Saeimā ievēlētai partijai nav frakcijas Saeimā. Šāds scenārijs pēdējo desmit gadu laikā piemeklējis tikai vienu partiju – “No sirds Latvijai”. Šai politiskajai viendienītei nu varētu pievienoties arī 13. Saeimas vēlēšanās otra vēlētāju atbalstītākā partija – KPV LV, kas nule no partijas izslēgusi tās kādreizējo priekšsēdētāju un mainījusi nosaukumu.
Par to, ka KPV LV mainīs nosaukumu, organizācijas līderi paziņoja jau gada sākumā. Ar vārda maiņu partija vēlējās distancēties no laikiem, kad organizācijā pirmās vijoles spēlēja Artuss Kaimiņš un Aldis Gobzems.
A. Kaimiņš un A. Gozbems organizācijā nedarbojas jau ilgāku laiku, bet laicīgāku tās vārda maiņu kavēja Covid-19 izraisītās blaknes. To izdevās paveikt vien aizvadītajā sestdienā, kad KPV LV biedru sapulcē šo nosaukumu nomainīja ar “Par cilvēcīgu Latviju”.
Šāds nosaukums politiskajai organizācijai tika izvēlēts no vairākiem, tostarp “Mana Balss”, “Bezcerīgie” un “Neatkarīgie”.
Varētu likties, ka partijas nosaukuma maiņa liecina ne tikai par vēlmi dzēst nepatīkamas atmiņas un asociācijas, bet arī to, ka organizācija atbildējusi uz vēsturiskajā nosaukumā iekodēto jautājumu “Kam pieder valsts?”. Taču fakts, ka līdz ar nosaukuma maiņu organizācija no savām rindām izslēdza partijas priekšsēdētāju Ati Zakatistovu par to, tomēr liek šaubīties.
Arī Saeimas deputātes Ivetas Benhenas-Bēkenas atbildētais uz jautājumu, vai organizācija sapratusi, kam īsti pieder valsts, liecina, ka pagaidām vēl ne.
“Valsti veido tās iedzīvotāji un vērtības, kuras tie pārstāv. Jāatzīst, ka vērtības un veids, kā katrs indivīds vēlas tās sasniegt, atšķiras. Mūsu partijai tika dota neizmērojama uzticība no sabiedrības daļas, jo spējām savu redzējumu pasniegt ar emociju palīdzību. Emocijas pāriet, bet realitāte ar darāmajiem darbiem paliek. Darbs prasa laiku, it sevišķi, ja tas saistās ar lielām pārmaiņām valsts uzbūvē un līdz šim realizētajās politikās. Partijas identitātes maiņa nemaina mūsu vērtības, bet gan pievieno sākotnēji trūkstošos laika un darba faktorus [..]
Mūs partija neatkarīgi no nosaukuma bija, ir un būs iespēja ikvienam Latvijas iedzīvotājam darboties un pierādīt savu pārliecību ar darbu,”
saka politiķe, kura līdz ar A. Zakatistovu tika atlaista no amata partijas valdē. Pārdēvētā politiskā spēka biedra karti gan viņa saglabāja.
Nedēļas laikā šī bija jau otrā KPV LV biedru sapulce. Pirmajā, kuru A. Zakatistova vadītā valde neatzina par likumīgu, arī tika lemts, ka A. Zakatistova vadītā valde ir atbrīvojama, un tika ievēlēta jauna.
Par to, kurā no biedru sapulcēm ievēlētā valde būs likumīgā varas nesēja, būs jāspriež Uzņēmumu reģistra juristiem, taču pagājušajā sestdienā ievēlētajā valdē atšķirībā no nedēļu ātrāk izveidotās vērojamas vairākas tās pašas sapulces atlaistās personas. Tajā skaitā bijušais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, labklājības ministre Ramona Petraviča un organizācijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja - nu jau patriektā A. Zakatistova vietnieks Ēriks Pucens. Savukārt par partijas priekšsēdētāju apstiprināta tā pati persona, kuru šajā amatā ievēlēja A. Zakatistova vadītās partijas valdes neatzītā biedru sapulce. Plašākās aprindās reti kuram pazīstamais Rolands Millers.
Pēc šiem biedru lēmumiem A. Zakatistovs paziņoja, ka atkāpjas no frakcijas priekšsēdētāja amata un izstājas no frakcijas, bet turpinās atbalstīt Krišjāņa Kariņa valdību.
Līdz ar šo lēmumu no 16 sākotnēji Saeimā ievēlētājiem KPV LV deputātiem partijas frakcijā atlikuši vien desmit. Turklāt nav droši, ka šis skaits nekļūs vēl mazāks.
Šāda scenārija realizēšanos prognozē A. Zakatistovs. Viņš atsakās prognozēt, kuri deputāti varētu sekot viņa piemēram, taču šāda iespēja netiek izslēgta arī sarunās ar citiem partijas biedriem, kas pieļauj iespēju, ka frakciju pametīs vairākums biedru. Likums nosaka, ka Saeimas frakcijā minimālais deputātu skaits ir pieci.
Zināma skaidrība situācijā tiks ieviesta šodien, kad pulcēsies “Par cilvēcīgu Latviju” Saeimas frakcija. Sapulcē plānots spriest par organizācijas turpmāko likteni un A. Zakatistova pēcteci frakcijas priekšsēdētāja amatā.
Visticamāk, organizācijai arī būs jālemj par to, kurš A. Zakatistova vietā stāsies Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra amatā.
Vārdu sakot, partijas nākotne izskatās ārkārtīgi bēdīga. Kaut vai tāpēc, ka tā, ja Saeimas vēlēšanas notiktu šodien, nemaz nevarētu tajās piedalīties, jo organizācijā nav startam parlamenta vēlēšanās nepieciešamie 500 biedri.
Arī uz biedru sapulci sanākušo vidū netrūka biedru, kuri virzīja ideju likvidēt partiju un pārskaitīt Valsts kasei vēl neiztērēto budžeta finansējumu. Saskaņā ar KPV LV sasniegtajiem rezultātiem 13. Saeimas vēlēšanās tai no valsts budžeta ik gadu pienākas nedaudz vairāk par 640 tūkstošiem eiro.
Cīņu par šīs naudas apgūšanu kā vienu no iemesliem partijas problēmās nu jau min ne tikai politiskie konkurenti, bet arī paši tās biedri. Šajā stāstā negatīvie tēli ir Ē. Pucens un R. Nemiro, kuriem vadot Rīgas domes priekšvēlēšanu kampaņu, daudzuprāt, nelietderīgi tika iztērēti vairāk nekā 100 tūkstoši eiro.
