoties jaunajiem oligarhiem. Mums ir aizdomas, ka viņu intereses arī nesakrīt ar sabiedrības kopuma interesēm. Un mums ir arī aizdomas, ka šiem oligarhiem ir ietekme uz koalīcijas partneriem.
Ar oligarhiem es domāju turīgus cilvēkus, kas sāk ietekmēt politiskos procesus un bieži vien vai pārsvarā to dara savās interesēs.
No tiesībsarga stāsta mēs redzam - pēkšņi Nacionālā apvienība vienojas ar “Saskaņu” un slavē viņu kā konservatīvo vērtību aizstāvi. Bet “Attīstībai/Par!” vienojas ar ZZS un “Saskaņu” un slavē Jansonu kā liberālu kandidātu.
Kad liberālie un konservatīvie vienojas par vienu kandidātu, visticamāk, kopīgais, vienojošais faktors jāmeklē kaut kur citur - kādās citās, ne ideoloģiskās interesēs.
