Grozījumi, Krievijas Federācijas konstitūcijā, kas cita starpā kaimiņvalsts prezidentam Vladimiram Putinam paver iespēju saglabāt amatu līdz pat 2036. gadam, Latvijas attiecības ar lielo kaimiņvalsti būtiski neietekmēs. Pamats satraukumam būtu, ja Kremļa plāns neizdotos.
Šāds viedoklis dominē Neatkarīgās aptaujāto Saeimas deputātu vidū.
Tā “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas līderis Daniels Pavļuts uzskata ‒ ja V. Putins patiešām izmantos Krievijas pamatlikuma grozījumus un saglabās amatu vēl 16 gadus, tas tikai pagarinās to situāciju, kura jau tā pastāv.
“Nekas negaidīts nav noticis. Kremlis ar visām savā rīcībā esošajām ietekmes un varas svirām un vēlēšanu pārkāpumiem nodrošinājis Putinam kontroli vēl uz 16 gadiem,” saka politiķis.
Izdevīgā prognozējamība
Pavļuts arī norāda, ka tautas nobalsošanas rezultāti, kaut arī V. Putinam labvēlīgi, tomēr liecina, ka viņa popularitāte sarūk - “ne līdzdalības rādītāji, ne balsu pārsvars nav graujošs”.
Frakcijas vadītājs arī atgādina, ka zināmā mērā Latvija un citi Krievijas kaimiņi tagad var mierīgi uzelpot, jo Kremlis iekšējo nestabilitāti nereti stabilizē, cīnoties ar jaunu ārējo ienaidnieku.
“Ir dažādas sajūtas, vērojot, kā Kremlis nodrošina kontroli pār Krieviju. Bet tas rada arī zināmu paredzamību. Režīms Krievijā var nepatikt, bet stabilitāte ir mūsu sabiedrotais. Ja Krievijā būtu nestabilitāte un jukas, ar diezgan lielu varbūtību tas varētu nozīmēt pieaugošus drošības draudus Latvijai. Latvijas drošības interesēs un mūsu attiecību veidošanas interesēs ir varēšanaa paredzēt, kas tur notiks,” atgādinot par Krievijas agresiju Gruzijā un Ukrainā, saka D. Pavļuts, kurš cer, ka agri vai vēlu Krievijā tomēr notiks pārmaiņas.
Kārtējais farss
Tam, ka Latvijas un Krievijas attiecībās nav gaidāmas izmaiņas, piekrīt arī Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs, Nacionālo apvienību pārstāvošais Rihards Kols, kurš uzskata, ka ar to jārēķinās arī visai starptautiskajai sabiedrībai. “Jārēķinās, ka līdzšinējā, 20 gadus īstenotā Krievijas politika, visticamāk, kardināli nemainīsies. Jādomā, ka Krievija arī neatgriezīsies pie starptautisko tiesību ievērošanas. Nevienam nav par ko priecāties,” saka R. Kols.
Deputāts uzsver, ka Kremļa organizētais referendums ir “kārtējais farss”, kuram nav nekā kopīga ar demokrātiju un tautas gribas uzklausīšanu. “Putins starptautiskajai sabiedrībai vēlas pateikt, ka viss noticis demokrātiski, bet neviens jau pirms referenduma neprognozēja, ka rezultāti būs citādāki,” pauž tautas priekšstāvis.
Atkusni vai attiecību krasu pasliktināšanos neprognozē arī Ārlietu komisijā strādājošais Zaļo un zemnieku savienības valdes loceklis Armands Krauze. “Attiecības paliks tādā pašā līmenī, kāds tas ir bijis līdz šim, jo mēs esam gan Eiropas Savienības, gan NATO dalībvalsts,” spriež politiķis.
Jārūpējas par savu drošību
Viņš uzskata, ka Latvijai mazāk jāskatās uz norisēm kaimiņzemēs un vairāk jāpievēršas valsts drošībai.
“Pats svarīgākais ‒ ne tik daudz skatīties, kas notiek kaimiņos, bet rūpēties par to, lai neviens neiejaucas mūsu iekšējās lietās ar propagandu un citiem rīkiem, lai ietekmētu vēlēšanu rezultātus. Šī ir tendence, kas vērojama visā pasaulē. Notikumus Krievijā mēs tāpat nevaram ietekmēt, tikai pateikt savu viedokli. Bet mums jānodrošina, lai tauta pati var pieņemt savus lēmumus un valsts var pieņemt pati savus lēmumus, neietekmējoties ne no austrumiem, ne rietumiem,” spriež A. Krauze.
“Mēs dzīvosim tāpat kā līdz šim, tikai nabadzīgāk un garlaicīgāk,” uzskata Saeimas Ārlietu komisijā strādājošais “Saskaņas” deputāts Nikolajs Kabanovs, kurš atgādina, ka sarūk Krievijas nodrošināto tranzītkravu apjomi, finanšu starpniecības pakalpojumu nozare piedzīvojusi būtiskas izmaiņas, slēgti televīzijas kanāli un netiek vairs organizēti mūzikas festivāli ar Krievijas estrādes zvaigznēm.
“Šķiet, ka abu valstu vadība pašizolējas. Domāju, lai dejotu tango, vajadzīgas divas puses, bet dotajā brīdī neviena puse negrib sadarboties. Iekšējam patēriņam drīzāk piemīt atsvešinātība, ignorance un pašlepnums. Tas attiecas gan uz Latviju, gan Krieviju,” uzskata N. Kabanovs.
