Apvienības "Attīstībai/Par!" partiju laulībā krīze

Tiecoties pēc varas Latvijas galvaspilsētā, “Kustību “Par!”” pārstāvošais Daniels Pavļuts [centrā] samierinājās ar kolēģu no “Latvijas attīstībai” – Mārtiņa Bondara un Jura Pūces ‒ īpatnībām. Izraisoties pirmajam skandālam, šai iecietībai, šķiet, mērs drīz būs pilns. © Oksana Džadana/F64

Skandāls ap Juri Pūci un viņa demisionēšana no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata partiju apvienībā “Attīstībai/Par!” jaunā kvalitātē izgaismojusi organizāciju veidojošo politisko spēku ideoloģijās iekodētās atšķirības. Apvienību veidojošās partijas vienojušās nākamā gada pašvaldību vēlēšanās kandidēt atsevišķi, taču sola, ka tā nav apvienības izjukšana un Saeimā strādājošā “Attīstībai/Par!” frakcija ir monolīta un Krišjāņa Kariņa valdību atbalstoša.

“Attīstībai/Par!” veidojošo partiju - “Latvijas attīstībai”, “Kustība “Par!”” un “Izaugsme” - vadītāji Ivars Ijabs, Daniels Pavļuts un Andris Skride nākuši klajā ar paziņojumu, kurā atklāj, ka partiju apvienībā strādājošās organizācijas vismaz nākamos divus gadus vairs nestrādās tik ciešā sasaistē un katra rūpēsies par savu, nevis apvienības atpazīstamību.

“Šajā vētrainajā laikā apvienības darbā notiek nopietnas pārmaiņas. Mēs, trīs partiju vadītāji, pēc dzīvām un atklātām sarunām partiju valdēs un ar biedriem esam nolēmuši nostiprināt trīs partiju organizācijas, to identitātes un veiktspēju, atceroties, ka apvienība ir suverēnu partiju “konfederācija”, nevis “federācija”,” pauž politisko organizāciju līderi.

Taču šāda distancēšanās nenozīmējot, ka veiksmīgi 13. Saeimā iekļuvušajai un šovasar varu Rīgas domē pārņēmušajai apvienībai pienācis gals. Līdzībās runājot, partijas ir pašķīrušās, lai pārbaudītu savas jūtas un, iespējams, pārdomājot un koriģējot savu rīcību, atkal atgrieztos viena otras apskāvienos. To apliecina gan D. Pavļuts, gan I. Ijabs.

Abi līderi skaidro: līdz šim apvienības dienaskārtību veidoja tās valde, bet tagad organizācijas daļa, kas spiesta turpināt ciešu sadarbību - “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcija, pati regulēs savu ikdienu, sekojot kopējā priekšvēlēšanu programmā vēlētājiem dotajiem solījumiem.

Frakcija ir mūsu kopējā atbildība pret mūsu vēlētāju,”

saka D. Pavļuts, kas sola Saeimā turpināt aizsākto pie organizācijas liberālās dienaskārtības.

“Vēlamies arī sūtīt skaidru ziņu Krišjānim Kariņam, ka valdības koalīcija, cik tālu tas uz mums attiecas, ir stabila. Par to liecina arī nemainīgi stabilie balsojumi budžeta sakarā,” piebilst D. Pavļuts.

Pārāk kreisi

“Ja paraugās, kā strādā frakcija, tur neiet runa par domstarpībām. Tur cilvēki ir absolūti vienoti,” vēstījumu, ka svārstības apvienības iekšienē neietekmē valdības stabilitāti, apliecina I. Ijabs.

Vienlaikus viņš neslēpj, ka “Latvijas attīstībai” un “Kustībai “Par!”” ir programmatiskas atšķirības, kuras pamanāmākas padarīja skandāls ap J. Pūci un “Latvijas attīstībai” finansējuma piesaistes īpatnībām.

Pēdējo nedēļu ņemšanās radījusi papildu stresu, kaut tas bija jūtams arī iepriekš,”

neslēpj “Latvijas attīstībai” vadītājs.

Ieskicējot partiju atšķirības, I. Ijabs saka: “Tās partijas lielā mērā darbojas kā līdzīgi, bet ne vienādi domājošu partiju bloks. “Attīstībai” tradicionāli bijusi uz ekonomiskiem jautājumiem orientēta, nezaudējot liberālo komponenti. “Par” ir pa kreisi no mums, ko viņi arī neslēpj. Pats esmu bijis klāt daudzās kopīgās debatēs, kur runājam par sociālo politiku, kur atšķirības skaidri redzamas.”

I. Ijabs, kas relatīvi nesen, pats būdams politologs, konsultēja partijas, atzīst, ka partiju apvienību veidojošās partijas pārāk aizrāvās ar “virzīšanos uz kopīgo zīmolu”. “Attīstībai/Par!” šobrīd ir sajūta, ka kustība uz kopīgo zīmolu ir aizgājusi drusku par tālu. Apvienība joprojām pastāv no trīs suverēnām partijām,” saka politiķis.

Nopietns izaicinājums

Partiju apvienību veidojošo organizāciju apņemšanās nākamā gada pašvaldību vēlēšanās startēt atsevišķi (partiju līderi saka, ka dažviet varot gan būt izņēmumi) vērtējama kā drosmīgs solis.

Piemēram, par I. Skrides vadīto politisko partiju “Izaugsme”, neskaitot tās biedrus, zina reti kurš. 12. Saeimas vēlēšanās, kad organizācija kandidēja lepnā vientulībā, par to nobalsoja mazāk nekā 0,2% vēlētāju.

Savukārt “Kustība “Par!””, kaut arī apvieno sabiedrībā gana labi atpazītas, bet bieži neviennozīmīgi vērtētas personas, ir pārāk jauna, lai tai būtu individuāla vēlēšanu pieredze. D. Pavļuts atzīst, ka viņa vadītā organizācija vēlēšanās savu uzmanību koncentrēs Pierīgā un lielajās pilsētās, piemēram, Valmierā, Liepājā.

Par pieredzes bagātāko šajā trijotnē uzskatāma “Latvijas attīstībai”, taču tā līdz šim nav izrādījusi nopietnu interesi par reģionu pašvaldībām. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās tā pat nekandidēja visās republikas nozīmes pilsētās. Turklāt šī organizācija līdz šim nav lutināta ar vēlētāju labvēlību. Retais izņēmums ir Artūrs Toms Plešs, kas 2017. gadā tika ievēlēts Bauskas pašvaldībā, bet nu jaut tiek virzīts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam. Tiesa, laikā, kad VARAM vadīja “Latvijas attīstībai” pārstāvošais J. Pūce, organizācijai pievienojās no citiem politiskajiem spēkiem Latvijas pašvaldībās ievēlēti tautas priekšstāvji.

Domāju, ka viņu izredzes vēlēšanās būs atkarīgas nevis no tā, būs kopā vai atsevišķi, bet no tā, kas kontrolēs VARAM.

No tā atkarīgs, cik spēcīgus reģionālos līderus spēs rekrutēt šīs partijas, lai varētu noformēt spēcīgus sarakstus,” ministra amata nozīmi nākamo vēlēšanu rezultātiem uzsver politologs Filips Rajevskis.

Eksperts arī uzsver, ka, atliekot jaunā VARAM ministra virzīšanu pēc budžeta pieņemšanas, “Attīstībai/Par!” apliecina, ka organizācijā ir daudz lielāks konflikts, nekā tiek rādīts uz āru.

“Tas, ka ministru virzīs pēc budžeta pieņemšanas, parāda, cik dziļa nestabilitāte ir organizācijā. Domāju viņi baidās, ka, budžeta pieņemšanas laikā savstarpēji kašķējoties, varētu nogāzt valdību. Ja viņi būtu teikuši, ka var izvirzīt ātrāk, tas pierādītu, ka apvienība ir monolīta, bet atliekot viņi parāda, ka nebūt nav monolīta, un premjerministrs near paļauties uz viņu atbalstu,” saka F. Rajevskis.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais