Daniela Pavļuta lielākais pārbaudījums būs komunikācija ar mediķiem

© Ieva Ābele/Saeima

“Attīstībai/Par!” veselības ministra amatam virzītais organizācijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts ātri guvis visu koalīciju veidojošo partiju atbalstu un jau ceturtdienas vakarā Saeimā tika stiprināts atbildīgajā amatā. Bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers, kas D. Pavļutu ieveda lielajā politikā, uzskata, ka topošais ministrs ar vakcinēšanas radītajiem izaicinājumiem galā tiks godam, lielāks pārbaudījums būs komunikācija ar mediķiem.

Ar paziņojumu, ka atlaistās I. Viņķeles vietā “Attīstībai/Par!” virzīs Danielu Pavļutu, organizācijas pārstāvji nāca klajā trešdienas vakarā, un jau ceturtdienas vidū kļuva skaidrs, ka viņa kandidatūru atbalsta gan premjerministrs, gan visas koalīcijas partijas.

“Jaunās Vienotības” līderis Arvils Ašeradens slavē partnerorganizāciju, ka tā ministra amatam izvirzījusi vienu no saviem spēcīgākajiem pārstāvjiem. Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars uzsver, ka par D. Pavļuta personību un kolēģi kā frakcijas vadītāju viņš var teikt tikai labus vārdus. Un, ņemot vērā, ka veselības ministra amats atbilstoši koalīcijas vienošanās dokumentam ir “Attīstībai/Par!” atbildība, viņš neredz iemeslus nepiekrist viņa ievēlēšanai ministra amatā.

Arī “Par cilvēcīgu Latviju” frakcija atbalstīs D. Pavļuta ievēlēšanu amatā. Politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ēriks Pucens uzsver, ka “Attīstībai/Par!” ir tiesīga izvirzīt savu kandidātu un tai būs jāuzņemas visa atbildība par šādu lēmumu.

Savukārt Jaunās konservatīvās partijas valdes loceklis Krišjānis Feldmans akcentē, ka pašlaik ir ļoti svarīga ātra un izšķirīga rīcība, tāpēc konservatīvie gatavi jau tuvākajā laikā balsot jau jauno veselības ministra amata kandidātu. Turklāt par labu D. Pavļuta kandidatūrai ir arī tas, ka viņš jau guvis ministra pieredzi un strādājis vienā valdībā ar konservatīvo līderi Jāni Bordānu.

Var iegāzt komunikācija

Ar J. Bordānu vienā valdībā - Valda Dombrovska trešajā valdībā - D. Pavļuts strādāja 2011. gadā. Tolaik vēl bezpartejisko D. Pavļutu lielajā politikā pieaicināja bijušā prezidenta īsi pirms ārkārtas vēlēšanām dibinātā Zatlera Reformu partija.

Vērtējot D. Pavļuta atbilstību Covid krīzes apgrūtinātajam amatam, V. Zatlers nešaubās, ka ar galveno uzdevumu - masveida vakcinācijas pret Covid-19 realizēšanu - topošais veselības ministrs tiks galā godam.

“Viņš ir piemērots, kļūda te nav. Viņš ir enerģisks, viņš grib darīt, grib redzēt savus darba augļus, viņam ir šī pozitīvā ambīcija. Šajā situācijā, kad ar vakcināciju ātri jātiek galā, viņš tiks ar to galā. Nākamie četri pieci mēneši būs ļoti grūts laiks. Sabiedrības viedoklis mainīsies katru dienu, situācijas mainīsies, būs jāpielāgojas, un viņš ir pietiekami dinamisks, lai ar to tiktu galā.” Ir pārliecināts V. Zatlers.

Tiesa, bijušais prezidents nav pārliecināts, ka D. Pavļuts spēs pareizi uzrunāt nozares pārstāvjus - mediķus un sabiedrību kopumā.

“Tas būs ļoti grūti. Viņi strādā pāri saviem spēkiem, ir uz izdegšanas robežas. Šeit komunikācija ir ļoti svarīga. Komunikācija, lai būtu saruna ar mediķiem, premjeru un cilvēkiem, - tas būs uzdevums, ar kuru Pavļutam pirmo reizi būs jātiek galā,” uzskata bijušais prezidents.

Niecīgs, bet noderīgs aktīvs šī izaicinājuma pievārēšanai D. Pavļutam, salīdzinot ar viņa priekšgājēju, jau ir.

Labāki reitingi var palīdzēt

No amata atlaistā I. Viņķele bija viens no nemīlētākajiem politiķiem Latvijā. Pēc Neatkarīgās pasūtījuma SKDS veiktais pētījums liecina, ka I. Viņķeles darbību pagājušā gada izskaņā negatīvi vērtē 65 procenti Latvijas iedzīvotāju, bet pozitīvi tikai 19. D. Pavļuta reitinga bilance nav spīdoša, taču krietni labāka par I. Viņķeles. Proti, negatīvi viņa darbu vērtē 29 procenti iedzīvotāju, bet pozitīvi 22. Kļūstot par ministru, viņam ir arī visas iespējas strauji samazināt to iedzīvotāju skaitu, kuri par viņu neko nav dzirdējuši. Tādu decembrī bija 27 procenti.

Pavļuta būtiskākā prioritāte veselības ministra darbā būšot panākt visas valdības atbalstu un visas sabiedrības līdzdalību vakcinācijas īstenošanā. Politiķis tuvākajā laikā tiksies ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, sociālajiem partneriem un mediķu organizācijām, lai apstiprinātu nemainīgu veselības politikas kursu un turpinātu kopīgu darbu.

Ar Hārvarda diplomu

Pavļuts 2017. gadā bijis viens no politiskās partijas “Kustība “Par!”” dibinātājiem, kļūstot arī par šī politiskā spēka priekšsēdētāju. 2018. gadā politiķis kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās no “Attīstībai/Par!” saraksta un tika ievēlēts parlamentā.

Sākotnēji D. Pavļuts studējis mūziku - 1999. gadā ieguvis bakalaura grādu klavierspēles specialitātē Latvijas Mūzikas akadēmijā. Pēc tam studējis Lielbritānijā: Londonas pilsētas universitātē kultūras vadību, kā arī 2007. gadā Hārvarda universitātē ieguvis maģistra grādu sabiedrības vadībā ar specializāciju līderībā.

Laikā no 2003. gada 24. februāra līdz 2006. gada 16. jūnijam D. Pavļuts bija Kultūras ministrijas valsts sekretārs, bet 2008. - 2010. gadā bijis Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis un stratēģijas direktors.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais