Valdības pieņemtā prasība, ka epidemioloģiskās drošības dēļ nākamajā mācību semestrī sākumskolas audzēkņiem, atrodoties skolā, visu laiku obligāti būs jānēsā sejas maskas, izraisījusi vecāku neapmierinātību, ar kuru nerēķināties politiķiem būs grūti. Dažu stundu laikā savākti nepieciešamie paraksti, lai Saeimā varētu iesniegt pilsoņu iniciatīvu par valdības lēmuma atcelšanu. Saeimā pārstāvēto partiju vidū vienprātības šajā jautājumā nav.
Olga Petkeviča interneta vietnē “Manabals.lv” iniciatīvu “Ļausim bērniem skolā brīvi elpot” reģistrēja trešdienas rītā.
“Ja ministri šādu lēmumu pieņem mēnesi pirms regulējuma stāšanās spēkā, tad viņi neslēpj to, ka paši netic sevis pieņemto ierobežojumu efektivitātei,” uzskata idejas autore, pieprasot atcelt valdības pieņemto lēmumu par obligātu masku lietošanu 1. ‒ 4. klašu skolēniem.
Jau pēc septiņām stundām zem šiem vārdiem bija parakstījušies desmit tūkstoši pilsoņu. Tas ir pietiekami, lai iniciatīvu varētu iesniegt izskatīšanai Saeimā - kas ceturtdienas rītā arī tika izdarīts ‒ taču parakstu skaits turpina augt, un ceturtdienas pēcpusdienā parakstu skaits jau pārsniedza 21 tūkstoša slieksni.
Reaģējot uz šādu vēlētāju aktivitāti, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece paudusi pieņēmumu, ka valdībai savs lēmums, iespējams, būs jāpārskata, jo parlaments varētu atbalstīt O. Petkevičas iniciatīvu.
“Es arī nedomāju, ka parlamentā minētais nosacījums tiktu atbalstīts, tāpēc, visdrīzāk, vadībai šis ierobežojums būs jāpārskata un kopā ar ekspertiem jāatrod cits risinājums,” raidījumā “Rīta Panorāma” ceturtdien teica Saeimas priekšsēdētāja.
Tomēr I. Mūrnieces prognozes var arī nepiepildīties, jo Saeimā ievēlētajās partijās šajā jautājumā pastāv dažādas pozīcijas.
Tam, ka valdības noteiktais ierobežojums nav samērīgs un būtu atceļams, piekrīt Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Uldis Augulis. “Es iniciatīvai drīzāk piekrītu. Labāk būtu aiztaisīt tās skolas ciet un nemocīt ne tos bērnus, kas īsti nemācēs tās maskas valkāt, ne skolotājus,” atsaucoties uz premjerministra Krišjāņa Kariņa rosināto, bet koalīcijā neatbalstīto ideju jau ar nākamo nedēļu skolēnus laist Ziemassvētku brīvdienās, tādējādi ļaujot epidemioloģiskajai situācijai stabilizēties, teica U. Augulis. Viņš gan piebilda, ka frakcija kopumā par šo jautājumu vēl tikai spriedīs.
Arī KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ēriks Pucens neslēpj, ka viņam šie ierobežojumi šķiet pārspīlēti. “Es kā deputāts uzskatu, ka šis rīkojums ir jāpārstrādā,” saka politiķis un piebilst, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks centīsies panākt, lai veikalos arī brīvdienās drīkst iegādāties ne tikai pārtikas preces.
Svārstīgs ir “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis. Viņš norāda, ka masku valkāšana skolās obligāta ir vairāk nekā 70% Rietumeiropas valstīs, un uzsver, ka ierobežojumi stāsies spēkā tikai pēc mēneša, bet tas ir laiks, kurā epidemioloģiskā situācija var krasi mainīties gan uz labo, gan slikto pusi, tādēļ izdarīt pārsteidzīgus lēmumus nebūtu lietderīgi.
Vienlaikus politiķis uzskata, ka lietderīgāk būtu bijis sekot K. Kariņa piedāvātajām garākām Ziemassvētku brīvdienām. “Skaidrs, ka es atbalstītu ātrākas brīvdienas, lai situācija stabilizējas, bet, ja citi politiķi nebija gatavi šo priekšlikumu atbalstīt, tad atliek iespēja lietot maskas,” saka A. Latkovskis.
Savukārt Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans uzsver, ka šajā jautājumā nevajadzētu pieņemt politisku lēmumu, tam jābūt bāzētam epidemiologu un citu ekspertu zināšanās.
“Ir ļoti labi, ka ir pilsoniskā aktivitāte [..] Bet ir skaidrs, ka deputātiem būs jāvēršas pie speciālistiem, kas augstās skolās daudzus gadus mācījušies ‒ kāds ir viņu skatījums uz situāciju. Galvenais, kas jānoskaidro: kādi ir riski, ka šis pasākums var neizdoties. Iespējams to nevarēs izkontrolēt, jo viens ir teorētiski kaut ko pateikt, otrs - paskatīties, kā tas ir realitātē [..] Neviens nezina, kas būs pēc mēneša, varbūt lokdauns vai arī viss būs ļoti labi. Ja jādomā alternatīva, tad tas jādara speciālistiem. Ja es sākšu piedāvāt kaut kāds risinājumus, es pēc muļķa izskatīšos, jo esmu ekonomists, nevis epidemiologs,” saka K. Feldmans.
Ekspertu viedoklī balstītu lēmumu sola pieņemt arī veselības ministres partijas - “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Viņš atgādina, ka kopējā prioritāte ir ierobežot Covid-19 izplatību un izšķiroši ir, vai šis pasākums ir nepieciešams un efektīvs.
“Diemžēl šobrīd ir vērojamas pazīmes, ka lēmumu pieņemšanu sāk ietekmēt politiski, nevis epidemioloģiski apsvērumi, un no tā būtu jāizvairās. Es ļoti labi saprotu, ka vecāki ir noraizējušies par savām atvasēm, tomēr šis ir gadījums, kad mums būtu jāvadās no zinātnes. Pasaulē ir virkne valstu, kur līdzīgi pasākumi ir ieviesti,” pauž D. Pavļuts.
Uz nepieciešamo parakstu skaitu reaģējusi arī Jauno konservatīvo partiju pārstāvošā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.
Viņa paziņojusi: ja Saeimā noraidīs valdības izdoto prasību izglītības iestādēs skolēniem un skolotājiem nēsāt sejas maskas un valstī arvien pieaugs saslimstība ar Covid-19, tad valdībā varētu lemt par attālinātām mācībām arī 1. ‒ 4. klasē.
Ministre atzina, ka Saeimai, protams, ir gala vārds, tomēr Izglītības un zinātnes ministrija plāno skaidrot un uzsvērt deputātiem masku nozīmi un to nepieciešamību. Ja šo normu parlamentā noraidīs, bet saslimstība pieaugs, tad janvārī varētu lemt par piespiedu brīvlaiku vai attālinātu mācību procesu arī sākumskolā.
Ministre skaidro: paredzēts, ka sejas maskas no 4. janvāra skolā varētu izmantot jau no septiņu gadu vecuma, ja Covid-19 situācija nemainīsies vai pasliktināsies. Šī norma esot tapusi, atsaucoties uz Eiropas Savienības pieredzi, kad vairākās valstīs jau oktobra sākumā sākta masku ieviešana izglītības iestādēs.
Pēc I. Šuplinskas teiktā, norma skolās izmantot masku ne tikai pedagogiem, bet arī skolēniem, lielākajā daļā Eiropas esot vainagojusies ar strauja Covid-19 pieauguma apturēšanu.
Tāpat viņa informēja, ka šobrīd esot apkopoti dati masku iepirkumam, un ministrija kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, un sadarbībā ar pašvaldībām, esot atbildīgas par šim jautājumam nepieciešamo naudas apjomu.
Pedagogu darba devējam, proti, pašvaldībām, būtu jānodrošina maskas skolotājiem, tomēr Izglītības un zinātnes ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nolēmušas no janvāra gādāt finansējumu masku iegādei arī skolēniem.
