Bīstoties no pārlieku lielas fiskālās ietekmes, Saeimas vairākums ceturtdien nenodeva komisijām opozīcijas rosinājumu, kura rezultātā pārtika kļūtu lētāka vidēji par 13%. Tiesa, pie šī jautājuma parlamentāriešiem drīz būs jāatgriežas – tautas iniciatīvas dēļ.
Saeimā likumprojektu, kas paredzēja maizei, pienam, svaigai gaļai, olām un vairākiem piena produktiem jau no nākamā gada 21% PVN vietā piemērot 5%, iesniedza pie frakcijām nepiederošie un Zaļo un zemnieku savienības deputāti.
Iesniedzēji skaidro, ka grozījumu mērķis ir mazināt nodokļu slogu sociāli vismazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem, iegādājoties ikdienas patēriņam pirmās nepieciešamības pārtikas preces. Parlamentārieši pauž, ka negatīvā ietekme uz budžetu tiks kompensēta gan ar nelielu patēriņa pieaugumu, gan arī būtisku ēnu ekonomikas sarukšanu, mazinoties negatīvajām sekām, ko izjūt legāli strādājošie uzņēmumi.
Turklāt lielākajā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu jau piemēro PVN samazinātās likmes pārtikas produktiem, pārsvarā samazinot PVN maizei, graudaugiem, pienam, piena produktiem, dārzeņiem, augļiem, gaļai. Atsevišķos gadījumos (Spānija, Itālija, Portugāle, Polija) īpaši samazinātas PVN likmes ir neapstrādātiem vai daļēji apstrādātiem produktiem.
Aizstāvot savu rosinājumu, parlamentāriešus pirms balsojuma par likumprojekta nodošanu komisijām uzrunāja pie frakcijām nepiederošā Jūlija Stepaņenko. Viņa, mēģinot rast kaut mazāko plaisu koalīcijas monolītā, norādīja, ka idejai par PVN samazinātās likmes piemērošanu noteiktām pārtikas precēm, kluss atbalsts ir arī koalīcijā.
“Pirmkārt, mēs vēlamies vērsties pie Nacionālās apvienības un izteikt aicinājumu kopīgi atbalstīt zemkopības ministru viņa smagajā cīņā par samazināto PVN pamatpārtikai. Mēs zinām, ka koalīcijā viedokļi dalās,
lai gan tas ir ļoti dīvaini, jo valdības deklarācija [70. punkts] taču nosaka, ka valdība, kopīgi vienojoties, ir apņēmusies samazināt PVN pamatpārtikai. Tāpēc mēs aicinām izteikt atbalstu zemkopības ministram šeit arī no Saeimas, arī no opozīcijas puses. Mēs esam gatavi palīdzēt jums gūt šo uzvaru, jo tā uzvara būs jūsu un tā realizācija arī būs jūsu,” pauda deputāte.
J. Stepaņenko, cenšoties pārliecināt koalīciju atbalstīt likumprojektu, solīja, ka samazināta PVN likme samazinātu ēnu ekonomiku. “Mēs zinām, ka gaļas nozarē tas [ēnu ekonomikas īpatsvars] ir praktiski dramatisks,” paziņoja politiķe. Vienlaikus viņa atzina, ka ne vienmēr PVN samazināšana nozīmē arī cenu samazināšanos, taču to atsvērtu ēnu ekonomikas īpatsvara sarukšana.
Taču opozicionāres runa dzirdīgas ausis koalīcijā nesasniedza. Neviens koalīcijas pārstāvis arī necentās pārliecināt opozicionārus, ka viņu vēlmes konfliktē ar valsts iespējām. Tā vismaz pauž koalīcijas partneru vērā ņemtais Finanšu ministrijas brīdinājums ‒ PVN samazināšana plašākam pārtikas produktu klāstam budžetā radītu zaudējumus līdz pat 80 miljoniem eiro.
Ministrija veikusi opozīcijas priekšlikuma fiskālās ietekmes novērtējumu un secinājusi, ka
PVN likmes piemērošana 5% apmērā maizei un graudaugu izstrādājumiem budžetā radītu zaudējumus 22 miljonu eiro apmērā, svaigai gaļai ‒ 22 miljonu eiro apmērā, zivīm ‒ četru miljonu eiro apmērā, bet pienam, sieram un olām ‒ 31 miljona eiro apmērā.
Kopumā budžeta zaudējumi aplēsti 79 miljonu eiro apmērā.
Savukārt, piemērojot samazināto PVN likmi 12% apmērā pilnīgi visai pārtikai, negatīvā ietekme uz budžetu indikatīvi varētu sasniegt aptuveni 200 miljonus eiro.
Finanšu ministrija gan norāda, ka samazinātai PVN likmei atkarībā no apstākļiem var būt pozitīva un negatīva ietekme uz ekonomiku, un, pirms pieņemt lēmumu piemērot samazināto likmi, ir jāapsver, vai nepastāv efektīvāki alternatīvi risinājumi konkrētā mērķa sasniegšanai.
Ņemot vērā līdzšinējo Latvijas pieredzi, FM pauda uzskatu, ka samazinātā PVN likme nav efektīvākais veids sociālo jautājumu risināšanai, turklāt mazāk turīgo iedzīvotāju grupa būtu atbalstāma ar tiešiem kompensējošiem pasākumiem, jo personas ar lielākiem ienākumiem no samazinātās PVN likmes piemērošanas gūst tādus pašus fiskālos labumus, kādus gūst personas ar maziem ienākumiem. Šāds arguments ne vienreiz vien izskanējis no valdošo koalīciju pārstāvjiem arī iepriekš.
Interesants ir fakts, ka tālajā 2014. gadā, kad Saeima lēma par līdzīgu tautas iniciatīvu pretēji partijas biedriem Saeimas koalīcijā un Finanšu ministrijas vadībā, ideju par PVN samazināšanu atbalstīja tolaik eiroparlamentārietis, tagad Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
“Ierēdņi uzskata, ka vienīgais veids, kā palielināt ieņēmumus, ir palielināt nodokļus, bet jebkurš veikalnieks zina, ka, samazinot cenu, aug gan apgrozījums, gan peļņa. Uzskatu, ka ar laiku šis arguments uzvarēs,»
2014. gadā Neatkarīgajai teica K. Kariņš, kas bija pārliecināts, ka PVN likmes samazināšanas radītais negatīvais efekts uz budžetu ir kompensējams. Tagadējais premjers uzskatīja, ka tas ir tikai laika jautājums, līdz PVN likme pārtikai tiks samazināta ‒ bet tam nepieciešams, lai ierēdniecība mainītu izpratni par budžeta pildīšanu.
Tīri teorētiski atgriezties pie vecajiem uzskatiem K. Kariņam būs iespēja, visticamāk, nākamajā gadā, jo interneta platformā “Manabalss” pāris mēnešos jau gandrīz pusi (4425) no nepieciešamajiem desmit tūkstošiem parakstu savākusi opozīcijas iesniegtajam likumprojektam identiska tautas iniciatīva.
Tās autori un virzītāji ‒ “Maxima Latvija” un tās korporatīvais vadītājs Jānis Vanags, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes loceklis Guntis Gūtmanis un biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons ‒
vēlas panākt ne tikai samazināto PVN likmju piemērošanu plašākam pārtikas preču sarakstam, bet arī panākt, lai valdība tomēr saglabā spēkā esošo nodokļa samazināto likmi piecu procentu apmērā svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.
Šo “atlaidi” pēc divu gadu izmēģinājuma termiņa valdība iecerējusi atcelt.
“Tas [5% PVN dārzeņiem un augļiem] ir devis lielu pienesumu gan lauksaimniekiem, gan sabiedrībai kopumā. Tāpat ir mazinājusies ēnu ekonomika šajā sektorā. Lai arī pārtikas produktu pieprasījuma svārstības parasti ir nebūtiskas, šī iniciatīva ir palielinājusi svaigu augļu un dārzeņu patēriņu pat par 14%. Tas parāda, ka sabiedrība reaģēja uz cenu samazinājumu un tai ir jādod iespēja spert nākamo soli veselīga un kvalitatīva uztura virzienā, samazinot PVN likmi līdz 5% svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām, piena produktiem. Mēs uz to pamazām varam virzīties,” paudis biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons.
