Šodien valdība grasās iedzīvināt otrdien konceptuāli pieņemtās izmaiņas tirdzniecības ierobežojumos, kas dažiem veikaliem pavērs iespēju tirdzniecībā laist visu to sortimentu, bet citiem attālinās brīdi, kad tie atkal varēs atsākt tirdzniecību. Opozīcijā šāds valdošās koalīcijas lēmums tiek uztverts kā solis pareizajā virzienā, taču nepietiekams un pat vārtus korupcijai paverošs.
Ekonomikas ministrijas piedāvātais drošas tirdzniecības modelis, kurš, iespējams, ar dažām izmaiņām šodien tiks apstiprināts valdībā, paredz, ka no 8. februāra tiks uzsākta preču klāsta pieejamības klātienē paplašināšana, vienlaikus nosakot papildu drošības prasības tirdzniecības vietām.
Drošākas tirdzniecības nosacījumi ietver virkni prasību, tostarp, ka visās tirdzniecības vietās jānodrošina efektīvāka apmeklētāju plūsmas kontrole un ļoti stingras fiziskās distancēšanās prasības, tajā skaitā tirdzniecības zālēs, pie tirdzniecības vietu ieejām, izejām un atsevišķas prasības tirdzniecības centros.
Tiks arī pastiprināta tirgotāju atbildība un pienākumi apmeklētāju plūsmas kontrolei, nosakot atbildīgo personu un ieviešot iekšējās kontroles sistēmu epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai tirdzniecības vietās vai tirdzniecības centros.
Ja uzņēmēju un tirgotāju lobijs nepanāks izmaiņas valdības lēmumā, tad no 8. februāra tirdzniecību klātienē ar visu preču sortimentu varētu nodrošināt ne tikai pārtikas veikali, bet arī veikali, kur tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% no preču sortimenta. Tas nozīmē, ka, piemēram, “Rimi” vai “Maxima”, veikalos varēs iegādāties gan veļu, gan pannas. Tirgoties drīkstēs arī tādi veikali, kuros vismaz 70% no sortimenta ir higiēnas preces un grāmatnīcas.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) skaidro, ka šis ir pirmais solis, lai vispār atteiktos no patērētājus un tirgotājus ierobežojošajiem preču sarakstiem, aizstājot tos ar pircēju kontrolētu plūsmu.
Ministra partijas biedrs, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Ralfs Nemiro arī ir apmierināts ar valdības lēmumu, jo tas esot pirmais solis, lai tirdzniecības ierobežojumus atceltu pilnībā.
“Ja šobrīd mēs ieejam veikalos, nevar nopirkt zeķubikses, bet var apakšbikses, vai otrādi. Cilvēki to nesaprot, šāds lēmums izraisīja negācijas un nepanāca vēlamo efektu - izvairīties no inficēšanās. Šis ir pareizs solis uz priekšu, lai šos nepareizos ierobežojumus atceltu,” saka deputāts, bijušais ekonomikas ministrs R. Nemiro.
Arī tautsaimniecības komisijā strādājošais, ne vienu reiz vien valdībā bijušās, bet pašlaik opozīcijā esošo Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais Jānis Dūklavs uzskata, ka valdības lēmumam ir pareizais vektors. Taču, vai šis ir labākais no iespējamajiem lēmumiem, valdības atbildības nastu pieredzējušais politiķis nevēlas vērtēt. Viņš saka:
“Es neesmu valdībā, man nav tik daudz informācijas, lai vērtētu, bet šis noteikti ir solis pareizajā virzienā.”
Kaujinieciskāka nostāja ir opozicionāriem, kas valdošās koalīcijas ikdienu vēl nav piedzīvojuši.
Tā “Saskaņu” Saeimas Tautsaimniecības komisijā pārstāvošais Ivars Zariņš uzskata, ka nemākulības dēļ, ieviešot tirdzniecības ierobežojumus, valdība radījusi pateicīgu augsni korupcijai un neveselīgām izmaiņām tirgū.
“Šīs valdības darbības atgādina mazu, nobijušos bērnu rīcību, kuri, izmantojot situāciju, nejauši ir tikuši pie auto stūres, un nu nesaprot, ko ar to darīt, kad auto ir sācis kustēties, lai nenonestu kārtējo šķūnīti vai neietriektos stabā un nesadauzītu auto - valsti - , spēj tikai skaļi nesakarīgi bļaut un bezjēgā spaidīt visus pedāļus, ko var nospiest. Reālistiski skatoties uz šo izvirtušo varu - nav labākas augsnes korupcijai, kā no sākuma uzlikt uzņēmējam “nāvējošus” ierobežojumus un tad vest pārrunas to atcelšanai. Acīmredzami - ne visiem ir atradušies pietiekoši argumenti, lai panāktu izmaiņas. Tas, kādus tirgus kropļojumus šīs izmaiņas radīs - valdību šajā gadījumā neuztrauc,” saka I. Zariņš.
Vēl radikālāks savā vērtējumā ir pašlaik pie Saeimas frakcijām nepiederošais, bet pirms diviem gadiem premjerministra amata tuvumu sajutušais Aldis Gobzems.
“Visi ierobežojumi ir jāatceļ! Ir acīm redzams, ka neviens ierobežojums nedod nekādus rezultātus [..] Pāris simtu vai, maksimums, tūkstošu cilvēku dēļ ierobežot vairāk nekā miljonu cilvēku, tas nav samērīgi un pareizi,” atsaucoties uz relatīvi zemo skaitu Covid izraisītās slimības smago gadījumu, saka deputāts. Un piebilst: “Valdībai bija pusgads laika ārkārtas stāvoklim, bet valdība ar visām savām paplašinātajām pilnvarām nav spējusi nekādi tikt galā.”
