Par spīti domstarpībām jautājumos par to, kā labāk cīnīties ar Covid-19 izplatīšanos, valdībā strādājošās partijas vienā balsī pauž atbalstu premjerministram Krišjānim Kariņam un viņa valdībai kopumā. Vienlaikus pa visām šuvēm jūk trīs ministru portfeļus turošā, 13. Saeimas vēlēšanās otra populārākā partija – KPV LV. Partijas sākotnējos ideālus saglabājušie cenšas gāzt pie varas esošos konformistus – organizācijas valdes locekļus.
Kandidējot 13. Saeimas vēlēšanās, KPV LV solīja mainīt lielajā politikā pieredzējušo partiju iedibināto kārtību, samazināt ministriju skaitu un izdarīt tā, lai tiktu saklausīts arī “mazais cilvēks”.
Mēs, Latvijas tauta, vairs nevaram atļauties turpināt kā līdz šim. Latvijai ir nepieciešams lūzums. To iespējams panākt, tikai nomainot esošos varas politiķus,
kā arī veicot būtiskas reformas. Lai to panāktu, esam definējuši trīs savas darbības principus. Pirmkārt, valstij ir jāsāk ar sevi, jo tikai piemērs māca. Otrkārt, pārmaiņu veikšanai ir nepieciešama drosme un pabeigta rīcība. Treškārt, to īstenošanai nepieciešama varas, lēmumu un atbildības koncentrācija,” pauda KPV LV priekšvēlēšanu programma.
Vēlēšanās KPV LV ieguva otru lielāko vēlētāju atbalstu un pat tā laika partijas līdera Alda Gobzema nominēšanu Ministru prezidenta amatam. Nespējot nomināciju konvertēt reālā amatā, partijā sākās šķelšanās, kura kulmināciju sasniedza līdz ar lielākās daļas KPV LV deputātu apjausmu - lai vispār kaut ko izdarītu, ir jāatbalsta mazākās frakcijas - “Jaunās Vienotības” kandidāta Krišjāņa Kariņa valdība un jāiegūst pēc iespējas vairāk ministru portfeļu. Iekšlietu, ekonomikas un labklājības ministra amatus KPV LV ieguva, taču līdz ar to zaudēja teju pusi savas frakcijas deputātu.
Politisko piederību saglabājušie deputāti, arī partijai piederīgie frakcijas darbinieki un ierindas biedri atkritējiem un šaubu māktajiem turpināja censties iestāstīt, ka nepieciešama dalība varā, lai sasniegtu kopīgos mērķus. Kādu laiku šī vārdošana palīdzēja, bet nu arī daļā savulaik idejai uzticīgo partijas biedru ticība šim uzstādījumam ir zudusi.
“Kad pirms kāda laika partijā parādījās autoritārisma tendences un neiecietība pret dažādu viedokļu paušanu, partijas biedri bija vienoti savā vēlmē to nekavējoties novērst un attīrīties. Tomēr šāda partijas biedru nostādne acīmredzot ir sabaidījusi daļu no mūsu vadītājiem. Strauji samazinājās informācijas apmaiņa starp valdi un partijas biedriem, partijas biedriem sāka parādīties sajūta, ka arī partijas frakcija Saeimā dzīvo kaut kādu savu dzīvi, nerēķinoties ne ar partijas vērtībām, ne ar biedru viedokli,” pauž kādreizējā KPV LV Saeimas frakcijas vecākā konsultante Elita Lazda.
Viņa arī pārmet KPV LV līderu nevēlēšanos partijas biedriem sniegt paskaidrojumus par neveiklo rīcību un tai sekojošo neveiksmi Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, kā arī sniegt jebkādu informāciju par valdībā un frakcijā lemto.
Vai tiešām mēs visi to vēlamies, vai tiešām mēs, biedri, esam pelnījuši tādu valdi, kas nihilistiski un ciniski savā darbībā neievēro ne vēlētāju, ne biedru domas,
bet savos darbos ik dienu pārkāpj partijas statūtus [..] ierodieties uz sapulci un skaļi, atklāti un pārliecināti [..] paudiet nostāju par to, kas notiek partijā, par to, ko šī valde ir izdarījusi ar mūsu partiju, kuru veidojām mēs visi kopā ar cerībām, ka visi kopā spēsim Latviju padarīt par ekonomiski attīstītu valsti!” aicinādama uz partijas biedru kopsapulci, pauda E. Lazda.
Aizvadītajā nedēļas nogalē KPV LV biedru kopsapulce patiešām notika. Ar klātesošo biedru vairākuma balsīm no valdes tika atlaists partijas Saeimas frakcijas un partijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs, Saeimas deputāts, bijušais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, labklājības ministre Ramona Petraviča, ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, deputāts Māris Možvillo, deputāte Iveta Benhena-Bēkena, Lauris Zīverts, partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ēriks Pucens un deputāte Ieva Krapāne. Turklāt A. Zakatistovs un R. Nemiro tika izslēgti arī no partijas.
Jaunajā valdē tika ievēlēti septiņi jauni locekļi, to starpā arī no darba frakcijā atbrīvotās un no partijas izslēgtās E. Lazda un bijusī KPV LV Revīzijas komisijas locekle Agnese Zaļakmentiņa.
It kā atlaistā partijas valde uzskata, ka šī biedru sapulce nav bijusi likumīgi sasaukta un līdz ar to arī lemtspējīga. Īstenā biedru sapulce notikšot šajā nedēļas nogalē. Tiesa, gala vārds šajā jautājumā būs sakāms Uzņēmuma reģistram, kas izvērtēs abu sapulču tiesiskumu.
Tikmēr R. Nemiro uzsver, ka aizvadītajā nedēļas nogalē notikušās biedru sapulces lēmumi nav spēkā, jo tā netika atbilstoši sasaukta un tajā piedalījās arī no partijas jau izslēgti biedri.
R. Nemiro skaidro, ka daļa no cilvēkiem, kuri piedalījās šajā sapulcē, iepriekš jau tika izslēgti no partijas, par ko jau informēts Uzņēmumu reģistrs. Tāpat ir jābūt ievērotai procesuālajai kārtībai sanāksmes sasaukšanai, taču visiem biedriem tas nav bijis zināms un arī R. Nemiro kā biedrs nav saņēmis ziņu par sanāksmi. Daļa biedru pirms tam saņēmusi zvanus, bet nepieciešams izsūtīt oficiālu paziņojumu, skaidroja politiķis.
Mūsu partija ir īpaša un netradicionāla, ja to salīdzina ar pārējiem politiskajiem spēkiem. Biedru sastāvā ir ideālisti, kurus vieno dziļa pārliecība,
nevis personīgās saites. Tas nebūt nav slikti, jo, tikai virzoties uz ideāliem, var padarīt pasauli labāku.
Ideāli arī rada vietu konfliktam, jo teorija reti kad sakrīt ar realitāti. Bet tas neliedz strādāt un darīt visu, lai laika gaitā sasniegtu izvirzītos ideālus,” saka I. Benhena-Bēkena.
Viņa uzskata, ka daļa esošo un bijušo partijas biedru ir sarūgtināti, jo nepareizi interpretē, piemēram, partijas lēmumus par naudas tērēšanu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu laikā. “Jautājums par [finanšu] izlietojumu vienmēr būs strīdīgs, jo kāds uzskatīs, ka prioritātei jābūt statusam, cits funkcijai, un vēl kāds ‒ sajūtām,” saka politiķe.
Arī viņa norāda, ka aizvadītajā nedēļas nogalē notikušais pasākums no juridiskā aspekta nav vērā ņemams, jo, vērtējot procesu, ir notikuši vairāki būtiski pārkāpumi.
Savukārt tikai nesen Saeimas deputāta mandātu no Lindas Liepiņas pārņēmušais Māris Možvillo, kurš joprojām nav vīlies ne partijā, ne tās darbā Saeimā, uz notikušo skatās filozofiski.
“Man ir savas idejas, kuras realizēju soli pa solim [..] tas, kas notiek partijā, ir normāls process. Ir biedri, kas izsaka vēlmi, viņiem ir tiesības likumīgas to darīt. Es jau pārējiem kolēģiem teicu, ka biedriem ir tiesības to darīt, protams, juristi to traktē dažādi. Esmu bijis līdzīgos procesos, un vienmēr tie procesi ar kaut kādu rezultātu ir noslēgušies. Tā ir biedru izteikta vēlme, ja Uzņēmumu reģistrs to reģistrēs, pieņemšu, ka tas tā ir. Normāls demokrātisks process,” saka M. Možvillo.
Taču KPV LV it kā atlaistā valde vērsusies partijas pārziņā esošās Iekšlietu ministrijas pārraudzītajā policijā ar iesniegumu par iespējamo reiderisma mēģinājumu ar mērķi negodprātīgā ceļā pārņemt varu partijā.
KPV LV partneri valdošajā koalīcijā uz šiem notikumiem tikai noraugās no malas, jo, iesaistoties partnera nesaskaņās, iespējamība, ka tikai citu alternatīvu neesamības cementētā koalīcija un valdība kritīs, strauji pieņemsies spēkā. Izdevīgi tas nav nevienai koalīcijas partijai un vismazāk pašiem KPV LV, kuru daudzi jau sen vismaz domās aizvadījuši pa politisko partiju skuju taku.
A. Zakatistovs uzskata, ka valdībai nekas nedraud ne KPV LV iekšējo problēmu, ne koalīcijas partneru domstarpību dēļ. Gluži pretēji, Covid-19 krīze esot lieliska platforma, kas palīdz pārvarēt savstarpējās negācijas.
Pirmdien esot bijusi laba sadarbības sanāksme tādā ziņā, ka tās laikā tika mēģināts bez liekas bravūras vērtēt smago situāciju, kurā valsts šobrīd ir, norādīja politiķis. “Un tāds patiesības brīdis valdībā ir, un tas palīdz pārvarēt savstarpējās negācijas,” pauž A. Zakatistovs.
Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka nemaz tik neizbēgamas KPV LV beigas nav. Eksperts atgādina, ka līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām partija no valsts budžeta saņems vēl 1,2 miljonus eiro.
“Par 1,2 miljoniem var daudz paveikt, un divi gadi ir liels laiks. Tādēļ nevar teikt, ka no tā miroņa neko nevar uztaisīt. Tas gan nav viegls darbiņš, būs ļoti nopietni jāpiedomā,”
saka F. Rajevskis.
Savukārt politikas kuluāros mēļo, ka paši it kā atlaistie KPV LV līderi vairs neticot partijas atdzimšanai un organizāciju uztverot tikai kā iespēju apgūt partiju finansējumu no valsts budžeta. Tos pašus atlikušos 1,2 miljonus eiro.
Šādu versiju it kā apliecinot jau konstatētais - Rīgas domes priekšvēlēšanu kampaņas konsultācijām partijas līderi par 126 tūkstošiem eiro nolīga ēdināšanas firmu.
