Tuvojoties Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, kaimiņvalstī, cilvēkiem protestējot pret opozīcijas kandidātu nepielaišanu vēlēšanām, aug nemieri. Tas Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu un Eiropas Savienības pārstāvi Baltkrievijā mudinājis runāt par Baltkrievijas sodīšanu ar sankcijām, taču Latvija tāpat kā Eiropas Savienība pašlaik priekšroku dod diplomātijai.
Prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā paredzētas 9. augustā. Tajās līdz ar 25 gadus pie varas esošo Aleksandru Lukašenko kandidēs vēl četri kandidāti, taču Baltkrievijas starptautisko sabiedrību satrauc fakts, ka kaimiņzemes vēlēšanu komisija dažādu iemeslu dēļ atteikusies reģistrēt nopietnākos A. Lukašenko konkurentus.
Līdz ar bijušā Baltkrievijas vēstnieka ASV Valērija Cepkalo un Viktora Babariko nepielaišanas pie vēlēšanām tiek uzskatīts, ka A. Lukašenko vairs nav vērā ņemamu konkurentu un viņš par Baltkrievijas prezidentu kļūs jau sesto reizi pēc kārtas.
Draudi no Lietuvas
Protesti pret šādu Baltkrievijas varas iestāžu rīcību sākušies visā valstī. Reaģējot uz tiem, Baltkrievijas varasiestādes aizturējušas vairāk nekā 250 cilvēkus, kas piedalījušies demonstrācijās pret centrālās vēlēšanu komisijas atteikšanos reģistrēt augustā paredzētajām prezidenta vēlēšanām opozīcijas kandidātus, kas tika uzskatīti par prezidenta A. Lukašenko galvenajiem sāncenšiem.
Tas Eiropas Savienības pārstāvniecības Baltkrievijā vadītāju mudinājis varas iestādes diplomātiski brīdināt, ka viņš cer, ka Eiropas Savienībai nenāksies atjaunot pret Baltkrieviju savulaik ieviestās sankcijas.
Savukārt Lietuvas prezidents D. Nausēda paziņojis, ka Lietuva varētu pārskatīt attiecības ar Minsku un atteikties no to padziļināšanas, ja Baltkrievijas vadība centīsies turēties pie varas, vajājot savus oponentus.
Eiropas kopējā ārpolitika
Tomēr par to, ka no publiskas strostēšanas uz aktīvāku reakciju varētu pāriet Eiropas Savienība vai Latvija atsevišķi, pagaidām nekas neliecina. Viens no iemesliem - pagaidām nav pietiekamas informācijas, lai varētu droši spriest, vai A. Lukašenko režīms savus konkurentus vēlēšanām nav pielaidis, safabricējot apsūdzības.
“Šķietami patvaļīgā kandidātu izslēgšana ierobežo Baltkrievijas tautas iespējas paust savu gribu,” izvairīdamies no tiešām apsūdzībām, saka ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žozeps Boreljs.
Līdzvērtīgi diplomātisks ir arī Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība). “Eiropas Savienībai noteikti jāseko līdzi ļoti skrupulozi šiem notikumiem, tas ir skaidrs. Pieņemt lēmumu, kamēr nav pietiekamas informācijas, būtu pārsteidzīgi,” saka politiķis.
Vienlaikus viņš atzīst, ka vēlēšanās nepielaistajiem kandidātiem izvirzītās apsūdzības izskatās kā nevēlamu konkurentu neitralizēšana, bet atstātie četri konkurenti atlasīti, lai radītu demokrātiskas sacīkstes šķietamību.
Pievēršoties D. Nausēdas paustajam, R. Kols skaidro, ka šāda ar ES, kuras dalībvalstīm ir vienota ārpolitika, oficiālo viedokli nesavietojama retorika skaidrojama ar Lietuvas vēlmi panākt, lai Latvija un Igaunija pievienotos Lietuvai Baltkrievijas Astravjecas AES boikotā.
Neapmierina pasivitāte
Asāks savos izteikumos nebaidās būt diplomātijas niansēs neiesvaidītais, pie Saeimas frakcijām nepiederošais deputāts Artuss Kaimiņš. Viņš uzskata, ka Latvija Baltkrievijas demokrātisko spēku atbalstā ir nepiedodami pasīva.
“Diemžēl Latvijā situācijai Baltkrievijā, demokrātijas normu un cilvēktiesību pārkāpumiem, kas tur notiek, netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība. Šāda pasivitāte neatbilst mūsu kā demokrātiskas valsts vērtībām. Mums ir pienākums paust skaidru nostāju par cilvēktiesību pārkāpumiem, jo īpaši tamdēļ, ka tad, kad Latvija centās atgūt neatkarību, mūs atbalstīja demokrātiski noskaņoti cilvēki un Baltkrievijas sabiedriskās organizācijas,” pauž deputāts, kurš aicina Latvijas sabiedrību interesēties par notiekošo kaimiņvalstī un aktīvi paust savu viedokli, parādot, ka mums nav vienaldzīga to cilvēku nākotne, kuri savulaik aktīvi mūs atbalstīja cīņā par Latvijas neatkarības atjaunošanu.
VIEDOKLIS
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs:
- Tāds solis [sankciju ieviešana] būtu priekšlaicīgs un ES netiek apspriests, mēs koncentrējamies uz politiskiem un diplomātiskiem instrumentiem, tostarp arī tiešiem kontaktiem ar Baltkrievijas vadību (mana telefonsaruna ar kolēģi Vladimiru Makeju), aicinot ievērot politiskās brīvības un pamattiesības, atbrīvot prezidenta kandidātus. Nedomāju, ka 2010. gada notikumu atkārtošanās ir Baltkrievijas, Latvijas vai ES interesēs gan ģeopolitisku apsvērumu dēļ, gan arī tāpēc, ka būtu jāievēro konsekvence attiecībā pret visām Austrumu partnerības valstīm. Ļoti ceru, ka iekšpolitiskā situācija valstī deeskalēsies un mēs varēsim turpināt līdzsvarotu un konstruktīvu attiecību veidošanu, neaizmirstot arī cilvēktiesību, pamatbrīvību un vērtību jautājumus.
Egils Levits, Valsts prezidents:
- Latvija uzskata, ka noteikti ir jāsaglabā stingra pozīcija attiecībā uz demokrātiskajām vērtībām un pamatbrīvībām, vienlaikus pēc iespējas jācenšas saglabāt panāktais progress ES un Baltkrievijas attiecībās.
