Ārkārtīgi garajā Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes sēdē naktī uz trešdienu tika pieņemti teju visi premjerministra Krišjāņa Kariņa no Valsts prezidenta tribīnes deklamētā Covid sērgas ierobežošanas plāna punkti. Kaut arī tas varētu vedināt domāt, ka krīzes apstākļos premjers spējis sadrumstalotajā koalīcijā nostiprināt savu autoritāti, politikas vērotāji sliecas domāt, ka tā vis nav.
No premjerministra piedāvātā plāna koalīcijas apstiprinājumu guvis rosinājums par pulcēšanās ierobežošanu. Līdz ar to no šodienas tikšanās, ievērojot divu metru distanci, var būt tikai divi cilvēku formātā.
Līdz ārkārtas situācijas beigām, kas pašlaik iezīmēta nākamā gada 11. janvārī, pārtraukta arī visu kultūrvietu, iestāžu, kā arī gadatirgu darbība. Izņēmums ir bibliotēkas un muzeji, kam jāievēro visi drošības pasākumi.
Ierobežojumi attiecināti arī uz sporta nodarbībām un treniņiem un tikai Latvijas pieaugušo izlases, Olimpiskās vienības un Paraolimpiskās vienības un komandu sporta spēļu starptautisko un augstāko līgu komandu pilngadīgu profesionālo sportistu treniņiem nav jāievēro princips “divi cilvēki - divi metri”.
Tāpat iedzīvināts arī premjera priekšlikums ierobežot veikalu apmeklētāju skaitu, nosakot, ka uz vienu apmeklētāju tirdzniecības zālē jāatvēl 15 kvadrātmetri. Tāpat brīvdienās un svētku dienās strādās tikai pirmās nepieciešamības preču veikali, tajā skaitā aptiekas un veterinārās aptiekas. Pārējie veikali būs slēgti. Turklāt brīvdienās pārtikas preču veikali nedrīkstēs tirgot alkoholu un cigaretes.
Realizēts arī K. Kariņa priekšlikums
noteikt vienotu regulējumu friziera un manikīra pakalpojuma sniedzējiem. Tie, ievērojot stingrus epidemioloģiskās drošības noteikumus, varēs strādāt.
Kā zināms, līdz šim darbs tika liegts manikīra pakalpojuma sniedzējiem, kas nozarē izraisīja neizpratni un sašutumu.
Koalīcijas vairākuma atbalstu slēgtajā sēdē guvis arī Ministru prezidenta priekšlikums par obligātu noteikt sejas masku valkāšanu visās publiskajās telpās, ieskaitot darba vietas, un sabiedriskajā transportā.
Stingrāk tiks uzskaitīti un kontrolēti arī Latvijā iebraucošie cilvēki un palielināta testēšanas kapacitāte - līdz 10 tūkstošiem testu dienā. Šādi iecerēts identificēt un izolēt arī tos ar Covid-19 inficētos, kuriem nav slimības simptomu, bet tie joprojām spēj aplipināt līdzcilvēkus.
Vienīgais punkts, kurā K. Kariņš zaudējis, ir viņa piedāvājums jaunāko klašu - no pirmās līdz sestajai - skolniekiem no nākamās nedēļas dot brīvlaiku līdz nākamā semestra sākuma. Premjers, savu priekšlikumu pamatoja ar to, ka šajā laikā skolas un skolotāji spēs pielāgoties jaunajām drošības prasībām, lai, sākot ar 4. janvāri, atsāktu mācības klātienē, bet pagarināto brīvlaiku atstrādātu vasarā.
Tā vietā koalīcija, tai skaitā Jauno konservatīvo partiju pārstāvošā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, vienojusies, ka klātienē mācību process drīkst notikt tikai bērnudārzos un 1. ‒ 4. klasēs. Skolās jānodrošina 3 kvadrātmetru platība vienam skolēnam, no šodienas bērnudārzos strādājošajiem visu laiku jānēsā maskas, bet no 4. janvāra skolās maskas jānēsā gan stundu laikā, gan ārpus mācību procesa gan skolēniem, gan skolotājiem.
Šāds variants apstiprināts ilgās un smagās debatēs, kurās premjerministra pozīciju aizstāvējusi Nacionālā apvienība. Par to liecina arī apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Jāņa Dombravas teiktais, ka
nav saprotams, kāpēc skolās un dārziņos bērni un skolotāji varēs pulcēties, bet trīs bērni spēlēties nevarēs.
J. Dombrava pauž arī neizpratni par to, ka brīvdienās ļauts strādāt veikaliem, kuros cilvēki pulcējas iekštelpās, bet liegts organizēt gadatirgus un Ziemassvētku tirdziņus.
Tas, ka premjerministra pieteiktais Covid ierobežošanas plāns apstiprināts gandrīz pilnībā, var vedināt domāt, ka K. Kariņš spējis savaldīt savus ministrus un pārņemt sērgas kontroli savās rokās.
Taču premjera veiksmi par tādu vairās saukt politologs Filips Rajevskis. Eksperts uzskata, ka lielveikalu slēgšana brīvdienās un svētku dienās ir loģisks solis, jo tas tik ļoti neietekmē valsts ekonomiku. Taču KPV LV, kuras pārziņā ir Ekonomikas ministrija, kuras vadītājs Jānis Vitenbergs publiski paudis viedokli, ka lielveikaliem jāļauj strādāt arī brīvdienās, ir pārāk novājināta, lai spētu pretoties premjeram.
Arī “Attīstībai/Par!” esot iekšējo konfliktu novājināta, tāpēc organizāciju pārstāvošās veselības ministres Ilzes Viņķeles vēlme ierobežojumus ieviest pakāpeniskāk ar līdzīgi domājošo koalīcijas partneru palīdzību tika apslāpēta.
Savukārt Jaunā konservatīvā partija, pateicoties “Attīstībai/Par!” iekšējiem konfliktiem jaunā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra meklējumu kontekstā, guvusi lielāku politisko ietekmi un spējusi iegrožot premjera vēlmi radikāli iejaukties jaunāko klašu mācību procesā.
Priekšlikumi, kurus apstiprinājusi valdība, skaidrojami ar partiju ietekmi koalīcijā, nevis ar to, ka Kariņš ar prezidenta palīdzību būtu audzējis savu ietekmi.
Iekšējā situācija “Attīstībai/Par!” radījusi situāciju, kurā pieaudzis JKP svars koalīcijā. Tu vari mierīgi ignorēt KPV - kur viņi skries, viņiem nav tā politiskā svara. Un viņiem arī nav vēlmes to valdību nogāzt. Savukārt JKP dēļ “Attīstībai/Par!” iekšējām nesaskaņām ir dabūjusi klāt politisko resursu. Viņu ministrus sarežģītāk ignorēt,” premjera veikumu analizē F. Rajevskis.
Arī Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja Lelde Metla-Rozentāle uzskata, ka izglītības jautājumā premjers zaudējis Jaunās konservatīvās partijas ietekmes dēļ.
“Par skolām domāju, ka tas ir JKP nopelns, jo īsti loģikas jau tur nav. Ja man ir divi bērni ‒ viens iet uz skolu, otrs neiet, situācija ir vēl neapskaužamāka, ja vērtējam tīri no organizatoriskās puses. Turklāt tas uz skolu ejošais arī to vīrusu var atnest uz mājām,” pieņemot, ka konservatīvo ietekmes un vēlmes dēļ tik ļoti nešokēt sabiedrību valdība pieņēmusi konservatīvo piedāvāto kompromisu, saka L. Metla-Rozentāle.
