Spēku samērs jaunievēlētajā Rīgas domē var mainīties. Tas izriet no Administratīvās apgabaltiesas sprieduma, kas daļēji apmierina “Jaunās Saskaņas” pieteikumu.
Administratīvā apgabaltiesa pirmdien sagatavoja spriedumu administratīvajā lietā, kas ierosināta pēc politisko partiju apvienības “Jaunā Saskaņa” pieteikuma par Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu saistībā ar Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu.
Administratīvās apgabaltiesa nosprieda apmierināt partiju “Jaunās Saskaņas” pieteikumu ‒ Centrālās vēlēšanu komisijas 2020. gada 3. septembra lēmums no tā pieņemšanas brīža ir jāatceļ.
Komisijai uzdots nodrošināt balsu pārskaitīšanu Rīgas pilsētas 74. vēlēšanu iecirknī, 97. vēlēšanu iecirknī un 144. vēlēšanu iecirknī, pieskaitot šajos iecirkņos par nederīgām atzītās vēlēšanu aploksnes,
informē Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētājas palīdze Līga Tumova.
Iepriekš Centrālā vēlēšanu komisija atklājusi, ka partijas “Saskaņa” un “Jaunās Vienotības” mandātu skaitu Rīgas domē var ietekmēt, ja minētajos iecirkņos neieskaitītās vēlēšanu aploksnes vēlēšanu rezultātiem tomēr pieskaita.
Komisija, modelējot neapzīmogoto vēlēšanu aplokšņu ietekmi uz vēlēšanu rezultātu, secinājusi, ka teorētiski ”Saskaņas” un “Jaunās Vienotības” mandātu skaitu pašvaldībā var ietekmēt daļa jeb 320 no neieskaitītajām aploksnēm.
Ja pieņem, ka starp neieskaitītajām aploksnēm 320 ir tādas, kurās balss atdota par JV, bet nav nevienas, kurās nobalsots par “Saskaņu”, tad JV iegūtu vienu papildu mandātu, savukārt “Saskaņa” vienu deputāta vietu zaudētu.
Jau vēstīts, ka Rīgas vēlēšanu iecirknī Puškina licejā atklātas 419 neapzīmogotas balsošanas aploksnes, kuras nevar ieskaitīt vēlēšanu rezultātos. Savukārt Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā šādas aploksnes bijušas 208. Neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes un tajās esošās vēlēšanu zīmes nolemts atzīt par nederīgām. CVK abos gadījumos lūdza Valsts drošības dienestu (VDD) veikt lietas apstākļu pārbaudi, kas iecirkņa darbinieku rīcībā ļaunprātību nekonstatēja.
