No 15 Rīgas pašvaldību vēlēšanām reģistrētajām partijām liktenīgo piecu procentu pārvarēšana pašlaik tiek prognozēta vienīgi septiņām. Astoņu politisko spēku atbalstītāju balsis – neatkarīgi no to politiskajām simpātijām ‒ vairos nominālo uzvarētāju spēku. Pieredze liecina, ka tieši šīs balsis var izšķirt, kāda nākamos piecus gadus galvaspilsētā būs valdošā koalīcija.
Rīgas pašvaldības vēlēšanas kopš 2005. gada, kad tām sāka piemērot 5% barjeru, apliecinājušas - jo vairāk tajās reģistrēto sarakstu, jo lielāks “zemē nomesto” balsu īpatsvars. Visuzskatamāk, tas bija 2009. gada vēlēšanās, kad par Rīgas atslēgām cīnījās 17 politiskās organizācijas, no kurām pietiekamu balsu skaitu ieguva tikai četras, bet 19,18% vēlētāju atbalstītās partijas piecu procentu barjeru tā arī nepārvarēja.
Saskaņā ar likumu tās tika proporcionāli sadalītas starp domē iekļuvušajām, kas “Saskaņai” un LPP/LC nodrošināja nepieciešamo balsu skaitu pārliecinošas koalīcijas izveidei.
Proti, ar “Saskaņas” iegūto balsu skaitu tai pienāktos 20 no 60 Rīgas domes mandātiem, LPP/LC ‒ deviņi, “Jaunajam laikam” ‒ seši, bet “Pilsoniskajai savienībai” - 11. Šāds mandātu sadalījums neveido ar likumu noteiktās Rīgas domes 60 deputātu vietas, tādēļ trūkstošie mandāti tiek proporcionāli sadalīti starp pašvaldībā iekļuvušajām partijām.
“Izšķiesto” balsu īpatsvars veidoja koeficientu 1,25, kuru piemērojot “Saskaņa” ieguva sešus papildu mandātus, bet LPP/LC ‒ trīs. Rezultātā abas partijas izveidoja 38 mandātu spēcīgu koalīciju.
Tāds pats koeficients tika piemērots arī “Jaunajam laikam” un “Pilsoniskajai savienībai”, taču matemātika ir nepielūdzama - lielākais ieguvējs ir tas, kuram jau sākotnēji ir plašākais vēlētāju atbalsts.
Piecu procentu barjera tika ieviesta, lai izvairītos no politiski pārlieku sadrumstalotām pašvaldībām un mudinātu pilsoniski aktīvo sabiedrību apvienoties lielākās partijās, taču šāds regulējums paredz, ka “izšķiestās” balsis tiek sadalītas neatkarīgi no to īpašnieku politiskajiem uzskatiem. Piemēram, arī Īrijā un Austrālijā vēlēšanās ir procentuāla barjera, bet tā papildinātā ar tā dēvēto nododamās balss sistēmu. Saskaņā ar to, ja saraksts, par kuru nobalsoja vēlētājs, nepārvar barjeru, vēlētāja balss tiek pieskaitīta viņa otrajam tīkamākajam politiskajam spēkam.
To, ka spēkā esošajai sistēmai ir zināma netaisnīguma piegarša, Neatkarīgās aptaujātie Rīgas domes mēra amata kandidāti atzīst, taču uzskata, ka tā pietiekami labi veic savu funkciju - politisko spēku konsolidēšanu, lai to mainītu. Labākais risinājums ir apvienošanās un vēlētāju aktivitātes celšana.
“Tas ir koks ar diviem galiem. No vienas puses, interesanta metode, bet tas pavērtu lielākas cerības mazajām partijām. Diemžēl Latvijas politiskās telpas lielākā problēma ir sadrumstalotība,” atbildot uz jautājumu, vai Latvijā nevajadzētu nedaudz mainīt balsu skaitīšanas sistēmu, pielīdzinot to, piemēram, Īrijas sistēmai, saka “Jaunās Vienotības” Rīgas mēra amata kandidāts Vilnis Ķirsis.
Apvienošanos kā labāko pretlīdzekli šķietamajai sistēmas netaisnībai nosauc arī “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” apvienības kandidāts Mārtiņš Staķis, kurš neuzskata, ka sistēma būtu jāmaina.
“Man šķiet, ka svarīgākais būtu tomēr partijām censties apvienoties sarakstos, kā mēs to izdarījām. Tā ir grūta izvēle, bet tā dod rezultātu,” saka politiķis.
Par pietiekoši labu spēkā esošo sistēmu uzskata arī “Gods kalpot Rīgai” mēra amata kandidāts Oļegs Burovs, taču, ja to mainītu, tad, viņaprāt, vajadzētu ļaut kandidēt arī atsevišķiem cilvēkiem. “Starpība starp partiju programmām ir minimāla un dažreiz nevaram saprast ar to tās atšķiras. Varbūt vispār mainīt sistēmu, lai var balsot par personālijām. Cilvēki jau tagad reāli balso par saraksta līderi un pārējie kļūst par deputātiem pateicoties tam. Izveidot spēcīgu komandu spēj retais,” saka O. Burovs.
Arī politologs Filips Rajevskis uzskata, ka, par spīti nosacīti netaisnīgajai sistēmai, tā nav jāmaina, jo dod vēlamos rezultātus. Viņaprāt, ir tikai loģiski, ka nominālais vēlēšanu uzvarētājs iegūst vairāk papildu balsu.
“Barjeras nozīme ir, lai ievēlētā institūcija nebūtu pārāk sadrumstalota. Turklāt pēdējos gados arī samazinās balsu skaits, kas tiek izšķiests, jo cilvēki izvēli izdara apzinīgāk. Pirms vēlēšanām debatēs arī vienmēr aicina vēlētājus neizšķiest savu balsi un balsot par tiem, kam patiešām ir izredzes. Turklāt izšķiestās balsis pēc būtības tik lielā mērā rezultātus neietekmē, cik vēlētāju līdzdalība,” saka eksperts.
