Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce nav pirmais ministrs, kas pieņēmis Satversmei neatbilstošus lēmumus. Šajās pēdās iepriekš kāpušie sastapušies ar partneru un opozīcijas sapratni. Arī J. Pūces gadījumā pat aktīvākie administratīvi teritoriālās reformas pretinieki Saeimā pašlaik neredz pamatu demisijai ‒ tāpat kā konstitucionālo tiesību eksperti. 13. Saeimā neievēlētā Latvijas reģionu apvienība gan labprāt redzētu viņu patriektu no Ministru kabineta.
“Latvijas Reģionu apvienība aicina premjeru Krišjāni Kariņu rīkoties un atstādināt Juri Pūci no VARAM ministra amata. Ņemot vērā ST spriedumā ar likuma spēku konstatēto Satversmes 1. panta pārkāpumu reformas sagatavošanas posmā, kā arī lai nodrošinātu iedzīvotāju gribas izpausmi visiem valsts iedzīvotājiem tik svarīgā jautājumā, LRA aicina Saeimu apturēt esošā administratīvi teritoriālās reformas projekta tālāku virzīšanu izskatīšanai Saeimā un atgriezt likumprojektu Ministru kabinetā, lai nodrošinātu Latvijas Republikas Satversmes ievērošanu likumprojekta sagatavošanā,” pauž Rīgas ārkārtas vēlēšanās vienā sarakstā ar koalīcijā esošo Nacionālo apvienību startējošās Latvijas Reģionu apvienības līderis Edvards Smiltēns.
Viņš pagaidām ir vienīgais, kas skaļi paudis vēlmi nomainīt VARAM ministru. Pat lielākie reformas antagonisti Saeimā viņa misēkli uztver pragmatiskāk.
Pretinieki nogaida
“Pašlaik mēs neredzam, ka būtu nepieciešams pieprasīt viņa demisiju, kaut vienu soli tai tuvāk viņš ir spēris. Mēs konsultēsimies ar pašvaldībām, vērtēsim, kāda būs viņa tālākā rīcība. Viņam, kā minimums, ir jāatvainojas pašvaldībām, ja viņš to nedarīs, tiks sperts vēl viens solis tuvāk demisijai,” saka par administratīvi teritoriālo reformu atbildīgajā Saeimas komisijā strādājošais Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Viktors Valainis.
Arī atbildīgajā komisijā strādājošais KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedrs Ēriks Pucens nav noskaņots agresīvi un saka, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks paļausies uz vēlētāju spēju izvērtēt J. Pūces veikumu nākamajās vēlēšanās. “Pūcem pašam jāvērtē savs veikums ministra amatā. Vēlētāji visu redz un parādīs savu attieksmi vēlēšanās, bet mēs kā partija nekādu spiedienu neizdarīsim,” vienlaikus atzīstot, ka reformas virzīšanā patiešām vērojama nevēlēšanās iesaistīties pilnvērtīgās diskusijās ar pašvaldību pārstāvjiem, saka Ē. Pucens.
Pielīdzināmu politisko partneru un konkurentu reakciju iepriekš piedzīvojuši arī citi ministri, kuru lēmumi apstrīdēti un par valsts pamatlikumam neatbilstošiem atzīti Satversmes tiesā.
Pūce nav pirmais
Piemēram, 2018. gadā tiesa par Satversmei neatbilstošu atzina VARAM vadītāja Kaspara Gerharda 2017. gada lēmumu, ar kuru viņš apturēja Salaspils domes lēmumu par pašvaldības komiteju veidošanu. Ministram tolaik šķita, ka komiteju veidošanā netiek ievērots pašvaldībā ievēlēto partiju proporcionalitātes princips, bet Satversmes tiesa, atzīstot, ka VARAM ir tiesības iejaukties pašvaldību darbā, līdzīgi kā J. Pūces gadījumā sprieda, ka šoreiz ministra rīcība bijusi pārlieku pašvaldību tiesības ierobežojoša.
Uz iepriekšējiem precedentiem norāda arī Valsts prezidenta Egila Levita padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps. Eksperts norāda, ka Satversmes tiesas spriedums vispirms jāuztver kā ceļa karte no konstitucionālā viedokļa nevainojamai administratīvi teritoriālās reformas pieņemšanai Saeimā. “Satversmes tiesas sprieduma izpilde nozīmē to, ka tiek novērstas identificētās problēmas un konkrētais jautājums turpmāk tiek risināts atbilstoši Satversmes tiesas lemtajam. Satversmes tiesas spriedumi līdz šim nav saistīti ar to, ka kādam iestātos politiska vai materiāla atbildība,” saka J. Pleps.
Viņa J. Pūces atbildības un situācijas kā tādas vērtējums saskan ar premjerministra Krišjāņa Kariņa redzējumu. Proti, arī premjers uzskata, ka tiesas spriedums jāizmanto valdības darba kvalitātes uzlabošanai, nevēršoties pret ministru. “Valdībai ir jāskatās, kā mēs varam savu darbu darīt labāk un pareizāk,” akcentē premjers un skaidro, ka viņš ar J. Pūci pārrunās, kā tiesas lemto labāk ieviest dzīvē.
Pleps gan norāda, ka Satversmes tiesa vērsusi uzmanību arī uz likumdevēja līdz šim negribīgi kustināto likumprojektu par referendumiem pašvaldībās, kas pašlaik virzītās reformas kontekstā ieguvis citu nozīmi. “Šāda situācija radās, jo likums netika savlaicīgi pieņemts,” saka prezidenta padomnieks.
Piedodams grēciņš
Arī pirmais Satversmes tiesas priekšsēdētājs un savulaik uz Valsts prezidenta amatu kandidējušais Aivars Endziņš uzskata, ka Satversmes tiesas spriedumu nekavējoties vērst pret neveiksmīgā lēmuma autoru nebūtu lietderīgi. “Arī tad, kad es biju Satversmes tiesā, pie mums nereti apstrīdēja Saeimas vai Satversmes 81. panta kārtībā valdības pieņemto. Tādā gadījumā jebkura pārkāpuma gadījumā kristu valdība. Tik pārsteidzošus secinājumus diez vai var izdarīt,” vērtējot, vai Satversmes tiesas lēmumam vajadzētu sekot J. Pūces demisijai, teica Satversmes tiesas pirmais priekšsēdētājs.
Tikai konstitucionālo tiesību eksperts Ringolds Balodis atzīst, ka Satversmes tiesas spriedums J. Pūces politiskās atbildības nastu padarījis smagāku. Smagāku, taču nepietiekami smagu, lai politiķim vajadzētu atkāpties. “Tā ir politiskā atbildība, bet, ka tā ir tik nopietna, lai viņam būtu jādemisionē, nedomāju, jo patiesi nepieciešamā reforma netika sagāzta,” saka R. Balodis, kas līdzīgi J. Plepam vērš uzmanību uz tiesas spriedumā iekļautajām norādēm par ministrijas un pašvaldību dialoga nepieciešamību.
