Latvijā politiskās varas pārstāvju reitingiem tradicionāli tendence ir kristies. It īpaši, ja gadās kāda visu sabiedrību skaroša ķibele, kā, piemēram, Covid-19 radītie izaicinājumi un to pārvarēšanai ieviestie, daudzus kaitinošie ierobežojumi. Tādēļ varētu sagaidīt, ka lēmumu pieņēmēju un izpildvaras pārstāvju tīkamība sabiedrības acīs strauji kritīs, taču šajos krīzes apstākļos likumdevēja – Saeimas vadītājas Ināras Mūrnieces – un izpildvaras – Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa – atbalstītāju skaits sarucis minimāli. Varētu pat teikt, statistiskās kļūdas ietvaros.
Saskaņā ar SKDS pētījumu, kas veikts pēc Neatkarīgās pasūtījuma, valdību personificējošā premjerministra Krišjāņa Kariņa veikuma pozitīvi vērtējošo īpatsvars Covid krīzes apstākļos mainījies minimāli. 2019. gada decembrī ar viņa darbu apmierināti bija 36% iedzīvotāju, bet pērnajā decembrī šis rādītājs sarucis tikai par trīs procentpunktiem.
Cita aina vērojama, skaitot ar premjera veikumu neapmierinātos. Proti, to īpatsvars, pieaugot par 7.9 procentpunktiem, sasniedzis 50% atzīmi. Lielāko neapmierināto pieauguma daļu veido tie, kas savu attieksmi pret premjeru nomainījuši no neitrālas uz negatīvu, un tie, kas aizvadītā gada laikā beidzot uzzinājuši, kas vada Latvijas valdību. Gada laikā neitrāli premjera darbu vērtējošo īpatsvars sarucis par diviem procentpunktiem, bet premjeru neatpazīstošo par trim.
Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka premjera spēja saglabāt sabiedrības ievērojamas daļas atbalstu meklējama viņa personībā, ne valdības pieņemtajos lēmumos, kuru kritiķus var atrast visos sabiedrības slāņos.
“Premjeram ir viena laba īpašība - vienkāršība izteiksmē. Var patikt vai nepatikt, bet viņš savā izteiksmē ir vienkāršs, un tas ir liels pluss politiķiem. Tāpēc, ka viņš nav padomju produkts, viņš arī spēj savā komunikācijā drusku kaut kādas empātijas pazīmes ģenerēt, un es domāju, ka tas ir tas, kas viņu glābj šajā situācijā, kad lēmumi ir nepopulāri un tos lamā,” saka politologs.
Arī Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja Lelde Metla-Rozentāle uzskata, ka K. Kariņa spēja saglabāt atbalstītājus lielā mērā skaidrojama ar cilvēcīgumu un pat nebaidīšanos atklāt savu vājumu.
“Kariņa kungs publiskajā komunikācijā nekad nav augstprātīgs vai agresīvs, viņš atstāj pozitīva, gaiša tēla iespaidu uz cilvēkiem.
Premjers iemieso cīņu ar kovidu, un mēs redzam, cik smagi viņam iet. Savā uzrunā pirms Ziemassvētkiem viņš lūdza palīdzību sabiedrībai, nebaidījās parādīt savu vājumu. Viņš ir ļoti cilvēcīgs, kaut vai tas viņa teikums par draugiem [“Draugi, nav labi”, ar kuru interneta asprāši vēl ilgi spēlējās, pārvietojot komatu] - viņš mūs visus uzrunā kā draugus. Varam, protams, iesmiet par to teikumu, bet tas rada pozitīvas reakcijas, nevis tādas kā Egila Levita teiktais par mirušajiem, kam nebūs Ziemassvētku,” saka eksperte.
Viņa arī norāda, ka K. Kariņš atbilst daudzām vēlētāju ekspektācijām - saprot tautu, runā angliski, var aizbraukt uz valsts nomali un sarunāties ar tās iedzīvotājiem. “Viņš iemieso “cilvēku parasto” un tai pašā laikā ir pietiekami inteliģents, lai mēs neteiktu, ka ir par prastu, lai būtu par premjeru,” uzskata L. Metla-Rozentāle.
Vēl labākas spējas saglabāt savu atbalstītāju skaitu uzrādījusi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Gada laikā viņas darbības pozitīvi vērtējošo īpatsvars sarucis tikai par diviem procentpunktiem, bet negatīvo vērtētāju - pieaudzis par vienu procentpunktu. Politiķes darbu pozitīvi vērtē 33 procenti Latvijas iedzīvotāju, bet negatīvi - 38. Gada laikā to ar neitrālu I. Mūrnieces vērtējumu skaits sarucis par vienu procentpunktu, bet par diviem punktiem pieaudzis to skaits, kuri teicas I. Mūrnieces vārdā neatpazīstam Saeimas priekšsēdētāju.
Viņas reitinga stabilitāti eksperti skaidro ar veiksmīgi vadīto Saeimas darbu ārkārtas stāvokļa apstākļos, kā arī viņas spējā nenonākt mediju uzmanības centrā.
“Mūrnieces kundze vienkārši ir ļoti neitrāla. Ja esi nemanāmi neitrāls, tas cilvēkus nekaitina. Cilvēkus kaitina spilgtas personības, bet viņa ir ļoti atturīga un neitrāla. It īpaši, salīdzinot ar Solvitu Āboltiņu [Saeimas priekšsēdētāja no 2010. gada 2. novembra līdz 2014. gada 4. novembrim], kas bija ekspresīva gan uzvedībā, gan tēlā, līdz ar to daudzos radot gan patiku, gan nepatiku. Mūrnieces kundze ir neitrāla, vienmēr ļoti korekta un mierīga,” saka L. Metla-Rozentāle.
Mūrnieces spēju nenokļūt sabiedrības un mediju centrā, kas daļēji skaidro viņas reitingu stabilitāti, uzsver arī F. Rajevskis, bet viņš vienlaikus pievērš uzmanību tam, ka
I. Mūrnieces vadībā parlaments nepārstāja strādāt arī ārkārtas situācijas laikā.
“Mūrniece veiksmīgi spējusi pārlieku nebūt acu priekšā, un otrs - ja skatāmies no Saeimas darba viedokļa - viņas daļējs nopelns ir, ka Saeima nav bijusi paralizēta savā darbā, ka tā turpinājusi strādāt, nevis apstājusies, un netiek pieņemti lēmumi. Likumi, administratīvi teritoriālā reforma, budžets. Var kritizēt vai nekritizēt šos lēmumus, bet Saeima ir bijusi strādāt spējīga. Es paļaujos uz sabiedrības intuitīvo saprātu: tas vērtējums viņai ir tīri labs, jo viņa savu darbiņu ir izdarījusi - nodrošinājusi Saeimas darbu. Viņa ir priekšnieks tiem cilvēkiem, kam jāstrādā, lai Saeima varētu darboties,” uzskata F. Rajevskis.
