Nepilnu divu mēnešu laikā “Attīstībai/Par!” nu jau otro reizi jāmeklē jauns ministra kandidāts kādai no politiskajam spēkam uzticētajām nozarēm. Nemierā ar Veselības ministrijas sniegumu, izstrādājot Covid-19 vakcinācijas plānu, premjerministrs Krišjānis Kariņš pieprasījis savas valdības otra nepopulārākā pārstāvja – veselības ministres Ilzes Viņķeles demisiju. Atbildes soļa izplānošanai viņas pārstāvētā partija paņēmusi 48 stundu pārdomu pauzi, bet Ministru prezidents ir pārliecināts, ka viņa vadītā “valdība ir tik stabila, cik tā bija pirmajā dienā”.
Jurim Pūcem vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra krēslu nācās pamest, jo, pateicoties bijušajam partijas biedram Mārim Mičerevskim, viņš tika pieķerts melojot par vēlmi piekļūt privilēģijām, kas ministra amatam nepienākas. Ministrs lēmumu par demisiju pieņēma pats un “Atīstībai/Par!” ar nelielu minstināšanos izvirzīja viņa pēcteci - Artūru Tomu Plešu.
Situācija ar I. Viņķeli ir krietni sarežģītāka. Tajā izgaismojas nevis morāli ētiskās normas, bet divu koalīcijā ietilpstošu partiju konfliktējošs redzējums par to, kā vajadzētu cīnīties ar Covid-19 izplatību.
Premjerministrs publiskajā telpā raidījis vairākus vairāk vai mazāk aizplīvurotus signālus, kas liecināja, ka viņu neapmierina I. Viņķeles kā veselības ministres sniegums. Pēdējais mājiens bija pirmdien, 4. janvārī, izplatītā preses relīze, kurā K. Kariņš skaidri norāda, ka veselības ministrei kopš pagājušā gada 16. novembra ar trim atkārtotām rezolūcijām pieprasīts iesniegt valdībai detalizētu vakcinācijas plānu, bet tāds nav saņemts. Pirmdienas preses relīzē bija nolasāms, ka otrdiena, 5. janvāris, ir galīgais termiņš, kurā dokuments jāiesniedz valdībā.
Taču otrdienas rītā dokuments Valsts kancelejā tā arī neesot saņemts. Tā vietā premjers nevis no Veselības ministrijas, bet no Valsts prezidenta kancelejas saņēmis kaut kādu līdz galam neizstrādātu normatīvo aktu,
kas nav atbildis premjera ekspektācijām. Tas bijis pēdējais piliens K. Kariņa pacietības kausā un, konsultējoties ar koalīcijas partneriem, pieņemts lēmums par veselības ministres demisijas pieprasīšanu.
Ieilgušajā ķīviņā tika iesaistīts arī Valsts prezidents. Lai apspriestu, kā cīnīties ar sērgu, pirmais pie Egila Levita bez veselības ministres devās K. Kariņš, kuru pavadīja Saeimas priekšsēdētāja. Meklēto atbalstu - morālo - premjers guva. Pēc šīs tikšanās E. Levits paziņoja, ka līdzšinējais kurss Covid-19 izplatības ierobežošanai bijis nepietiekams, un K. Kariņš iekustināja plānu par ārkārtas situācijas pagarināšanu un pulcēšanās ierobežojumu ieviešanu.
“Attīstībai/Par!” un I. Viņķelei jau ilgstoši nesaskanēja domas par metodēm, kādas nepieciešamas sērgas apturēšanai. “Attīstībai/Par!” K. Kariņa vīzija par to bieži šķitusi pārāk agresīva. To otrdien apliecināja arī pats premjerministrs, kas atklāja, ka viņš obligātu masku lietošanu rosinājis ātrāk, bet tam iebildusi Veselības ministrija.
Pie Valsts prezidenta pēc atbalsta vērsusies arī I. Viņķele, kurai ar E. Levitu tikšanās bija pirmdien. Tajā Valsts prezidenta kancelejas rīcībā, visticamāk, arī nonāca vēlāk K. Kariņam pārsūtītais, bet premjera akceptu nesaņēmušais dokuments. Bet tas arī viss.
Pēc K. Kariņa paziņojuma par demisijas pieprasīšanu E. Levits izplatīja savu paziņojumu, kurā pauž atbalstu Ministru prezidenta lēmumam.
“Pastāvīgi un rūpīgi sekojot līdzi situācijai, izprotu Ministru prezidenta lēmumu un tā pamatojumu pieprasīt veselības ministres demisiju.
Uzskatu, ka pašreizējā situācija ir jāizmanto, lai veselības nozares vadībā aicinātu cilvēku ar izpratni par valsti kopumā un specifiski par veselības nozares uzdevumiem,” nesaudzīgs pret I. Viņķeli ir Valsts prezidents, kurš netieši apliecina, ka arī viņam I. Viņķeles vadītās ministrijas veikums, izstrādājot vakcinācijas plānu, nešķiet gana labs.
Premjers, E. Levits un pēdējā laikā neapmierinātību neslēpušās partijas - Nacionālā apvienība un Jaunā konservatīvā partija - nav vienīgie, kurus neapmierina I. Viņķeles sniegums veselības ministres amatā.
Saskaņā ar SKDS pētījumu, kas veikts pēc Neatkarīgās pasūtījuma, valsts iedzīvotāju vērtējumā nu jau atlaistā veselības ministre ir ar otru zemāk vērtēto darba rezultātu K. Kariņa valdības ministru vidū.
Emocionāli subjektīvu, objektīvu vai kādu citu apsvērumu dēļ I. Viņķeles darbu pozitīvi vērtē tikai 18,8 procenti iedzīvotāju, bet negatīvi - 65,2 procenti.
Jāpiezīmē, ka I. Viņķele, kas 13. Saeimā netika ievēlēta un tās vēlēšanās bija viena no visvairāk strīpotajiem kandidātiem, jau bijusi viena no nemīlētākajiem politiķiem arī laikā, kad bija labklājības ministre (25.10.2011. - 22.01.2014.) Tolaik viņas reitinga zemākais punkts bija, kad atbalstītāju skaits bija par 35 procentpunktiem mazāks par kritizētājiem. 2019. gadā, stājoties veselības ministres amatā, situācija bija nedaudz uzlabojusies, taču pirmajā pilnvaru gadā tā atkal kļuva sliktāka, bet līdz ar Covid-19 ienākšanu Latvijā un tā izraisītās neapmierinātības rūgšanu sabiedrībā to jau var dēvēt par katastrofālu.
Saskaņā ar spēkā esošo kārtību I. Viņķele paklausīs premjera prasībai atkāpties no amata. Taču saskaņā ar koalīcijas sadarbības līgumu K. Kariņam par demisijas pieprasījumu koalīcijas partneris jābrīdina 48 stundas iepriekš. Tādēļ de facto atlaistā ministre tomēr de iure būs ministre līdz pat rītdienai.
Šo sadarbības līgumā iestrādāto atrunu pilnā mērā izmantos “Attīstībai/Par!”, kas pagaidām atturas no oficiāliem komentāriem par turpmāko rīcību. Teorijā šim politiskajam spēkam ir divi varianti: izstāties no koalīcijas, sagraujot K. Kariņa valdību, vai bez publiska skandāla izvirzīt jaunu veselības ministru. Premjers ir gatavs pieņemt jebkuru kandidatūru - gan politisko, gan pie partijas nepiederošu speciālistu.
Koalīcijas partneri sliecas domāt, ka “Attīstībai/Par!” rīkosies valstiski un tik sarežģītā laikā valdības laivu nesašūpos tik ļoti, lai tā apgāztos. Turklāt jaunas valdības veidošana nozīmētu tādus kompromisus, kuri būtu grūti pieņemami daudziem pašreizējās koalīcijas partneriem, vai pat ārkārtas vēlēšanas, kuras, piemēram, “Par cilvēcīgu Latviju” un Jaunajai konservatīvajai partijai ir vismazāk vajadzīgas.
