Tieslietu ministrijas izstrādātajā un valdības apstiprinātajā likumprojektā, kas regulēs sabiedrības dienaskārtību pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas, ielavījusies antikonstitucionāla norma. Atrunā, kas nosaka kārtību, kādā likums tiek atzīts par spēkā neesošu, Saeimai ierobežotas Satversmē tai ekskluzīvi deleģētās likumdevēja tiesības. Tas varētu būt skaidrojams ar steigu, kādā likumprojekts tapis, vai koalīcijas vēlmi nedot iespēju “sarežģītākajiem” Saeimas oponentiem sabotēt, koalīcijasprāt, saprātīgu iziešanu no krīzes.
Satversmes 64. pants nosaka, ka “likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai”. Savukārt 65. pants pauž, ka tiesības iesniegt Saeimai likumprojektus bez Ministru kabineta, Saeimas komisijām un vismaz pieciem deputātiem ir arī Valsts prezidentam.
Demokrātijas vārdā
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un tieslietu ministrs Jānis Bordāns pēc tam, kad “Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma” projekts tika apstiprināts valdībā, skaidroja, ka atteikšanās no ārkārtējās situācijas un valdības pilnvaru iegrožošana konkrēta likuma rāmjos, valsti atgriež normālā demokrātiskā situācijā, kur likumdevējs ir parlaments. Tika arī norādīts, ka ārkārtējās situācijas apstākļos valdībai ir tiesības rīkoties “diezgan brīvi”, taču tā centusies savas pilnvaras nepārkāpt un visus savus lēmumus saskaņojusi ar Saeimu.
Taču apstiprinot likumprojektu, kas arī pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas saglabās daļu tās laikā ieviesto ierobežojumu un nosacīs arī sodus par to neievērošanu, ieviesusies ar Satversmi konfliktējoša norma.
Valdība komandēs Saeimu?
Proti, likumprojektā noteikts, ka tas, atceļot visus ierobežojumus, zaudē spēku tikai pēc tam, kad Ministru kabinets ierosinājis likumu atzīt par spēkā neesošu un šo ierosinājumu apstiprinājusi Saeima. Respektīvi, parlamentam, par spīti Satversmei, pašam pēc savas iniciatīvas nav tiesību pieņemt attiecīgo likumu.
“Tas ir antikonstitucionāli. Tas ir pārāk naivs mēģinājums apiet nepieciešamību grozīt Satversmi,” saka konstitucionālo tiesību eksperts Ringolds Balodis. Viņš atgādina, ka ārkārtējās situācijas pirmajās dienās aktualizējās nepieciešamība atjaunot Satversmes 81. pantu, kas valdībai deva tiesības izdot noteikumus ar likuma spēku. Diskusiju aizsāka Valsts prezidents Egils Levits, kurš reanimējamajā pantā aicināja iekļaut spēcīgu valdības lēmumu vētīšanas mehānismu, taču Saeimā pārstāvētās partijas uz šo ieceri raugās ar lielām aizdomām, lai steigtu prezidenta ideju realizēt bez garām un plašām diskusijām.
Uz Saeimas un Valsts prezidenta tiesību ierobežošanu likumprojektā norāda arī Saeimas Juridiskais birojs. Tā pārstāvji norāda, ka šāda atruna ir neloģiska, jo jebkurš likums ir spēkā tik ilgi, kamēr nav pieņemts likums, kas pirmā darbību apstādina.
“Mēs joprojām dzīvojam parlamentārā republikā, bet šajā likumā atdodam savas tiesības valdībai, un mēs reizēm nezinām, kas tur notiek. Negribu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un arī steidzamību,” saka “Saskaņu” pārstāvošais Ivans Klementjevs, kas strādā likumprojektu trešdien pirms pirmā lasījuma Saeimā apstiprinājušajā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Arī Zaļo un zemnieku Saeimas frakcija negrasās atbalstīt ne likumprojekta steidzamību, ne to kopumā.
Neveiksmīga redakcija
Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina atbildīgajai komisijai skaidroja, ka sākotnēji likumprojektā bija iecerēts noteikt konkrētu tā darbības termiņu - līdz šī gada 31. decembrim, taču tad saprasts, ka konkrēts datums sabiedrībā varētu radīt nepamatotu pārliecību, ka viss būs pa vecam. “Ir labi, ja ir beigu datums, bet pašlaik neviens nevar pateikt, vai 31. decembrī būs tik droši, ka varēs atteikties no ierobežojumiem [..] Tas [likumprojekts] ir nosacīti atvērts un skaidri norāda, ka tas ir pagaidu regulējums,” saka L. Medina.
Arī Krīzes vadības padomes pārstāvis Kaspars Druvaskalns skaidro, ka šī norma iecerēta, lai skaidri norādītu, ka likumprojekts ir pagaidu risinājums un to atbilstošos apstākļos paredzēts atcelt. Iepazīstoties ar kāzusu, viņš piekrita, ka šo normu var arī svītrot no likumprojekta.
Bīstas opozīcijas?
Taču nav izslēgts, ka Saeimas un Valsts prezidenta tiesības ierobežojošā norma no likumprojekta dzēsta netiks, jo, Saeimas likumdevēja tiesības tajā vismaz formāli ir saglabātas. Šādi arī tiktu samazināta koalīcijas ieviesto ierobežojumu un krīzes seku mīkstināšanas risinājumus neatbalstošo opozīcijas deputātu iespējas mēģināt kaut ko mainīt jau esošajā pabalstu, garantiju un ierobežojumu sistēmā.
“Valdības un koalīcijas daļas pieeja līdz šim bijusi tāda, ka būtiskos lēmumus attiecībā uz krīzes pasākumiem, to ieviešanu un izbeigšanu liek priekšā eksperti, kuri nestrādā Saeimā, bet dienestos, kas ir izpildvaras [Ministru kabineta] pakļautībā, un šo politiku neesam plānojuši mainīt. Situācija, kurā izšķirošs varētu būt deputāta Vjačeslava Dombrovska [“Saskaņa”], Alda Gobzema [neatkarīgais deputāts] vai kaut Daniela Pavļuta viedoklis, mums nešķiet pareiza,” skaidro “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Politiķis gan atzīst, ka Saeimas Juridiskais birojs bieži sniedz vērā ņemamus padomus un deputāti Saeimā debatēs arī par šo.
Jānis Pleps, Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos:
‒ Ir ļoti labi, ka par šo likumu ir skaidrs signāls ‒ tas ir pagaidu regulējums, kamēr uzlabojas veselības drošības situācija. Jautājums par veidu, kā likums var zaudēt savu spēku ‒ tas ir pats interesantākais. Te ir divas iespējas: likumu var atcelt ar jaunu likumu vai iestājas precīzi nosakāms moments, ko visi var tehniski fiksēt, piemēram, nākamā gada 1. janvāris vai ārkārtas situācijas izbeigšanās. Šajā gadījumā laikam mēģināts atrast šādu klauzulu, kas ļautu izbeigt likuma darbību. Es teiktu, ka tur vajadzētu paskatīties pašai Saeimai, kāds ir veiksmīgākais formulējums. Es saprotu ideju, kas bijusi ietverta, uzsverot šo pagaidu spēkā esamību, bet, manuprāt, būtiskāk paskatīties, vai vispār iespējams aprakstīt nosacījumu nepārprotami. Neesmu drošs, ka saturiski domāts kaut kas tāds. Šis ir interesants un netipisks juridiskais risinājums. Domāju, ka Saeimas Juridiskajam birojam būs ieteikumi, kā šo redakciju uzlabot, nepārprotami nosakot veidu, kā likums zaudē spēku.
Laila Medina, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos:
‒ Doma ir gaužām vienkārša. Pēc būtības tas priekšlikums ir drīzāk. Ja mēs skatāmies objektīvi, tad Ministru kabineta rīcībā ir pietiekami resursi, lai izvērtētu, vai epidemioloģiskā situācija ir tik droša, lai likuma darbību pārtrauktu. Turklāt nozīmīgākais ir atrunas pirmais teikums [Likums ir spēkā tik ilgi, kamēr pastāv epidemioloģiskās drošības draudi saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību], kas nosaka, ka šis ir pagaidu risinājums. Otra daļa ‒ kā likuma darbību izbeidz, ir vairāk tehniska un organizatoriska. Likuma tapšanai bija atvēlētas tikai divas nedēļas, tādēļ tajā varētu būt ne līdz galam pārdomātas redakcijas. Bet zinot nostāju, nav nekādu problēmu precizēt to. Apsveram iespēju iesniegt priekšlikumu, kas paredz, ka likums zaudē spēku ar atsevišķu likumu, lai nebūtu pārpratumu.
