Ar pirmo piegājienu nespējot ievēlēt jauno Satversmes tiesas tiesnesi, parlamentārieši cer par to vienoties tuvāko mēnešu laikā, taču likumdevējiem šonedēļ stāv priekšā vēl viens koalīcijas saliedētības pārbaudījums – līdz gada beigām jāizvirza nākamais Valsts kontroles vadītāja kandidāts. Elitai Krūmiņai nākamā gada sākumā beidzas otrais – pēdējais pilnvaru termiņš.
To, ka piecu partiju veidotā koalīcija ir gana sarežģīts mehānisms, lai tajā strādājošās partijas spētu vienoties par vienu Satversmes tiesnesi, apliecināja tā vēlēšanas aizvadītajā nedēļā, kad neviena no koalīcijas partijām nevēlējās piekrist kāda cita partnera virzītajam kandidātam.
Politiķi prāto, ka pirms jaunu vēlēšanu rīkošanas jānogaida, lai norimst emocijas, un par jauniem kandidātiem pašlaik izvairās runāt, kaut rūgtumu par neveiksmi neslēpj. Piemēram, Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava pauž: tas būtu ideāls variants, ja koalīcija spētu vienoties par vienu kandidātu, taču atklāts ir jautājums, vai partijas būs gatavas uz šādu vienošanos. Politiķis arī atgādina, ka “Attīstībai/Par!” tikko notikušajās vēlēšanās “cieši sabloķējusies” ar opozīcijā esošajām “Saskaņu” un Zaļo un zemnieku savienību, virzot kandidātu ar konkrētiem uzskatiem. Tāpēc aktuāls ir jautājums, vai, piemēram, “Attīstībai/Par!” būs gatava uz atbalstu konservatīvāk noskaņotam koalīcijas kopīgam kandidātam, pauda Nacionālās apvienības politiķis.
Līdzīga koalīcijas partiju ecēšanās varētu notikt arī ap jaunā Valsts kontroles vadītāja amatu.
“Vienotības” virzītais kandidāts pirms astoņiem gadiem Saeimas vairākuma atbalstu neguva, un tagad politiskās organizācijas līderis Arvils Ašeradens pauž, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks savu kandidātu šim amatam nevirzīs. Tas gan nenozīmē, ka cīņa par šo amatu būs mazāka, jo arī Satversmes tiesas tiesneša vēlēšanām viena koalīcijas partija - Jaunā konservatīvā partija ‒ savu kandidātu neizvirzīja.
Diskusijas par jauna valsts kontroliera ievēlēšanu Saeimā esot sākušās, taču laikā, kamēr notika Satversmes tiesas tiesneša meklējumu process, lielu diskusiju par minēto jautājumu nebija.
Arī pirms astoņiem gadiem koalīcijas spēki nespēja vienoties par vienu Valsts kontroles vadītāju. Šim amatam tika virzīti divi kandidāti ‒ “Vienotības” atbalstītā zvērinātā revidente Iveta Rutkovska un Reformu partijas un Nacionālās apvienības virzītā Valsts kontroles padomes locekle Elita Krūmiņa. Viņa amatā tika ievēlēta ar savu izvirzītāju, “Saskaņas” un Zaļo un zemnieku savienības balsīm.
Kandidatūras valsts kontroliera amatam izvirza Saeimas deputāti, noteic parlamenta kārtības rullis.
Valsts kontrolieri amatā ieceļ Saeima uz četriem gadiem, un viena un tā pati persona nevar būt par valsts kontrolieri vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Valsts kontrole (VK) ir neatkarīga koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde, un tā veic revīzijas atbilstoši Latvijā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem.
VK darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar valsts un pašvaldību līdzekļiem ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva, kā arī sniegt rekomendācijas atklāto trūkumu novēršanai.
