Nākamajā nedēļā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lems par kāda deputāta izdošanu kriminālvajāšanai. Prokuratūra pie tiesas vēlas saukt bijušo komisijas locekli Artusu Kaimiņu, bet par viņa izdošanu citu starpā lems divi komisijā strādājoši deputāti, kuri kriminālvajāšanai jau izdoti. Viņu kolēģi šajā faktā nekā nepieņemama nesaskata.
A. Kaimiņu ar lielu pompu 2018. gada jūnijā aizturēja Saeimas namā. Pēc krimināllietas pārkvalificēšanas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs deputātu vēlas saukt pie atbildības par grāmatvedības dokumentu, gada pārskatu, statistikas pārskatu vai statistiskās informācijas slēpšanu vai viltošanu. Ja atbildīgā komisija viņu izdos kriminālvajāšanai - par ko nav ne mazāko šaubu - politiķis varēs turpināt deputāta darbu. Iepriekš, līdz ar izdošanu kriminālvajāšanai Saeimas deputāts zaudēja tiesības piedalīties parlamenta darbā līdz attaisnojošam tiesas spriedumam.
13. Saeimā deputātu izdošana kriminālvajāšanai jau ir ierasta lieta un nevienu nepārsteidz. A. Kaimiņš būs pēc kādreizējā partijas biedra, KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Ata Zakatistova, Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Jura Juraša un “Jauno Vienotību” pārstāvošā Alda Adamoviča jau ceturtais kriminālvajāšanai izdotais tautas priekšstāvis.
Salīdzinājumam.
Ģenerālprokuratūras 2019. gada pārskats liecina, ka 2019. gadā no 1,9 miljoniem Latvijas iedzīvotāju tiesai tika nodotas 9622 personas jeb 0,5 procenti iedzīvotāju. Saeimā šis rādītājs sasniedzis jau 4% atzīmi, un šī parlamenta pilnvaras ilgs vēl gandrīz divus gadus.
Uz šī fona uzmanības cienīgs fakts ir tas, ka atbildīgajā Mandātu, ĒTIKAS un iesniegumu komisijā, kas vērtē tautas priekšstāvju rīcības atbilstību Saeimas deputāta ētikas kodeksam un lemj par kolēģu izdošanu kriminālvajāšanai, strādā divi kriminālvajāšanai jau izdoti deputāti: A. Adamovičs un A. Zakatistovs.
Ilggadējais komisijas loceklis Vitālijs Orlovs (“Saskaņa”), kas 10., 11., un 12. Saeimas sasaukumā vadījis šo komisiju, bet pašlaik ir komisijas priekšsēdētājas vietnieks, par šo situāciju ir neizpratnē. Uzsverot, ka par vainīgu noziedzīgā nodarījumā personu var atzīt tikai tiesa, V. Orlovs brīnās, kāpēc abu kolēģu pārstāvētie politiskie spēki neatsauc savus pārstāvjus no komisijas, jo fakts, ka kāds izdots kriminālvajāšanai, kā minimums ļauj apšaubīt personas reputāciju. “Iepriekš partijas uz komisiju centās virzīt deputātus, par kuru reputāciju nav ne mazāko aizdomu,” dziļdomīgi saka V. Orlovs.
Taču šādas pārdomas māc tikai opozicionāru V. Orlovu. Koalīcijas pārstāvji uz dīvaino situāciju veras ar filozofisku mieru.
Tā atbildīgās komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule uzsver, ka komisijā strādājošie kriminālvajāšanai nodotie kolēģi tiesai nodoti, lai tā noskaidrotu - ir viņi vainīgi inkriminētajā nodarījumā vai nav. Līdz tam strādāt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā viņiem nekas neliedz. Arī ētiskas dabas apsvērumi.
Īpaši viņa izceļ A. Adamoviča gadījumu. Deputātu kriminālvajāšanai izdeva, jo KNAB uzskata, ka viņš, sniedzot nepatiesu informāciju, no valsts izkrāpis naudu, nepamatoti saņemot deputāta kompensācijas par mājokli Rīgā un degvielu automašīnai. Saeimā plaši izplatīts uzskats, ka A. Adamovičs neviļus kļuvis par upuri tam, ka likumā nav skaidri definēti noteikumi, piemēram, cik intensīvi deputātam jāuzturas par valsts naudu īrētajā dzīvoklī, lai varētu uzskatīt, ka kompensācija saņemta pamatoti.
“Pie Adamoviča izdošanas pārdomājot visu to lietu un vēlreiz rūpīgi izskatot to, kas tika inkriminēts, man arvien vairāk sāka likties, ka tai lietā kaut kas neklapē,” saka J. Kursīte-Pakule.
Arī “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis nesaskata konfliktu situācijā, kad kriminālvajāšanai izdots deputāts strādā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.
“Kamēr viņi lemj, balstoties uz iesniegumu un prokurora pausto un atbalsta izdošanu, nesaskatu šeit interešu konfliktu, bet, ja sāk viens otru piesegt, tad tas būtu ārkārtas gadījums, un nevarētu strādāt. Cik atceros, Adamovičs pats aicināja un balsoja par savu izdošanu. Kamēr viņi nemēģina izmantot atrašanos komisijā sev par labu un attiecas objektīvi kā pret sevi, tā pret citiem, tikmēr manā skatījumā tas ir atļaujams,” saka A. Latkovskis, kas arī ir šīs komisijas loceklis.
Savukārt KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētāja A. Zakatistova vietnieks Ēriks Pucens nevēlas spriest tiesu par sava kolēģa izvēlēm. “Tas ir katra komisijas locekļa atbildības jautājums, vai viņš varētu spriest par kādu citu. Es viņa standartus nevaru izvērtēt,” jautāts, vai ir pareizi, ka kriminālvajāšanai nodotais kolēģis lemj par ētikas jautājumiem un citu deputātu izdošanu kriminālvajāšanai, saka Ē. Pucens.
Citās domās ir politologs Filips Rajevskis. Viņš uzskata, ka šāda deputātu attieksme sabiedrības acīs degradē sistēmu. “Man liekas, ka pareiza bija iepriekšējā kārtība, ka tiem, kas izdoti kriminālvajāšanai, tiek apturēts mandāts. Tad arī nebūtu šādas dīvainības kā tagad, kad ir kriminālvajāšanā, bet nodarbojas ar aktīvu politiku. Šādi būtu iespējams, ja sabiedrībā Saeimai būtu augstāks uzticības reitings,” saka eksperts.
