Neapzīmogotajās vai nekorekti apzīmogotajās vēlēšanu aploksnēs ievietoto vēlēšanu biļetenu pieskaitīšana vēlēšanu rezultātiem izmaiņas jaunās Rīgas domes spēku samērā nav ieviesušas, un jaunā koalīcija jau nākamnedēļ plāno sākt darbu, ko nākamos gandrīz piecus gadus regulēs “Rīcību plāns Rīgai”. Tajā kā prioritāte noteikta rīdzinieku uzticības atjaunošana Rīgas vadībai – proti, labas pārvaldības izveidošana. Šī mērķa sasniegšanai nepieciešamie instrumenti gan vēl jāizstrādā, bet precīzāks darbu saraksts ar termiņiem sabiedrībai netiks atklāts.
Neatkarīgās rīcībā nonācis par Pārmaiņu koalīciju sevi dēvējošās jaunās Rīgas varas partiju izstrādātais darba plāns jeb “Rīcību plāns Rīgai”. Tajā līdz dokumenta oficiālajai parakstīšanai gan esot iespējamas nelielas izmaiņas, taču ieskatu jauno domnieku plānotajos darbos plāna projekts sniedz. Pirmais iespaids: trūkst konkrētības un termiņu, jo visam iecerētajam jābūt pabeigtam nākamo vēlēšanu gadā - 2025. gadā.
“Mēs daudzos jautājumos esam atstāti ar tukšām atvilktnēm, daudz, kas jādara no nulles. Nepieciešams līdz diviem gadiem, lai izstrādātu projektu, tad vēl divi realizācijai. Tas ir viens aspekts.
Protams, mums ir arī detalizētāks plāns, bet tad tas būtu uz 30 lapām [publicēt plānotajā dokumentā ir astoņas lapas], un to mēs nepublicēsim,”
saka topošais galvaspilsētas mērs Mārtiņš Staķis.
Viņš skaidro, ka “Rīcību plāns Rīgai” izstrādāts, lai gan sabiedrībai, gan opozīcijai būtu skaidrs, kādā virzienā Pārmaiņu koalīcija iecerējusi strādāt. Tuvākajā laikā tiks sasaukta arī koalīcijas sanāksme, kurā visiem jautājumiem pievērsīsies detalizēti. “Piemēram, infrastruktūrai, pievērsīsimies nevis visaptveroši, bet precīzi, lai visi zina, ka tāda un tāda iela tiks taisīta tieši tad,” skaidro M. Staķis un atgādina, ka Pārmaiņu koalīcija centīsies strādāt ciešā sazobē, mainot līdzšinējo kārtību, ka katra koalīcijas partija atbild strikti tikai par savu nozari. “Nevajadzētu būt lēņa variantam, ka katra komiteja strādā pati par sevi. Lai visas piedalās lēmumu pieņemšanā,” uzsver politiķis.
Tā, lai veicinātu labas pārvaldības izveidi, ciešā sadarbībā Rīgas domes koalīcija iecerējusi nodrošināt plašu iedzīvotāju līdzdalību lēmumu pieņemšanā un iesaistē apkaimju dzīves organizēšana. Taču, lai to panāktu, vēl jāizveido jauna pieeja pilsoniskās sabiedrības, īpaši apkaimju sabiedrības, iesaistei lēmumu pieņemšanā. Šī mērķa dēļ iecerēts arī veicināt apkaimju sabiedrisko centru izveidi, izmantojot esošo pašvaldības infrastruktūru, piemēram, bibliotēkas.
Ne nākamgad un pat ne aiznākamajā, bet 2025., lai padarītu pārvaldi ērtāku un ietaupītu līdzekļus, Rīgai vajadzētu arī sākt izmantot mūsdienu digitālos risinājumus. Bet, pirms tas būs iespējams, jāveic kārtējais audits - IT risinājumu audits departamentos un kapitālsabiedrībās.
Koalīcija atzīmējusi, ka pareizas pārvaldības nodrošināšanai nepieciešams arī izskaust korupciju. Šis jautājums ir nodots Jaunās konservatīvās partijas pārziņā, kura ar korupciju cīnās gadiem ilgi, taču korupcijas novēršanas un apkarošanas plāns saskaņā ar “Rīcību plānu Rīgai” vēl jāizveido.
Korupcijas apkarošanai veltītajā sadaļā gan iekļauts arī punkts, kas jau iedzīvināts pagaidu administrācijas laikā - regresa prasību celšana pret amatpersonām, kas atbildīgas par zaudējumu nodarīšanu pašvaldībai vai tās kapitālsabiedrībām.
Kā zināms, pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” tiesā iesniegusi prasību pret bijušajiem valdes locekļiem, kuri uzņēmuma valdē darbojušies laika periodā no 2010. gada līdz 2018. gada decembrim. Prasības pamats ir saistīts ar 16 fiktīvu konsultantu nodarbināšanu, par kuriem “Rīgas satiksmes” padomes piesaistītais Jāņa Kārkliņa advokātu birojs ir pārliecināts, ka ir pietiekami pierādījumi civiltiesiskā kārtā pieteikt prasību un prasīt zaudējumu atlīdzību.
Jaunie domnieki - kā jau solījuši - pievērsīsies arī sabiedriskā transporta sistēmas uzlabošanai, jo “ērts, ātrs un pieejams sabiedriskais transports ir Rīgas mobilitātes mugurkauls, kas veicina braucēju skaita pieaugumu uz privātā transporta samazinājuma rēķina”.
Tādēļ iecerēts uzsākt sadarbības, lai integrētu Pierīgas un dzelzceļa sabiedrisko transportu vienotā sistēmā ar vienotu biļešu sistēmu.
Sadarbību ar “Pasažieru vilcienu” reiz uzsāka arī Nila Ušakova vadītā dome, taču izrādījās, ka ar vilcienu pilsētas teritorijā pārvietoties gribošo ir krietni vairāk, nekā Rīgas dome spēj kompensēt “Pasažieru vilcienam”. Rezultātā pašvaldība palika parādā apmēram pusi miljona eiro, kuru “Pasažieru vilciens” savas nolaidības dēļ tā arī nepaspēja piedzīt, bet sadarbība izjuka.
“Jauno Vienotību”, kurai uzticēti satiksmes un infrastruktūras jautājumi, pārstāvošais topošais vicemērs Vilnis Ķirsis skaidro, ka līdz tādai sadarbībai ir tāls ceļš ejams - sākumā jāpaveic mazāk sarežģīti, bet tāpēc ne nebūtiskāki darbi.
“Primārais ir fiziskais līmenis, lai vispār tas vilciens būtu ar sabiedrisko transportu ērti savienots, nevis tā kā šobrīd, kad Juglā izkāp no tramvaja, lai aizietu uz vilcienu, jāiet 300 metri pa neesošu infrastruktūru, pa kaut kādām taciņām. Jāiziet šis līmenis, ka vilciens ir ērti savienots ar sabiedrisko transportu, lai stacijā ir gan velonovietnes, gan var iznomāt riteņus, gan novietot automašīnas,” skaidro politiķis.
