Aizvadītajā nedēļā strauji palielinoties ar Covid-19 inficējušos cilvēku skaitam, eksperti cilvēkus mudina neaizmirst, ka nepieciešamību ievērot divu metru distanci neviens nav atcēlis, un gaisā virmo domas par jau atcelto ierobežojumu atjaunošanu. Politiķi šajā jautājumā uzticas ekspertiem. Iespējams, ka, viņus uzklausot, valdība šonedēļ lems par ierobežojumu atjaunošanu. Politiķi gan norāda, ka līdz iespējamajam otrajam pandēmijas vilnim ir jānokārto visi parādi ar cilvēkiem, kas uz saviem pleciem iznesa visu pirmā viļņa smagumu.
Par 20% piemaksu mediķiem, kuri tieši iesaistīti darbā ar Covid-19 izplatības seku novēršanu un strādājuši ārkārtas apstākļos, valdība paziņoja martā.
Taču jūlija sākumā Latvijas Slimnīcu biedrība nāca klajā ar paziņojumu, ka piemaksas par paveikto darbu no saviem līdzekļiem spējušas izmaksāt vien 53% pašvaldību slimnīcu. Taču 47% slimnīcu darbinieki piemaksas par padarīto darbu vēl turpina gaidīt. Neesot saņemtas arī kompensācijas par individuālo aizsardzības līdzekļu iegādi.
Veselības ministrija informē, ka šodien piemaksām vajadzētu būt saņemtām, taču Saeimas opozīcijā esošās “Saskaņas” deputāts Andrejs Klementjevs uzskata, ka solījumu savlaicīga nepildīšana var radīt riskus, ka pandēmijas otrajā vilnī mediķi vairs nebūs tik pašaizliedzīgi.
“Esmu reālists. Kamēr nav zāles vai vakcīnas, neviens no mums nav pasargāts. Mēs visi zinājām, ka var būt otrais vilnis, ja tas ir pienācis tagad, tad ļoti žēl, ka valdība neatdeva parādus tiem, kas strādāja pirmajā vilnī - nav izmaksāts ne policijai, ne mediķiem. Mēs, kā pilsoņi, sadzīvosim ar to vīrusu, bet valdība neizpildīja savus solījumus. Šodien, cilvēki, kas strādāja pirmajā līnijā, varētu negribēt riskēt ar savu veselību, ja valdība tikai sola, bet solīto nepilda,” saka deputāts.
Arī “Attīstībai/Par!” pārstāvošais Andris Skride uzskata, ka solītās piemaksas ir jāsamaksā pēc iespējas ātrāk, pretējā gadījumā tas būtu ārkārtīgi negodīgi pret pašaizliedzīgi strādājušajiem mediķiem. Deputāts cer, ka ziņas par piemaksu izmaksāšanu tuvākajās dienās piepildīsies.
Viņš arī uzsver, ka cilvēkiem nevajadzētu aizmirst, ka joprojām ir aktuāla nepieciešamība ievērot divu metru distanci. Savukārt fakts, ka valdība atcēlusi dažus ierobežojumus, kas neļāva pulcēties lielākam cilvēku skaitam, nenozīmējot, ka šī iespēja uzreiz jāizmanto.
“Es nesen satiku profesoru, infektologu [Ugu] Dumpi, runājām par šīm lietām ‒ nekas jau nav beidzies. Tā ir taisnība,” saka A. Skride.
Savukārt dziļā opozīcijā strādājošais, no frakcijām neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems uzskata, ka Covid-19 atgriešanās ir likumsakarīga, jo valsts vieglprātīgi attiekusies pret slimības ierobežošanu.
“Ieviešot obligāto testēšanu tiem, kuri iebrauc no valstīm, kurās ir paaugstināts inficēšanās risks, varētu panākt daudz labākus rezultātus. Ārzemju ieceļotājiem pieejami testēšanas punkti robežu šķērsošanas vietās, stingrāka sociālās distancēšanās uzraudzība sabiedriskās pulcēšanās vietās, tam būtu rezultāts [..]. Mēs ar savu disciplīnu, ievērojot ierobežojumus martā un aprīlī, panācām rezultātus, kuri mums darīja godu pasaulē. Valdība ar savu neprofesionālo rīcību atsvieda mūs atpakaļ uz punktu, kad tas viss sākās,” kritisks ir deputāts, kurš pandēmijas pašā sākumā kritizēja valdības atbildes soļus kā pārlieku skarbus.
