RD koalīcijas veidošanas sarunas ne bez zemūdens straumēm

AP/P kandidāts Mārtiņš Staķis (centrā) jau guvis “Jaunās Vienotības” saraksta līdera atbalstu ceļā uz Rīgas mēra amatu. Ar konservatīvo Lindu Ozolu sarunas tik raiti nevedīsies © Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Rīgas domes vēlēšanās visvairāk balsu ieguvušā “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” kopējā saraksta mēra amata kandidāts Mārtiņš Staķis uzsācis sarunas par jaunās domes koalīcijas veidošanu. Pašlaik gan izskatās, ka ātri viņam tas neizdosies, jo vairāk tādēļ, ka pagaidām dažos vēl neizveidotās koalīcijas partneros gruzdot vēlme mēra amatā redzēt cita politiskā spēka pārstāvi.

Uzzinot Rīgas domes vēlēšanu provizoriskos rezultātus, M. Staķis (AP/P), pamatoti atsaucoties uz nepieciešamību Rīgas domes darbu atsākt pēc iespējas ātrāk, pauda cerību, ka jauno koalīciju varētu izveidot divu nedēļu laikā. Turklāt koalīciju, viņaprāt, jāveido visām četrām iepriekš Rīgas domes opozīcijā strādājošajām partijām - “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” kopējam sarakstam, “Jaunajai Vienotībai”, Nacionālajai apvienībai un Jaunajai konservatīvajai partijai.

Lai šo ieceri realizētu, pirmdien uz sarunām tika izsaukti potenciālie partneri.

Vienošanās panākta

Kā jau starp veidojamās koalīcijas partijām otrajam populārākajam sarakstam pienākas, pirmie pie sarunu galda sēdās “Jaunās Vienotības” (JV) pārstāvji. Un abiem politiskajiem spēkiem jau pirmajā tikšanās reizē izdevās vienoties, ka JV mēra amatā neminstinoties virza M. Staķi.

Protams, esot vēl jānoslīpē darāmo darbu saraksts.

Arī amati jāsadala, kam M. Staķis piedāvā izmantot proporcionalitātes principu. Proti, katram sarakstam proporcionāli pienākas tik daudz amatu, cik Rīgas domes mandātu tas ieguvis. JV, kurai ir desmit mandāti, pret šādu pieeju iebildumu nav.

Aktuāls ir jautājums arī par vicemēru skaitu jaunajā domē. Iepriekš tika spekulēts, ka četru partiju koalīcijā, lai ciešāk sasaistītu partnerus, katram jādod vicemēra amats, bet pašlaik M. Staķis un JV saraksta līderis Vilnis Ķirsis uzskata, ka tādas nepieciešamības neesot.

Tikai konceptuāls atbalsts

Nākamā ieradās Jaunās konservatīvās partijas delegācija, kura gan vēlēšanās guvusi vien četrus mandātus. Pēc tikšanās tās vadītāja Linda Ozola paziņoja:

“Esam ļoti motivēti nevilcināt garumā un sastrādāties, lai pēc iespējas ātrāk izveidotu koalīciju un sāktu strādāt.” Taču uzreiz sekoja piebilde, ka šī ir tikai pirmā tikšanās un atbalsts M. Staķa kandidatūrai pagaidām esot tikai konceptuāls.

Konservatīvo Rīgas domes saraksta līdere pauda, ka panākta vienošanās par M. Staķi kā sarunu vadītāju un turpmākajās sarunās ir jārunā, ar kādiem principiem tiks balstīta koalīcijas veidošana. Lai tas būtu vieglāk, tiek veidots saprašanās memorands, bet konservatīvie ir aicināti iesniegt savu prioritāšu sarakstu.

Pēc sarunas ar AP/P saraksta līderi L. Ozola neslēpa, ka konservatīvajiem joprojām ir aktuāls jautājums par azartspēļu aizliegšanu Rīgā, kam pretojās “Atīstībai/Par!”, taču partija cerot, ka ar Nacionālās apvienības un JV atbalstu šajā jautājumā risinājums tiks rasts.

“Varavīksnes” netraucēs

Pirmo sarunu raundu noslēdza Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionālās apvienības vienotā saraksta (NA/LRA) pārstāvji - Einārs Cilinskis un Edvards Smiltēns.

Pēc tikšanās E. Cilinskis teica, ka pirmās sarunas neliecinot par kādām pretrunām, kas traucētu virzīties uz priekšu, un tās bijušas labs pirmais solis - turpmāk tikai jāvienojas par konkrētām detaļām.

Lūgts precizēt, vai apvienotais saraksts, līdzīgi JV, pauž nepārprotamu atbalstu M. Staķim Rīgas mēra amatā, E. Cilinskis atteica, ka tieši tādēļ nepieciešami nākamie sarunu raundi, lai panāktu, ka AP/P saraksta līderis par tādu patiešām kļūtu.

Savukārt jautāts, vai NA/LRA spēs sastrādāties ar AP/P, kuras nokļūšana pie varas Rīgā pirms vēlēšanām tika pielīdzināta “varavīksnes un praida Rīgas dzimšanai”.

E. Cilinskis nenoliedza, ka zināmas ideoloģiskas atšķirības starp partijām ir, taču uzsvērti atgādināja, ka arī pirms vēlēšanām NA/LRA M. Staķa vadīto sarakstu uztvēra kā nākamos partnerus.

Alternatīvi scenāriji

Taču, kā ierasts, arī šajās politiskajās sarunās ir teju nesaskatāmas zemūdens straumes. Neatkarīgā no diviem avotiem guva apstiprinājumu neoficiālai informācijai, ka JV saraksta līderis V. Ķirsis no oficiālajās sarunās klāt neesošiem konservatīvo un NA/LRA pārstāvjiem saņēmis piedāvājumu pārņemt stafeti no M. Staķa un kļūt ar šo politisko spēku atbalstu par Rīgas mēru. V. Ķirsis no šāda piedāvājuma gan esot atteicies.

Kuluāros šāda alternatīva pašlaik tiek dēvēta par neiespējamu, jo šādi četrus Rīgas domes mandātus ieguvušie konservatīvie iegūtu pārāk lielu ietekmi galvaspilsētā.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais