Nespējot vienoties par visiem tīkamu kandidatūru, valdošā koalīcija pirmdien tā arī neievēlēja jauno Satversmes tiesas tiesnesi – būs jārīko jaunas vēlēšanas. Vienlaikus vairāki deputāti, tajā skaitā arī koalīciju pārstāvošie, kritizēja tiesas darbību un apšaubīja tās nepieciešamību.
“Satversmes tiesa, kā mēs zinām, ir sākotnējā satversmē neparedzēts mākslīgi izveidots konstitucionālais orgāns [..] tai nav tieša tautas mandāta,” paužot viedokli, ka valsts pamatlikuma veidošanas laikā nevienam nebija nepieciešamības pēc tā skaidrojumiem un interpretācijām, teica Jauno konservatīvo partiju pārstāvošais Juris Rancāns.
“Diemžēl pašlaik publiskajā telpā ir uzburts mīts par Satversmes tiesu kā ar dievišķo leģitimitāti apveltītu institūciju, kura stāv pāri tautas politiskajai gribai vai likumdevēja politiskajai gribai, bet patiesībā tā tas nav. Patiesība ir pavisam cita [..] Tā ir ļoti šaura kompetence,
Satversmes tiesai pavisam noteikti nav deleģētas tiesības dot uzdevumus Saeimai, ST nav piešķirtas tiesības definēt jēdzienus politiski,”
norādot konservatīvajiem nepieņemamo Satversmes tiesas spriedumu par viendzimuma pāru tiesībām, turpināja deputāts.
J. Rancāna ideju pārtvēra Nacionālās apvienības deputāts Aleksandrs Kiršteins, kurš uzskata, ka šī “dekoratīvā un dārgi izmaksājošā iestāde varētu arī nebūt”. Norādot, ka Satversmes tiesai pielīdzināmu institūciju nav ne Igaunijā, ne Somijā un Zviedrijā, A. Kiršteins piedāvāja Satversmes tiesas kompetences nodot Augstākās tiesas ziņā.
“Var izskatīt Augstākā tiesa, kāpēc vajadzīgas divas paralēli esošas iestādes, bet, kamēr nav pabeigta tieslietu sistēmas reforma, mums vajadzētu kaut ko darīt, lai uzlabotu Augstākās tiesas prestižu,” pauda ilggadējais Saeimas deputāts.
Arī pie Saeimas frakcijām nepiederošajam deputātam Aldim Gobzemam iepatikās šī ideja. “Satversmes tiesa ir lieka, ļoti dārgi uzturama institūcija, un šo funkciju pilnīgi mierīgi var lemt Augstākā tiesa. Mums vispār jādomā par Satversmes tiesas likvidēšanu un funkciju nodošanu Augstākajai tiesai. Tas būtu loģiski,” domā A. Gobzems, kurš uzskata, ka dažos savos spriedumos Satversmes tiesa pārkāpusi savu kompetenci un pilnvaras.
Savukārt citi deputāti pauda satraukumu, ka Satversmes tiesa pēdējā laikā kļuvusi politiski angažēta un šis process izpaužoties arī šajās tiesneša vēlēšanās.
“Uz Satversmes tiesu sāk skatīties kā uz politisku institūciju [..] Process ir politizēts, un tas ir ļoti politisks īpaši šajā laikā,”
saka Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais Viktors Valainis, kurš uzskata, ka tiesai jāvelta daudz laika un enerģijas, lai iegūtu “maksimālu sabiedrības uzticību un novērstu sajūtu, ka tiesas sastāvs ir politizēts”.
Tādēļ atsaucoties uz ZZS izvirzītā kandidāta Gunāra Kūtra pieredzi prokuratūrā, Augstākajā tiesā un Satversmes tiesā, V. Valainis aicināja atbalstīt tieši viņu. Jāatgādina, ka G. Kūtris iepriekšējā Saeimas sasaukumā tika ievēlēts no Ingunas Sudrabas vadītās “No sirds Latvijai” saraksta, bet sasaukuma pilnvaru termiņa beigās pieslējās ZZS. No šī partijas G. Kūtris arī kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās, bet netika ievēlēts.
Satversmes tiesas politizēšanos saskatījis arī “Saskaņu” pārstāvošais Ivars Zariņš, kurš, nenosaucot sev tīkamāko kandidātu, aicināja balsot par tādu, “kas vismazāk saistīts ar politiku”.
Balsot par kandidātiem, kuru politiskā atdzišana ir “saprātīgi liela”, nevis par tiem, kas tiesneša amatā stātos pa taisno no Saeimas deputāta krēsla, aicināja pie frakcijām nepiederošā deputāte Jūlija Stepaņeno.
Ņemot vērā, ka vienīgais kandidāts, kurš pašlaik ir Saeimas deputāts, ir “Jaunās Vienotības” virzītā Inese Lībiņa-Egnere, ir skaidrs, ka J. Stepaņenko vērsās tieši pret viņu.
Lai saprastu, ka koalīcijas starpā vienošanās par jauno Satversmes tiesas tiesnesi nav iespējama, bija nepieciešami septiņi balsojumi, bet neviens no kandidātiem nepieciešamo 51 deputāta atbalstu tā arī neguva.
Vēlēšanām bija izvirzīti pieci kandidāti. “Attīstībai/Par!” virzīja konstitucionālo tiesību eksperti, advokāti Inesi Nikuļcevu, “Jaunās Vienotība” Inesi Lībiņu-Egneri, Nacionālā apvienība ‒ Ringoldu Balodi, KPV LV (“Par cilvēcīgu Latviju”) ‒ Inesi Druvieti, bet Zaļo un zemnieku savienība ‒ Gunāru Kūtri.
Kā pirmā trešajā balsojuma kārtā izkrita KPV LV kandidāte I. Druviete, kura ieguva vismazāko (13 jeb par trim balsīm vairāk nekā KPV LV deputātu skaits) balsu skaitu.
Nākamajā kārtā, gūstot tikai sava izvirzītāja (ZZS) un divu šim politiskajam spējam nepiederošu deputātu balsis, izkrita G. Kūtris, kuram sekoja Nacionālās apvienības kandidāts. R. Balodi atbalstīja viņa virzītāji un desmit Nacionālajai apvienībai nepiederoši deputāti.
Pēdējā balsošanas kārtā palika I. Nikuļceva un I. Lībiņa-Egnere, bet abas ieguva tikai pa 47 balsīm. I. Nikuļcevu bez “Attīstībai/Par!”, kas viņu izvirzīja, atbalstīja arī “Saskaņa”, kas to jau bija apsolījusi, un ZZS.
Kā norāda Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, parlamentam nākotnē būs jārīko jaunas Satversmes tiesneša vēlēšanas. Saeimas prezidija un Frakciju padomes sēdē būs jānosaka termiņš tiesneša amata kandidatūru izvirzīšanai jaunajām vēlēšanām.
