Skaidrojot, ka tas nepieciešams Covid-19 radītās krīzes seku mīkstināšanai, valdība konceptuāli vienojusies, ka jauno Liepājas cietumu sāks būvēt par gadu ātrāk, nekā plānots – 2021. gadā. Pašlaik plānotās izmaksas sasniedz 147 miljonu atzīmi. Taču šis lēmums jau atkal izgaismojis konservatīvo un KPV LV ieilgušo konfliktu.
Skaidrojot šādas rīcības nepieciešamību, Jaunās konservatīvās partijas priekšsēdētājs tieslietu ministrs Jānis Bordāns akcentē, ka šis projekts ir tuvu gatavības stadijai, proti, lai sāktu tā īstenošanu, nav nepieciešams veikt daudz papildu darbību. Tāpat ministrs izcēla iespējamās pozitīvās sekas, ko tas atstātu uz Liepājas ekonomiku.
Tieslietu ministrija aprēķinājusi, ka būvniecības rezultātā tuvākajos gados nodokļu veidā valsts budžetā atgriezīsies 30 līdz 50 miljoni eiro, neskaitot tos pozitīvos ekonomiskos un sociālos efektus nākotnē, ko nesīs ieslodzījuma vietu reformas īstenošana, kura nav iespējama bez atbilstošas infrastruktūras.
Tiek uzsvērts, ka pēc jaunā cietuma nodošanas ekspluatācijā būtiski samazināšoties valsts budžeta tēriņi vecās infrastruktūras uzturēšanai, kurus valsts katru gadu investē, lai garantētu sabiedrības drošību.
Savukārt KPV LV iebilst valdības lēmumam. Partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedrs Ēriks Pucens uzskata, ka cietumam ieplānotos līdzekļus var izmantot, ne tikai sildot ekonomiku, bet dodot sabiedrībai lielāku labumu par cietumu Liepājā.
‒ Kāpēc KPV LV iebilst valdības akceptētajai Tieslietu ministrijas vēlmei sākt Liepājas cietuma būvniecību jau 2021. gadā?
‒ Mēs neuzskatām, ka jauns cietums pašreiz ir aktuālākā problēma. Mēs neredzam, ka tas ir saimniecisks lēmums. Mēs uzskatām, ka tam, kā sildām ekonomiku, jābūt saimnieciskam risinājumam, jābūt izdevīgākam piedāvājumam. Visticamāk, kā jau būvniecībā tas ierasts, tie nebūs tikai tie 147 miljoni, visticamāk, tas izmaksās vairāk, bet mums ir citas prioritātes.
‒ Finanšu ministrs Jānis Reirs un tieslietu ministrs Jānis Bordāns norādījis, ka Liepājas cietuma būvniecības projekts ir augstas gatavības un ātri realizējams, tādēļ īpaši piemērots krīzes atvēsinātās ekonomikas sildīšanai. Vai jums padomā ir kāds tikpat augstas gatavības projekts?
‒ Ir ļoti daudzas lietas, ko par šiem līdzekļiem varētu realizēt pašvaldībās. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šo naudu varētu sadalīt pašvaldībām, bet tās varētu to ieguldīt lauku ceļu uzlabošanā, māju siltināšanā. Daudzām pašvaldībām šie projekti jau ir sagatavoti, tikai tiem trūkst naudas. Šis būtu piemērots brīdis, lai, sildot ekonomiku, ieguvēji būtu valsts iedzīvotāji.
Dodot iespēju attīstīt vairākus investīciju projektus viena cietuma projekta vietā, tiktu samazināti korupcijas un būvniecības karteļa veidošanās riski, kā arī tiktu sekmēta līdzsvarota ekonomikas sildīšana visā Latvijas teritorijā, nevis attīstības potenciāla koncentrēšana vienā pilsētā.
Turklāt šī brīža epidemioloģiskā krīze izgaismo nepieciešamību steidzami izveidot operatīvās krīzes vadības centru, kas ir svarīgi jebkuras ar drošību saistītas krīzes pārvarēšanā. Šāda centra trūkums civilajā aizsardzībā rada riskus sabiedrības drošībai, bet tā izveide nodrošinātu koordinētu valsts atbildīgo iestāžu un pašvaldību rīcību apdraudējuma gadījumā un operatīvo darbību saskaņošanā.
‒ Ārkārtējās situācijas pirmajās dienās KPV LV ar partneriem izvērtās konflikts par ekonomikas ministra Ralfa Nemiro veikumu, kura rezultātā viņš zaudēja amatu. Toreiz paudāt, ka ar situāciju samierināties tikai ārkārtējās situācijas dēļ. Nākamnedēļ ārkārtējā situācija vismaz nomināli tiks atcelta, vai konflikts jau aizmirsts vai arī jūs plānojat to atgādināt partneriem?
‒ Mums vēl ir jāpieņem vairāki likumi, lai izietu no šīs krīzes. Iesim uz priekšu, strādāsim. Vēl jau arī budžeta sarunas ir priekšā. Protams, partijā par šo diskusija ir bijusi, bet pašlaik šis jautājums nav mūsu dienas kārtībā.
