Valdības un koalīcijas partiju sanāksmju, Saeimas un tās komisiju attālināto sēžu fonā turpinot gruzdēt Jaunās konservatīvās partijas un KPV LV konfliktam, parlamenta virtuālajos kuluāros pieņemas spēkā baumas par iespējamām izmaiņām koalīcijas partneru vidū. Subjekts, ap kuru vijas šīs tenkas, tās noraida kā nepamatotas, taču pagaidu administratoru ieilgusī valdīšana Rīgā, smagi nākošā administratīvi teritoriālā reforma un nākamā gada budžeta apstiprināšanas gaidas izmaiņas koalīcijā patiešām varētu veicināt.
To, ka koalīcijas partneri klusībā gaida izdevīgu momentu, lai, saceļot pēc iespējas mazāk putekļu, varas izkārtojumā Jauno konservatīvo partiju aizstātu ar Zaļo un zemnieku savienību, paši konservatīvie atgādina reizēs, kad tiem neizdodas realizēt kādu no savām iecerēm. Arī politisko norišu vērotājs, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra uzskata, ka konservatīvo partneri labprāt nomainītu reizēm pārlieki aizrautīgo JKP pret prognozējamākajiem zaļzemniekiem.
Dumpinieki
Spriedzi koalīcijā nevairās uzturēt KPV LV. Aizvadītajā nedēļā par ne pārlieki veiksmīgo sejas masku iepirkumu tā sāka grilēt “Attīstībai/Par!” pārstāvošo veselības ministri Ilzi Viņķeli, bet šonedēļ tā ķeršoties pie Jaunās konservatīvās partijas līdera, tieslietu ministra Jāņa Bordāna, kurš it kā neesot pildījis savus solījumus par izmaiņām uzturlīdzekļu garantiju fondā.
Kuluāru sarunās KPV LV ļaudis gana atklāti koķetē ar ideju, ka pēc sarežģītās administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas tā labprāt veicinātu konservatīvo patriekšanu no koalīcijas un ZZS, kura priekšvēlēšanu laikā KPV LV kampaņas ietvaros tika padarīta teju par vienīgo vainīgo visās valsts nedienās, pieaicināšanu tajā. Vārdu sakot, runas par izmaiņām koalīcijas sastāvā nu jau kļuvušas par grūti nepamanāmu fona troksni.
Tikai baumas
Paši ZZS ļaudis gan noliedz, ka izmaiņu iespēja pašlaik būtu uztverama nopietni. “Esmu tikai dzirdējis, ka kāds ir dzirdējis,” runājot par ZZS iespējamo iekļūšanu koalīcijā, saka ZZS valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars. Tikšanās un sarunas ar koalīcijas partneriem notiekot dažādas, taču ar šādu priekšlikumu līdz šim neviens neesot nācis klajā, nedz vēršoties pie viņa, ne kāda cita no zaļzemnieku līderiem. Turklāt E. Tavars uzskata, ka pie pašreizējā spēku izkārtojuma un grūti nepamanāmajām nesaskaņām koalīcijas partneru vidū vienīgais veids, kā atrisināt milstošās problēmas koalīcijā, ir ārkārtas vēlēšanas. Taču ir skaidrs, ka šāds scenārijs vismaz krīzes laikā nav iespējams.
Vērtējot koalīcijas stabilitāti, politologs Filips Rajevskis atzīst, ka plaisas starp pieciem partneriem patiešām paplašinājušās un lielā mērā šo procesu veicinājusi administratīvi teritoriālā reforma, kuras kaldināšanā partneriem reizēm ir diametrāli pretēji viedokļi. Taču eksperts uzsver, ka reforma, ja neskaita krīzi, pašlaik ir viens no mazāk svarīgajiem iemesliem, kas šo piecu partiju savienību satur kopā.
Vēlēsimies pārmaiņas
“Pēc krīzēm maina zirgus - tā ir zināma politiskā aksioma. Pieņemam, ka krīzes beidzas, rudenī gaidām jaunu, un pa vidu atelpas brīdī politiskais pieprasījums būs pēc seju maiņas. Un tam nav nekāda sakara ar reitingiem un partiju sniegumu.
Tam piemērs ir [Vinstons] Čērčils, kurš uzreiz pēc uzvarētā kara zaudēja vēlēšanās. Un konservatīvie savā bezkompromisa tiesiskumā pie tā nebūs vienīgie vainīgie - nebūtu viņi, koalīcijā atrastos kāds cits, no kā nogurt,” saka politologs.
Eksperts arī norāda, ka Covid-19 papluinītie tautsaimniecības rādītāji signalizē par ārkārtīgi sarežģītu nākamā gada budžeta pieņemšanas procesu, un, tam gatavojoties, emocionāli stabilākajiem partneriem varētu rasties kārdinājums aizstāt konservatīvos ar politisko spēku, kas jau 2008. gada krīzē sevi pierādījis kā pragmatisks partneris.
