Oficiāli paziņots, ka uz nedēļu ilgušo balsošanu kopā ieradušies 67,97% balsstiesīgo iedzīvotāju, no kuriem 77,92% balsojuši par konstitūcijas grozījumiem jeb atļauju tagadējam Krievijas Federācijas prezidentam Vladimiram Putinam 2024. gadā piekto reizi izvirzīt savu kandidatūru prezidenta amatam.
Balsošanas rezultāti iekļaujas shēmā 70 / 70, kas bija zināma kopš pirmā brīža, tiklīdz vispār tika paziņots par balsošanu. Proti, ka jānobalso 70% no balsstiesīgajiem un no tiem 70% balsu jābūt par. Tālāk katrs pēc savas pārliecības var izlemt, ko nozīmē balsošanas oficiālo rezultātu atbilstība paredzējumam. Vai nu šie skaitļi ir bijusi reālistiska prognoze, vai plāns, kas jāizpilda balsošanas tiešajiem organizatoriem kopā ar visu pārējo valsts pārvaldes aparātu.
Shēmas 70 / 70 izpilde nodrošina to, ka par atļauju V. Putinam piedalīties prezidenta vēlēšanās arī pēc 2024. gada nobalsojusi vairāk nekā puse no tiem, kuriem vispār šobrīd ir balsstiesības. Krievijas Federācijas pastāvīgo iedzīvotāju skaits ir bijis 146,7 miljoni, no kuriem 109,1 miljonam ir tiesības balsot. Veselu nedēļu ilgā klātienes un elektroniskās balsošanas procedūrās savākti 74,2 miljoni balsu. Balsojušo skaitu zem 70% kompensē par balsojušo skaits virs 70%. Rezultātā par konstitūcijas grozījumu paketi, kurā V. Putina tiesības ir tikai viens no pārdesmit konstitūcijas grozījumiem, skaitās nobalsojuši 57,7 miljoni cilvēku.
Par balsojušo procentuālajā sadalījumā pirmo vietu izcīnījusi Čečenija ar 97,22%.
Tas atbilst tradīcijai, kāda izveidojusies balsojumos par V. Putinu valsts prezidenta amatā. Vienīgā administratīvā teritorija Krievijas Federācijā, kur konstitūcijas grozījumi noraidīti, ir Ņencu autonomais apgabals. Tur savākti kopā 55,64% no iespējamām balsīm un no tām par konstitūcijas grozījumiem ieskaitīti 45,78%. Izskaidrojums tam ir situatīvs un Latvijā labi saprotams - tā ir administratīvi teritoriālā reforma. Krievijas gadījumā tā nenotiek visā valstī uzreiz. Runa ir par Ņencu autonomā apgabala apvienošanu ar Arhangeļskas apgabalu. Ņencu versijā tā ir nevis apvienošana, bet viņu autonomā apgabala pievienošana Arhangeļskas apgabalam. Tajā uz balsošanu raudzījušies vienaldzīgāk - savākti tikai 50,66% balsu, bet no tām 65,78% skaitās par konstitūcijas grozījumiem.
Ārpus Krievijas Federācijas apmēram tāpat kā ņencu apgabalā balsojuši Krievijas Federācijas pilsoņi Ņujorkā, Londonā, Berlīnē, Vīnē u.tml., kur balsotāju niecīgais skaits balsošanas kopējos rezultātus ietekmēt nekādi nevar.
Vēlēšanu oficiālie rezultāti izteikti ar precizitāti līdz procentu simtdaļām - tātad līdz simtdaļu simtdaļām, jo procents pats ir simtdaļa, bet strīdi par balsošanas rezultātu ticamību attiecas uz desmitiem procentu balsu jeb desmitiem miljonu balsotāju.
Pirmkārt, opozicionārie aktīvisti sakās aptaujājuši tūkstošiem cilvēku pēc balsošanas gan tikai Maskavā un Sanktpēterburgā un tikai balsošanas kulminācijas dienā trešdien, kas balsošanas dēļ bija izsludināta par brīvdienu. Tādā gadījumā par grozījumiem balsojušo skaits esot par pārdesmit procentpunktiem mazāks nekā oficiāli paziņots, ka Maskavā konstitūcijas grozījumus atbalstījuši 65,29% un Sanktpēterburgā - 77,66% balsotāju. Uzturēt aptauju nedēļas garumā opozicionāri nespēja. Tas atstāj iespēju, ka tieši grozījumu atbalstītāji traukušies tos atbalstīt iepriekšējās dienās. Turklāt atbildē balsojums nav ne jāpierāda, ka cilvēks balsojis tā, kā vēlāk saka, ne vispār uz šādu jautājumu obligāti jāatbild.
Otrkārt, plašsaziņas līdzekļos cirkulē nostāsti, kā priekšniecība darba dienās vedusi vai nu darbiniekus uz balsošanas vietām, vai balsošanas vietas uz darbavietām un tad nu gan kontrolējusi, lai balsošana notiktu par konstitūcijas grozījumiem. Tomēr šādām prasībām piekrist piespiesti cilvēki nedrīkst par šiem notikumiem stāstīt savā vārdā, bet anonīmi nostāsti nav pierādījumi, ka tā tiešām bijis. Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija un Iekšlietu ministrija jau ir apliecinājušas, ka visā balsošanas laikā nav konstatējušas nekādus pārkāpumus, kas ļautu apšaubīt balsošanas rezultātus.
