13. Saeimā ar apskaužamiem 16 mandātiem ievēlētā KPV LV atgriezusies savos pirmsākumos. Proti, 2017. gada pašvaldības vēlēšanās, kad tā pirmo reizi spēra kāju uz lielās politikas skatuves, Rīgā par to nobalsoja tikai 1,53% vēlētāju, bet šajās Rīgas domes vēlēšanās tā ieguva vēl mazāku atbalstu ‒ 1,12%. Dažiem tas ļāvis izdarīt secinājumu, ka organizācijai taciņa jau egļu zariem kaisīta, taču tās pārstāvji valdības koalīcijā joprojām ieņem ietekmīgus amatus un kaldina plānus par partijas reinkarnāciju.
Nenoliedzami, 13. Saeimas vēlēšanās KPV LV, kļūstot par otru atbalstītāko partiju aiz “Saskaņas”, triumfēja, taču jau uzvaras prieks bija īss. Gandrīz uzreiz pēc Krišjāņa Kariņa valdības apstiprināšanas organizācijas Saeimas frakcija sāka jukt pa vīlēm.
Viens pēc otra frakciju pameta deputāti, kas bija nemierā ar KPV LV sniegto atbalstu K. Kariņa Ministru kabinetam. Acīm redzami milza konflikts starp bijušo partijas kandidātu Ministru prezidenta amatam un tās dibinātāju Artusu Kaimiņu.
Arī paša A. Kaimiņa attiecības ar atlikušo frakciju kļuva aizvien sliktākas, līdz, apsteidzot partijas biedrus, A. Kaimiņš paziņoja par izstāšanos no partijas, kā rezultātā viņš pietuvinājās Jaunās konservatīvās partijas frakcijai.
Šīs iekšējās turbulences radīja ne tikai organizatoriskus, bet arī juridiskus šķēršļus partijas valdes pārvēlēšanai un jaunu statūtu apstiprināšanai, kā arī izlemšanai par dalību Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās.
Pa to laiku partijas reitingi, kurus tās līderi atšķirībā no citiem sabiedrības nežēlastībā kritušo partiju vadītājiem apšaubīt necentās, grima aizvien zemāk, līdz apstājās starp vienu un diviem procentiem.
Jautāti, vai tas viss neliek domāt par partijas beigu sākumu un totālu izgāšanos gaidāmajās galvaspilsētas domes vēlēšanās, ne tās priekšsēdētājs Atis Zakatistovs, ne partijas Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Ēriks Pucens, ne partijas kandidāts Rīgas mēra amatam Ralfs Nemiro notikumu attīstību tik pesimistisku neprognozēja.
Skaidrojums bija viens: iekšējo grūtību dēļ mēs vēlu uzsākām priekšvēlēšanu kampaņu, mēs vēl neesam uzrunājuši cilvēkus, un viņi vēl nav iepazinušies ar mūsu programmu.
Uzsākot kampaņu, KPV LV visus iepriekš minētos mīnusus centās kompensēt ar plašu priekšvēlēšanu kampaņu. Pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja apkopotajiem datiem, KPV LV kampaņā ieguldījusi 152,14 tūkstošus eiro jeb 88,61% no likumā atļautās summas. Taču arī tas nelīdzēja. Tomēr partijas līderis A. Zakatistovs joprojām uzskata, ka organizācija joprojām spēj pacelties no pelniem.
KPV LV priekšvēlēšanu kampaņā ieguldīja teju visu ar likumu atļauto summu, taču nesasniedza pat 2% vēlētāju atbalstu. Kā jūs skaidrojat šādu neveiksmi, kā pietrūka vai bija par daudz?
Mūsu vēlētājs ir bijis protesta vēlētājs. Kurš šajās vēlēšanās neieradās vēlēt. Tās nav beigas, tas ir tikai sākums, jo vienīgais, ko tas parāda, ka mēs neesam zaudējuši savu vēlētāju ‒ mūsu vēlētājs uz mums ir apvainojies. Mācīsimies no kļūdām un gatavosimies pašvaldību vēlēšanām.
Mūsu partijas spēks vienmēr ir bijis uzrunāt vēlētāju pa tiešo no zāles, aci pret aci. Rīgā to ir daudz grūtāk izdarīt. Latvijai kā valstij ilgstoši ir bijusi problēma ar lepnu, neatkarīgu, neizlēmušo vēlētāju. Partijas mēģina šo vēlētāju uzrunāt, taču tas ir kā apseglot mustangu. Dažreiz izdodas, dažreiz neizdodas.
Partijas reitingi, kas nu apliecināti ar vēlēšanu rezultātiem, jau ilgstoši nespēj priecēt. Vai jūs saskatāt, ka KPV LV spēs atgūt spēkus, jo pastāv uzskats, ka tās labākos kadrus absorbēs citas partijas, bet KPV LV atkārtos Zatlera reformu partijas likteni.
Mēs pilnīgi noteikti partijai nevelkam svītru pāri. Viens posms ir beidzie, sākas jauns. Mums iepriekš bija objektīvas grūtības gan ar solistiem līderiem, kuri bija publiski skaļi, gan valdes apstiprināšanu reģistrā. Šis ir galējais akords tām grūtībām, kas bijušas, iesim uz priekšu, būvēsim jaunu partiju.
Gada sākumā partijas līderi runāja par tās nosaukuma maiņu. Šī ideja ir atmesta jeb atlikta, lai pārdēvētos pirms Saeimas vēlēšanām 2022. gadā?
Tā saucamo rebrendingu, ne tikai nosaukuma maiņu, bet pēc būtības, esam jau sākuši gatavot. Tas ir viens no pandēmijas izplatības blakusefektiem ‒ mums daudz cilvēku jāsasauc kopā. Konkrēts datums nav ne tāpēc, ka nevaram to nosaukt, bet mainīgo apstākļu dēļ.
Tiek plānots, ka turpmāk pārtikas ražotājiem nebūs iespēja atbrīvoties no Dabas resursa nodokļa, ja ir noslēgts sadarbības līgums ar kādu no iepakojumu apsaimniekotājiem. Tas satrauc Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju, kas līdz ar to sola ievērojamu pārtikas preču cenu pieaugumu. Pēdējā laikā KPV LV īpaši iestājas par to, lai cilvēkiem par sadzīvi būtu jāmaksā pēc iespējas mazāk. Vai šī iecere joprojām ir aktuāla, un kā jūs to vērtējat kā Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs?
Tas faktiski ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas jautājums. VARAM virza nodokļu ieteikumu. Mēs, partija, vienmēr iestājamies par cenu samazināšanu, taču jautājums ir ne par pārtikas ražošanu, bet par problēmām atkritumu apsaimniekošanas industrijā, kurā tās problēmas visai sabiedrībai kļuva acīm redzamas ar “Tīrīgas” afēru, un faktiski tas, kas paņem naudu no tā mazā cilvēka Latvijā, ir apsaimniekotāji. Šai nozarei ir pilnīgi noteikti nepieciešamas reformas, un šis ir zināma veida stimuls reformēt nozari.
Mums ir jāstiprina kontrole, un atkritumu nozarē valda visatļautība, kā to pierāda “Tīrīgas” afēras mēģinājums, kā to pierāda cenu dempingošana ražotāju atbildības sistēmā, un to pierāda arī trūkumi atkritumu pārstrādē.
Latvijā vislielākais atkritumu daudzums tiek norakts, pārstrāde ir minimāla vai praktiski nekāda. Nozarei ir jākoncentrējas uz atkritumu pārstrādi, nevis uz savākšanu. Tā peļņa jāliek pārstrādē, nevis savākšanā. Ja šāda veida vides nodoklis tiek ieviests, tad tā mērķis ir ietaupīt patērētāju naudu no atkritumu nozares reformām. Un mums tūlīt Eiropas Komisija izvirza prasības par atkritumu pārstrādi, ja nozare nekustēsies, katrs iedzīvotājs maksās.
