Pavīd cerība, ka skolēniem nebūs obligāti jānēsā sejas aizsargmaskas

© Dmitrijs Suļžics/F64

Divas Saeimas komisijas jau paudušas atbalstu valdības lēmumam no 4. janvāra visiem skolēniem mācību procesa laikā un ārpus tā skolās lietot sejas aizsargmaskas. Savukārt atbildīgā komisija, kas izskatīja gandrīz 20 tūkstošu parakstīto pilsoņu iniciatīvu pret šo lēmumu, rosina Saeimu balsot, lai valdībai par pienākumu uzliktu šo prasību atkārtoti izvērtēt un nepieciešamības gadījumā grozīt.

Pagājušajā nedēļā atbalstu valdības lēmumam pauda Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, bet trešdien ‒ Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputātiem, kuri izskatīja pilsoņu iniciatīvu “Ļausim bērniem skolā brīvi elpot”, pārliecības par valdības lēmuma samērīgumu nebija.

Tādēļ ar vairākuma balsojumu tika nolemts aicināt parlamentu ar savu balsojumu uzdot valdībai par pienākumu izvērtēt, vai masku valkāšana sākumskolniekiem patiešām nesīs vēlamos rezultātus Covid-19 izplatības ierobežošanai un vai sērgas izplatība šajā vecuma grupā uzskatāma par pietiekami plašu, lai masku nēsāšana patiešām būtu obligāta.

Tāpat valdībai būs paplašināti jāskaidro savs lēmums - mainīs to vai ne. Atbildīgās komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule uzsvēra, ka krīzes situācijā vienkārša un viegli uztverama komunikācija no valdības puses ir īpaši svarīga.

Pret valdības lēmumu uzstājušies ne tikai iniciatīvu parakstījušie vecāku tūkstoši, kas nepieciešamo parakstu skaitu savāca septiņu stundu laikā, bet arī biedrība “Vecāku alianse”, kas uzsver, ka šobrīd skolas un pedagogi ir spējuši pielāgoties jaunajiem noteikumiem, bet papildu ierobežojumu ieviešana padarīs mācību procesu klātienē apgrūtinošāku.

Biedrības pārstāve Aira Jēkabsone vērš uzmanību, ka joprojām nav skaidrs, kurš skolās būs atbildīgs par masku pareizu lietošanu. Viņa vērsa uzmanību, ka maskas pēc neilga laika no elpošanas kļūst mitras, tāpat nav garantijas, ka bērni pareizi veiks masku nomaiņu.

Biedrība uzskata, ka, ieviešot masku lietošanu skolās, jāizvērtē visu faktori, proti, vai bērna dzīvesvietā ir augsta saslimstība, vai bērnam ikdienā tuvumā ir veci cilvēki. “Masku lietošana obligāti visiem bērniem nav pamatota,” ir pārliecināta A. Jēkabsone.

Savukārt Veselības ministrijas amatpersonas argumentē, ka Latvijā epidemioloģiskais stāvoklis ir ļoti nopietns un, ja sabiedrība vēlas, lai mazāko klašu skolēni varētu turpināt apmeklēt izglītības iestādes klātienē, maska ir viens no papildu pasākumiem citām epidemioloģiskās drošības prasībām, lai panāktu situācijas uzlabošanos.

Pēc ierēdņu vārdiem, saskaņā ar starptautisko organizāciju rekomendācijām bērni jau no sešu gadu vecuma varot masku efektīvi lietot, ja ir pareizi apmācīti, kā to darīt. Daudzas pasaules valstis skolās jau esot ieviesušas masku lietošanas prasību, un šajās valstīs saslimstība ar Covid-19 vairs tik strauji neizplatās, apgalvoja ministrijas pārstāvji.

Politika

Partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers neslēpj nodomu piedalīties nākamā gada 7. jūnijā paredzētajās Rīgas domes vēlēšanās. Viņš jau uzsācis savu priekšvēlēšanu aģitāciju, uzdodot toni visai kampaņai, kura, pateicoties tieši Šleseram, varētu būt atšķirīga no citām.

Svarīgākais